Pētījums: Latvijai ir liels filantropiskais potenciāls, taču trūkst atbalstošas vides un tālredzīgas stratēģijas

Lai gan salīdzinoši īsā laikā piedzīvota globālā pandēmija, karš Ukrainā un tam sekojošā enerģētikas krīze, šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk uzņēmumi sāk rīkoties atbildīgi un ilgtspējīgi, ko motivē arvien apzinīgāki darbinieki, investori un patērētāji, secināts pētījumā. Pētījums arī atklāj, ka, ja tiktu nodrošināti atbilstoši stimuli un likvidēti šķēršļi, CAE iedzīvotāji būtu gatavi ziedot sociāliem mērķiem divreiz vairāk nekā šobrīd.

Pētījums "Filantropija Centrāleiropā un Austrumeiropā", ko 2022.gadā veica Centrāleiropas un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianse, liecina, ka vidējā privāto ziedojumu vērtība CAE reģionā pagājušajā gadā bija aptuveni 80 eiro. Lielākie ziedojumi tika veikti Igaunijā (vidēji vairāk nekā 105 eiro), bet vismazākie - Latvijā (vidēji aptuveni 65 eiro). Tajā pašā laikā 28% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi maksāt vairāk par sociāli atbildīgu zīmolu piedāvātajām precēm un pakalpojumiem.

Centrālās un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianses dibinātāja Anna Koržeņevska informē, ka uzņēmumi un privātpersonas arvien vairāk vēlas iesaistīt savus resursus - naudu, laiku un prasmes -, lai risinātu aktuālākās sociālās un vides problēmas. Alianse cer, ka, sadarbībā ar organizācijām, kas veido sociālās ietekmes ekosistēmu Latvijā, sagatavotie ieteikumi palīdzēs noteikt prioritātes un veikt atbilstošus pasākumus.

Kopā ar Latvijas sociālās ietekmes ekosistēmu veidojošajām organizācijām, Centrālās un Austrumeiropas Sociālās ietekmes aliansi, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu, advokātu biroju "TGS Baltic" un ar "Google.org" atbalstu tika apzināti būtiskākie šķēršļi un iespējamie stimuli korporatīvajiem un individuālajiem ziedotājiem, kā arī ieteiktas izmaiņas.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta izpilddirektore Dace Helmane norāda, ka Latvijā daudzās nozarēs pieaug sociālā iesaiste, pateicoties augstajai izpratnei par nepieciešamību rīkoties sociāli atbildīgi, taču katrai nozarei ir atšķirīgi mērķi. Šobrīd informāciju apkopo un konsultācijas sniedz dažādas ministrijas un departamenti, attiecīgi rīcība netiek pienācīgi koordinēta. Helmanes ieskatā labs risinājums būtu vienotas starpresoru institūcijas izveide, kas koordinētu sociālās ietekmes jomu, attīstītu dažādu nozaru iesaisti un apkopotu zināšanas par šo tēmu, vienlaikus izstrādājot arī valsts stratēģiju prioritāro rīcības virzienu noteikšanai.

Pētījumā identificēti vairāki šķēršļi sociālās iesaistes izaugsmē. Piemēram, ar sociālo atbildību saistītu projektu izstrādāšana un ieviešana ierasti tiek uzticēta vidējā līmeņa vadībai, taču projekti bieži tiek apturēti koncepcijas līmenī dažādu iemeslu dēļ. Būtu ieteicama vidējā līmeņa vadības iesaiste sākot jau no projekta plānošanas, atbildības deleģēšanas un rezultātu mērīšanas posma.

Uzņēmējdarbība Latvijā arvien vairāk nodarbojas ar sociālajiem jautājumiem, taču šī iesaistīšanās mainās atkarībā no uzņēmuma lieluma un tā vadītāju skatpunkta, secināts pētījumā. Sociālā iesaistīšanās arvien biežāk tiek uztverta kā vērtību vairojoša darbība, taču aktivitātes netiek veiktas strukturēti. Uzņēmumi par sociālo aktivitāti bieži vien domā tikai ziedojumu ziņā, bet citas aktivitātes, piemēram, "pro bono" vai brīvprātīgais darbs, netiek veicināts. Risinājums varētu būt sociālās iesaistes integrēšana ikdienas uzņēmējdarbībā, apvienojot sociālos mērķus ar uzņēmējdarbības mērķiem.

Pētījumā noskaidrots, ka privātie ziedotāji ļoti bieži sniedz savu atbalstu "klusi". Tas apgrūtina izpratnes veicināšanu par vērtīgām iniciatīvām. Uzņēmējdarbībā joprojām trūkst celmlaužu, kas parādītu, kā rīkoties un veicināt labo praksi, tāpēc būtiski ir veicināt sabiedrisko aktivitāti un norādīt uz labiem piemēriem, kurus kā iedvesmu var izmantot citi potenciālie ziedotāji.

Tāpat uzsvars uz sociālajiem jautājumiem privātajos un publiskajos konkursos ir svarīgs elements, lai veicinātu uzņēmumu iesaisti, uzskata pētījuma autori. Viņuprāt, publiskajos un privātajos konkursos varētu ieviest papildu priekšrocības uzņēmumiem, kuri rīkojas sociāli atbildīgi. Viena no alternatīvām ir nodrošināt finansējumu tikai tiem uzņēmumiem, kas risina sociālās problēmas un spēj to pierādīt.

Darbības nodokļu un juridiskajā jomā ir vienlīdz svarīgas, uzsver pētījuma autori. 2018.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma tika uztverta kā labs solis uz priekšu, jo tika vienkāršots viss nodokļu likums, taču iepriekšējā versijā sadaļa par ziedojumiem bija stimulējošāka.

"TGS Baltic" zvērināts advokāts Toms Tidemanis skaidro, ka iepriekš uzņēmumi varēja izvēlēties maksāt nodokļus vai ziedot, šobrīd izvēlē ir - investēt savā uzņēmējdarbībā vai ziedot. Lai gan korporatīvie ziedotāji var izvēlēties kādu no ziedojumu atvieglojumiem, sistēma nodokļu ziņā nav veicinoša. Lai nodrošinātu labvēlīgākus priekšnoteikumus ziedotājiem un paaugstinātu viņu motivāciju ziedot, nodokļu atvieglojumu nosacījumi varētu tikt grozīti, lai būtiski palielinātu no apliekamās summas izslēgtās ziedotās summas maksimālo robežvērtību, norāda Tidemanis. Turklāt būtu ieteicams mainīt ziedošanas sistēmu, lai ik pa laikam tiktu aktualizētas valsts sociālās prioritātes, kas palīdzētu piesaistīt papildu līdzekļus kādām konkrētām sociālajām jomām.

Arī individuālajiem ziedotājiem šobrīd Latvijā ir noteikti nelieli nodokļu atvieglojumi. Individuālā ziedotāja apliekamā ienākuma samazinājums par kopējiem attaisnotajiem izdevumiem, tostarp ziedojumiem, nedrīkst pārsniegt 50% no nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro gadā. Pētījuma autori skaidro, ka maksimālā summa ir diezgan maza un sniedz ziedotājiem, īpaši lielajiem, mazu motivāciju. Būtiski palielinot ziedotās summas, kas izslēgta no ar nodokli apliekamās summas, maksimālo robežvērtību, tas veicinātu labvēlīgākus priekšnoteikumus ziedotājiem un palielinātu viņu motivāciju ziedot.

Pēdējos gados Latvijā ir pieaugusi interese par ieguldījumiem ar ietekmi. Pētījuma autoru ieskatā ir ļoti nepieciešami pierādījumi - ne tikai stāstījumi, bet arī neapstrīdami finanšu dati, kas apliecina, ka ieguldījumi ar ietekmi var būt rentabli. Tomēr pašlaik nav nodokļu vai juridisku atvieglojumu atbildīgiem ieguldījumiem, kā arī nav valsts līdzieguldījumu, kas mazinātu daļu no saistītā riska. Ietekmes investoriem varētu piešķirt labvēlīgākus nosacījumus, piemēram, labvēlīgus noteikumus publiskajos iepirkumos vai īpašus nodokļu atvieglojumus, uzskata pētījuma autori.

Tāpat pētījumā secināts, ka ir arī lietderīgi vienkāršot un sistematizēt nefinanšu pārskatu sniegšanu. Sakarā ar jauniem noteikumiem (valsts un ES līmenī) šis pienākums skar arvien vairāk uzņēmumu, bet vienotu standartu joprojām trūkst. Tāpēc ir svarīgi visos līmeņos veikt izglītojošus pasākumus par pārskatu sniegšanu, skaidru sistēmu un skaidras vadlīnijas. Valsts iestādēm šajā jautājumā būtu jāsniedz palīdzība un atbalsts.

Sociālo organizāciju neizmantotais uzņēmējdarbības potenciāls ir vēl viens būtisks aspekts, proti, sabiedriskā labuma organizācijām ir noteikts saimnieciskās darbības ierobežojums, norāda pētījuma autori. Peļņas gūšana nevar kļūt par to pamatdarbību, un administratīvajiem izdevumiem attiecīgajā taksācijas periodā nevar izmantot vairāk nekā 25% no vispārējiem ziedojumiem. Kā viens no risinājumiem varētu būt atļauja organizācijām, kurām ir sabiedriskā labuma statuss, nodarboties ar peļņas gūšanu arī gadījumos, kad tā veido vairāk nekā 50% no to kopējiem ieņēmumiem.

Pētījuma autori rezumē, ka privātpersonām un uzņēmumiem ir arvien vairāk resursu un vēlmes efektīvi atbalstīt bezpeļņas organizācijas un valsts pārvaldi aktuālāko sociālo un vides problēmu risināšanā.

Pētījumu "Filantropija un korporatīvā sociālā atbildība Centrālajā un Austrumeiropā | Latvija" 2022.gada novembrī un decembrī veica Centrāleiropas un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianse, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, advokātu birojs "TGS Baltic" ar "Google.org" finansiālu atbalstu. Ziņojums tika sagatavots pēc viedokļu un perspektīvu analīzes, kas tika iegūtas no 21 rūpīgi atlasītas organizācijas, veicot individuālas padziļinātās intervijas ar rūpīgi izvēlētiem ekspertiem no uzņēmumiem, investoriem, bezpeļņas organizācijām, akadēmiskajām aprindām, kā arī valsts pārvaldes iestādēm un sociālās iesaistes atbalsta organizācijām Latvijā.