Purvi baro un dod darbu jeb Kā pabarot vilku, atstājot aitu dzīvu

(Komentēt)
Purvs, lai gan šķiet bīstams, sniedz baudu gan acīm, gan dvēselei. To saudzēšana un racionāla izmantošana ir mūsu un nākamo paaudžu pienākums. Purvs, lai gan šķiet bīstams, sniedz baudu gan acīm, gan dvēselei. To saudzēšana un racionāla izmantošana ir mūsu un nākamo paaudžu pienākums. Foto: Gita Memmena, Einārs Binders, Arnis Švānfelds
30. novembris, 16:43

Lai nu par ko varam būt droši, bet nav šaubu, ka cilvēce spēj tikt galā vai ar katru dabas resursu, dzīvu vai nedzīvu, kas sākotnēji šķitis neizsmeļams. Dzelzceļu uzvaras gājiens, kas deva iespējas brīvi piekļūt prērijām Amerikā, 19. gadsimtā bija bēru zvans bizoniem, kurus izšāva gandrīz līdz pēdējam.

Ceļotājbalodim paveicās mazāk – pēdējais no zināmajiem putniem nobeidzās ASV zoodārzā 1914. gadā. Piecdesmit gadu laikā no miljardiem (!) ceļotājbaložu pasaulē palika tieši nulle. Mūsdienās, ceļojot pa Āziju, ar vilšanos nākas secināt, ka vecu mežu tur ārpus rezervāta grūti atrast un stāsti par plašajiem džungļiem jau kļuvuši par aizgājušas pagātnes nostāstiem.

Latvija – kūdras lielvalsts
Šķiet, ne pasaulē, ne arī Latvijā neviens vairs nedzīvo ilūzijās par cilvēka saimnieciskās darbības spēju izsmelt gandrīz jebkuru dabas resursu, tāpēc ir pamatoti vērtēt katru plānu, kad paredzēts kaut ko izmantot, pat ja šis resurss ir kūdra, kuras Latvijā ir daudz un tās krājumi turklāt atjaunojas. Ja palaimēsies būt ekskursijā Sedas purvā, būsit pārsteigti par milzīgajiem izstrādātas kūdras laukiem un uzzināsit, ka to izmanto par kurināmo.

Padomju laikos ziemā no purva uz Rīgu katru dienu devies sastāvs ar kūdru, lai nodrošinātu pilsētu ar siltumu. Pagājušā gadsimta beigās interese par kūdru kā kurināmo Latvijā apsīka un par citiem tās rūpnieciskas izmantošanas veidiem (vismaz lielākos apjomos) īsti nebija sākusies, taču situācija ātri mainījās, uzņēmējiem apjaušot potenciālu, kāds kūdrai ir kā eksporta precei, lai to izmantotu dārzkopībā, pakaišiem un citur. Mūsdienās 95% Latvijā iegūtā kūdras substrāta eksportē uz ārzemēm. Kūdrai ir vērtība, un purvi kā šī resursa ieguves vieta ir uzmanības centrā.

Kūdras izstrāde prasa salīdzinoši ilgu laiku un speciālu tehniku.Kūdras izstrāde prasa salīdzinoši ilgu laiku un speciālu tehniku.


Kūdras nozarē ienāk ārzemju uzņēmumi ar investīcijām un jaunām tehnoloģijām – jau patlaban ārzemju kapitāls pārvalda vairāk nekā pusi nozares. Bet kūdras nozares uzņēmumi nav vienīgie, kuru intereses saistās ar purviem. Visus interesentus nosacīti var iedalīt trīs daļās. Pirmie ir ekonomiskā labuma guvēji, galvenokārt kūdras ieguvēji un, piemēram, melleņu audzētāji, arī dzērveņu un lāceņu lasītāji un citi. Otrā daļa ir valstiskie un nevalstiskie dabas sargi, kurus interesē, lai purva vērtības saglabātos un tā iemītnieki nebūtu sastopami tikai senos nostāstos un vecās fotogrāfijās. Vēl purvu vide ir būtiska rekreācijas nolūkiem.

Lai gan Latvijas lielākās kūdras rezerves atrodas Austrumlatvijas zemienē, Piejūras zemienē un Ziemeļvidzemes zemienē, arī Rīgas apkārtnē purvu netrūkst. Kas tad īsti ir bilancē? Vai katrs Latvijas iedzīvotājs zina, ka meži aizņem gandrīz pusi Latvijas teritorijas, bet diez vai daudzi nojauš, ka purvi un kūdras atradnes aizņem aptuveni 10,5% mūsu valsts teritorijas. Interesanti, ka dažādos avotos minēti atšķirīgi dati. Vēl jāņem vērā tas, ka robeža starp purvu un pārpurvojušos platību var būt diezgan nosacīta.

Grīšļi un sfagni ir tipiski purva iemītnieki.Grīšļi un sfagni ir tipiski purva iemītnieki.


Purvi – dzīvās dabas mājvieta
Purvu vide ir specifiska – to raksturo pastāvīgs vai periodisks mitrums un diezgan nabadzīgi, barības vielām skopi apstākļi. Tieši tādiem pielāgojušās purvus apdzīvojošās sugas, kas spēj konkurēt par ierobežotajiem resursiem un ir īsti izdzīvošanas speciālisti. Tomēr piemērošanās tieši purva videi bieži nosaka arī to, ka šīs sugas citur nespēs iedzīvoties. Purvi ir mājvieta tādām putnu sugām kā lielā čakste, dzeltenais tārtiņš (jā, tas pats dūdieviņš) un purva tilbīte.

Dzērvenes, spilves un citi augi labi jūtas skarbajā purva vidē. Rasenes nabadzīgajos augšanas apstākļos attīstījušas spējas papildināt savu pieticīgo ēdienkarti ar purva kukaiņiem. Augstajos purvos zemi klāj skaists daudzkrāsains sūnu un sfagnu paklājs, kurš ir mazprasīgs pret barības vielām un pārcietīs gan ilgāku sausumu vasarā, gan bez grūtībām kā sūklis uzsūks ūdeni, kad tā būs daudz. Purvu koki cīnās par katru sausāku zemes pleķīti. Nabadzīgos augšanas apstākļos pat simtgadīgi koki var būt neticami mazi, bet tā ir maksa par augšanu tik pieticīgā vidē.

Grāvji gan pašā purvā, gan tā apkārtnē var atstāt negatīvu ietekmi uz purva “veselību”. Grāvji gan pašā purvā, gan tā apkārtnē var atstāt negatīvu ietekmi uz purva “veselību”.


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktores vietniece Ilona Mendziņa atgādina, ka Latvijas purvu vērtības vienlaikus ir arī daudzi Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi un sugas. To saglabāšana ir svarīga arī plašākā mērogā. Purvu kvalitāte vistiešāk ir saistīta ar hidroloģisko jeb ūdens režīmu. No šāda skatupunkta purva ienaidnieks ir grāvis, kas nosusina purvu un neļauj aizkavēties ūdenim.

Latvijā gandrīz nav saglabājušies cilvēka darbības neskarti purvi, jo vēsturiski jau sen veidots grāvju tīkls, lai mitrāju zemes varētu izmantot saimnieciskiem nolūkiem – kūdras ieguvei, lauksaimniecībai vai apmežošanai. Latvijā ir bijuši veiksmīgi projekti purvu atjaunošanai, kad, aizberot grāvjus, izdevies purvu atjaunot tā sākotnējā izskatā. Ilona Mendziņa stāsta, ka purvu hidroloģiskais režīms ir nozīmīgs ne tikai tur dzīvojošajām sugām vai sastopamajiem biotopiem.

Pēc stiprām lietavām purvs kā sūklis spēj uzsūkt lielu ūdens daudzumu, kuru pēc tam pamazām novada. Tas purvu apkārtnē samazina lielāku plūdu iespējamību pēc lietavām vai sniega kušanas, kā arī nodrošina ilgāku mitrumu, ja uznāk sausuma periods. Faktiski purvus nevar izvērtēt atsevišķi, tie jāskata kā ekosistēmas daļa, kur tas iekļaujas kopējā sistēmā, tādējādi izmaiņas purvā radīs sekas citās ekosistēmas daļās.

Pēdējās desmitgadēs valsts institūciju un arī nevalstisko organizāciju aktivitātes nodrošinājušas aizvien labākas iespējas visai sabiedrībai iepazīt Latvijas purvu dabu. Arī Rīgas apkārtnē ir iespējas iziet pastaigā pa labiekārtotām dabas takām, uzkāpt skatu tornī, lai baudītu purvu ainavu, kā arī uzzināt sīkāk par apkārt redzamo no informācijas materiāliem, kas izvietoti pie apskates objektiem. Populārākās apmeklējumu vietas varētu būt Cenas tīreļa purva taka, kā arī Ķemeru purva laipa. Ar dabas vērtībām bagāts purvs ir pievilcīgs ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī to valstu tūristiem, kuru mītnes zemē purvu nav klimatisku apstākļu dēļ vai arī tie ir iznīcināti.

Bez kūdras ieguves neiztikt
Neskarta purvu daba un kūdras ieguve nevar sadzīvot, jo, lai iegūtu kūdru, nepieciešams mainīt purva hidroloģisko režīmu – to susināt un pārveidot. Kūdras lauka sagatavošana izstrādei vien var aizņemt piecus vai vairāk gadu. Pēc kūdras izstrādes paliek plaši lauki, kas no dabas viedokļa ir degradēta vide. Šī vide prasa laiku un resursus, lai to atjaunotu dabai vērtīgā stāvoklī. Latvijas Dabas fonda eksperte Lelde Eņģele norāda, ka patlaban sākušās aktivitātes, lai valstiskā līmenī tiktu skaidrībā ar kūdras izmantošanas plāniem, un šeit lielā mērā dzinējspēks bijuši kūdras izstrādātāji.

Tiešām, kā lasāms Latvijas Kūdras asociācijas interneta vietnē, esošās kūdras ieguves vietas ir gandrīz izsmeltas, un nozare vēlas tikt skaidrībā, ar ko rēķināties jau tuvākajā nākotnē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā svaigi tapušas pamatnostādnes "Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas stratēģija 2018.–2050. gadam", kas no šā gada novembra sākuma ir publiski pieejamas VARAM interneta vietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" – "Normatīvo aktu projekti". Šā gada 30. novembrī pamatnostādnes paredzēts izsludināt ministriju Valsts sekretāru sanāksmē.

Ilona Mendziņa atgādina, ka Latvijā tiek veikta biotopu kartēšana, kas sniegs skaidrāku priekšstatu par to, kas, kur un cik no vērtīgajiem biotopiem, ieskaitot purvus, valstī atlicis. 2013. gadā veiktais vērtējums uzrādījis, ka Latvijas purvu biotopu stāvoklis ir nelabvēlīgs – tas saistīts ar purvu susināšanas negatīvo ietekmi.

Ilona Mendziņa uzsver, ka šāda pieeja, kad paredzēts analizēt datus un izstrādāt stratēģiju dabas resursa izmantošanai, atbilst Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam rakstītajam: "Lai efektīvi pārvaldītu dabas kapitālu, nepieciešams noteikt kritisko dabas kapitālu, kura samazināšanās nav pieļaujama, un dabas kapitāla saglabāšanas un atjaunošanas mērķus un indikatorus." Viņa atturas prognozēt, cik ātri gaidāma stratēģijas tālāka virzība, norādot, ka process var būt sarežģīts, tomēr skaidrs, ka rezultātu gaida visas puses.

Pamatnostādņu un sekojošo normatīvo aktu nozīmi grūti pārspīlēt – tas būs pamats, uz kura balstīsies purvu turpmāka izmantošana.

Dabas aizsardzības pārvaldes purvu eksperte Agnese Priede stāsta, ka kūdras ieguve ir ļoti ilgs process, kūdras lauku var izstrādāt 20–30 gadu. Ja savulaik licences termiņš bijis 25 gadi, tagad – pat 50 gadu. No vienas puses, tas rada nepieciešamo drošību un skaidrību izstrādātājam, no otras, runājot par purva atjaunošanu un rekultivāciju, tas ir ļoti ilgs laiks, lai paredzētu, kas notiks pēc 50 gadiem. Tomēr Agnese Priede uzskata, ka primārais ir paredzētās darbības un tas, kā tās tiks īstenotas, nevis licences darbības laiks. Kūdras nozari interesējot sevišķi lielie purvi un lielas, jaunas izstrādes platības, kuras var būt ļoti vērtīgas no dabas aizsardzības viedokļa. Skaidrs, ka prioritāri būtu jāstrādā jau degradētos purvos, kuru dabas vērtība ir mazāka. Agnese Priede domā, ka dabas aizsardzībai būs jāsadzīvo ar kūdras ieguvi purvos, jo tā ir nozare, kas rada nodarbinātību un maksā nodokļus.

Arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā kā viens no politikas mērķiem definēts: "Izvērtēt valstī pieejamos kūdras resursus un, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos, bioloģiskās daudzveidības un klimata aspektus, nodrošināt, ka līdz 2050. gadam izmantošanai tautsaimniecībā pieejamā kūdrāju platība un resurss ir ne mazāks kā 2017. gada 1. janvārī esošā licences laukumu platība un kūdras resursa apjoms." Vienkāršāk sakot, tas nozīmē – nesamazināt kūdras ieguvi.

Arī Latvijas Kūdras asociācija uzsver kūdras nozares ekonomisko un sociālo lomu – attālākos Latvijas reģionos kūdras ieguves uzņēmums reizēm ir vienīgā darbavieta, kur darbu var atrast arī cilvēki bez specifiskas kvalifikācijas vai iemaņām.

Purvam var būt nozīme arī citos aspektos, ko uzreiz pat grūti iedomāties. Latvijas Veselības tūrisma klastera eksperts Armands Muižnieks norāda, ka mēs aizvien maz zinām par dažu perspektīvāko purvu potenciālu veselības tūrisma attīstībā. Šeit būtu svarīgi, lai nozīmīgākajās atradnēs notiktu purviem raksturīgie procesi un netiktu sabojāts hidroloģiskais režīms, tādējādi saglabājot iespējas iegūt un izmantot tādus produktus kā, piemēram, dūņas, veselības tūrisma pakalpojumiem.

Arī klimats...
Izrādās, mitrājiem pasaulē ir pat lielāka nozīme CO2 noglabāšanā nekā mežiem. 6–7% globālo CO2 emisiju nonāk atmosfērā tieši mitrāju iznīcināšanas dēļ. Purvā, pazeminoties gruntsūdens līmenim, sākas siltumnīcefekta gāzu (SEG) izplūde atmosfērā. Kūdrai sadaloties, emisijas turpinās. Savukārt sausā kūdrā ir palielināts ugunsgrēku risks, kas vēl vairāk palielina SEG izplūdi.

VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse uzsver, ka, plānojot kūdras ieguvi, jāņem vērā vairākas svarīgas lietas.

Pirmkārt, no klimata pārmaiņu viedokļa optimālākais ir pēc iespējas saīsināt laiku, kad purvs stāv ar noņemtu virskārtu, jo tieši šajā laikā atmosfērā izplūst daudz SEG. Tāpēc nepieciešams kūdru izstrādāt ātri un tad purvu atkal atjaunot.

Otrkārt, ja tiek plānots kūdru izrakt un dedzināt, jāņem vērā tas, ka kūdra ir "netīrāks", emisijas vairāk izdalošs kurināmais nekā akmeņogles, tādēļ prasīs papildu attīrošos filtrus. Latvijai ir izvirzīti mērķi klimata pārmaiņu ierobežošanai, un šādi papildu izmeši liks domāt par kompensējošiem pasākumiem.

Kā redzams, valsts institūcijām, nozarei, ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām ir pietiekami daudz par ko padomāt. Pārfrazējot zināmo teicienu, te būs ne tikai viens, bet vairāki vilki, kuriem jāpaēd, un kaza, kurai jāpaliek dzīvai.

 

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Olaines novadā – tikai vienu vidusskolu? aprinkis.lv/sabiedriba/izg… pic.twitter.com/B89WiT29C8
aprinkislv
Māris Zanders. Dažas pārdomas, pirms sākas iepirkšanās drudzis aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/Knxe2p0z8l

Twitter Citi raksta

JurmalaLV
Gada sportisti Jūrmalā – Tīna Laura Graudiņa un Aleksandrs Samoilovs jurmala.lv/lv/sabiedriba/… pic.twitter.com/XSRALcgQMO
Ikskilelv
Aicinām pieteikt saldumu paciņu saņemšanai Ikšķiles novadā deklarētos bērnus, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītība… twitter.com/i/web/status/9…
Sigulda_Thrills
Ar saukli Ziemasspēki nāk" Siguldā norisināsies Ziemassvētku pasākumi un koncerti- m.facebook.com/story.php?stor… pic.twitter.com/F9ACZNGLGi

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017