Februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 1,4% lielāks nekā pirms gada
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
2023.gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,36 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,4% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 3%, bet importa vērtība - par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Februārī Latvija eksportēja preces 1,57 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,79 miljardiem eiro.
Kā informē CSP, salīdzinājumā ar 2022.gada februāri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 46% līdz 46,7%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada divos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 6,84 miljardus eiro - par 414,2 milj. eiro jeb 6,4% vairāk nekā 2022.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 3,2 miljardus eiro (pieaugums par 179,7 milj. eiro jeb 5,9%), bet importa - 3,64 miljardus eiro (pieaugums par 234,5 milj. eiro jeb 6,9%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023.gada februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,4% lielāka, bet importa - par 1%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 1,9%, bet importa - par 3,2%, norāda CSP pārstāvji.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023.gada februārī, salīdzinot ar 2022.gada februāri: pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 54,8 milj. eiro jeb 60,9%; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 39,1 milj. eiro jeb 18,8%; parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 47,7 milj. eiro jeb 33,4%; koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports mazāks par 24,1 milj. eiro jeb 8,4%; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports mazāks par 20,3 milj. eiro jeb 15,4%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023.gada februārī, salīdzinot ar 2022.gada februāri: pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 43,5 milj. eiro jeb 34,3%; augu valsts produktu imports lielāks par 22 milj. eiro jeb 27,9%; satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 30,9 milj. eiro jeb 14,1%; parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 25,7 milj. eiro jeb 17,8%; plastmasas un to izstrādājumu imports mazāks par 20,5 milj. eiro jeb 18,5%.
Februārī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7%), Vācija (7,5%) un Zviedrija (7,3%). Nozīmīgākie importa partneri - Lietuva (20,6% no importa kopapjoma), Vācija (12,3%), Polija (10,5%) un Igaunija (8,5%), vēsta CSP.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023.gada februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 7,9 milj. eiro jeb 2,3 reizes. Savukārt graudaugu produktu eksports samazinājās, sarūkot kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksportam par 23,2 milj. eiro jeb 34,2%.
Sauszemes transporta līdzekļu, to daļu importa kāpumu 2023.gada februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa pieaugums par 7,8 milj. eiro jeb 14,1%. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 17,1 milj. eiro jeb 63,4%.
2023.gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 50 valstīm, atzīmē CSP.
2023.gada februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 2,3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 10,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 5,2 procentpunktiem.
Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023.gada februārī, salīdzinot ar 2022.gada februāri, visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta samazinājums par 2,6 milj. eiro, uz Baltkrieviju - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 2 milj. eiro. Savukārt eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 25,3 milj. eiro, norāda CSP.
2023.gada februārī, salīdzinot ar 2022.gada februāri, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa pieaugums par 2,9 milj. eiro. Savukārt importa samazinājumu no Krievijas Federācijas visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa samazinājums par 35,2 milj. eiro, bet no Baltkrievijas - koka un koka izstrādājumu importa kritums par 15,3 milj. eiro.
CSP skaidro, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" norādītā mēneša vidējā cena.