Skultes LNG termināļa attīstītāji par savām iecerēm joprojām nav informējuši Saulkrastu novada pašvaldību
- Autors: LETA
Foto - Saulkrastu novada pašvaldība
Skultes sašķidrinātā dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji par savām joprojām iecerēm nav informējuši Saulkrastu novada pašvaldību, aģentūrai LETA pastāstīja Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA).
Viņš norādīja, ka par termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" aktivitātēm uzzina no publiskās telpas, jo pašvaldībā, kurā iecerēts izbūvēt termināli, neviens nav bijis prezentēt savas biznesa ieceres. Kopš pagājušā gada septembra, kad Saeima piešķīra nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim, ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra neesot pavirzījusies uz priekšu.
Līcis uzsvēra, ka AS "Skulte LNG Terminal" izvēles process neraisa uzticību, tie ir tikai starpnieki, kuriem neskaidrā procedūrā ir piešķirtas tiesības meklēt investoru. Rīkojoties atbilstoši labas pārvaldības principiem, valdība varēja izsludināt konkursu, kā to paredz Publisko iepirkumu likums, kurā izraudzītos investoru, nevis neskaidrā procedūrā uzticēt tik nozīmīga objekta attīstīšanu starpniekiem, kuri tagad ir atraduši investoru, uzskata Saulkrastu mērs.
Pašvaldības vadītājs atgādināja, ka pērn valdība grasījās šo projektu tālāk virzīt tikai pēc starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktā izvērtējuma, taču tas arī nav pieejams publiski.
Kā vēstīts, Skultes LNG termināļa attīstītāji AS "Skulte LNG Terminal" ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām.
"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons teica, ka šogad 13.janvārī kopā ar stratēģisko investoru Ministru kabinetā (MK) iesniegta vēstule, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām "Skulte LNG Terminal" vēlas runāt.
Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi, skaidroja Miķelsons.
Viņš arī norādīja, ka attīstītāji aicinās valdību izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai varētu tālāk kopīgi virzīties uz priekšu projekta realizēšanā.
Investoru Miķelsons neatklāja, taču stāstīja, ka tā ir liela kompānija, kurai ir termināļi arī citviet pasaulē. Viņš arī norādīja, ka tā nav biržā kotēta kompānija un ir gatava atklāt savu identitāti līdz ko būs reakcija no valdības. "Līdz ko stratēģiskais investors saņems ziņu no valdības par virzību projektā, tad arī būs gatavs nākt ar saviem līdzekļiem un tos ieguldīt," teica Miķelsons, uzsverot, ka apliecinājums no investora ir.
Jau ziņots, ka pērn septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.
"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".