Vai imigrācijas luksoforā iedegs zaļo gaismu?

(Komentēt)
Vai imigrācijas luksoforā iedegs zaļo gaismu? Foto: pixabay.com

Vairāku nozaru organizācijas aktualizējušas jautājumu par viesstrādnieku uzņemšanu – vajagot vairāk un vienkāršāk. Tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvājusi atjaunoto sarakstu ar profesijām, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, un tajā atrodami gan profesori, gan celtnieki.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde beidzot sacerējusi jaunu migrācijas koncepciju, un novembrī tiek sākta tās apspriešana. Nekāda drāma darba tirgū pašlaik gan nav vērojama, un arī nozarēs, kur darba piedāvājums it kā pārsniedz pieprasījumu, iespējams iztikt ar vietējiem cilvēkresursiem – pat tik atšķirīgās jomās kā zinātne un būvniecība.

Zinātnieku iekļūšana ārzemniekiem piedāvājamo profesiju sarakstā ir pārsteigums. Latvijai, izrādās, vajadzīgi visdažādāko novirzienu pētnieki, astronomi, fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi, kaut gan šīs nozares pārstāvji sistemātiski mēdz atgādināt, ka zinātne Latvijā ir teju atrofējusies, jo zinātniskajiem institūtiem un uzņēmumiem nav naudas.

Kvalificētais darbaspēks
Skaidrību attiecībā uz it kā pastāvošo zinātnieku trūkumu vieš Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Patiesībā pašlaik zinātnieku nemaz netrūkst, bet savlaicīgi tiek domāts par hipotētiski iespējamo brīdi, kad Latvijas zinātnē ieplūdīs milzīgi līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem.

Vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz, ka 2020. gadā zinātnes finansējumam jāsasniedz 1,5% no IKP. Daļu ieguldīs valsts, bet lielākā daļa nāks no fondiem. Valstij pašreizējo 50 miljonu vietā nāksies ieguldīt aptuveni 200 miljonus. "Ja tas notiks, Latvijai tiešām būs nepieciešami vieszinātnieki," apstiprina Indriķis Muižnieks, jo citādi šo milzu naudu neapgūt.

Pašlaik Latvijā ir 3,5 tūkstoši zinātnieku, bet savā nozarē reāli strādā aptuveni divi tūkstoši. Valstis, kuru gaišākos prātus Latvija varēs atļauties pārpirkt, esot Baltkrievija, Gruzija, Ukraina. Dažādos apmaiņas projektos jau pašlaik strādā pa kādam ārzemniekam. Piemēram, Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks ir ukrainis Romāns Viters.

Tomēr, raugoties uz finansiāli rožaino zinātnes nākotni, rektors uzskata – ja tāda pienāks, svarīgāk ir nevis saukt uz Latviju ārzemniekus, bet "jāiespringst, lai dabūtu atpakaļ mūsu pašu jaunos zinātniekus, kuri aizbraukuši strādāt ārzemēs. Mūsu katedrā tādu ir kādi pieci seši." Savukārt ārzemnieki nepieciešami vien tik daudz, lai veicinātu ideju apmaiņu un neļautu iesūnot.

Topošie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka nepieciešamajās profesijās ārzemnieku atalgojumam turpmāk tiks piemērots vidējās algas koeficients 1,2 (pašlaik ir 1,5) un obligātais vakances termiņš Nodarbinātības valsts aģentūrā pirms ārzemnieka uzaicināšanas būs samazināts no viena mēneša uz desmit dienām.

Piemēram, ja latvieša alga bruto ir 859 eiro, ārzemniekam jāsaņem vismaz 1030,80 eiro. Ekonomikas ministrija uzsver, ka atvieglojumi trešo valstu pilsoņu darba atļauju izsniegšanai attieksies tikai uz augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti. Zinātnieki šādam raksturojumam pilnībā atbilst. Savukārt attiecībā uz zemāk kvalificētiem darbiniekiem ir nepieciešama partiju vienošanās un pavisam citi dokumenti.

Nekvalificētais darbaspēks
Migrācija Latvijā ir politiski jutīgs temats, un ārzemju melnstrādnieku izmantošana tiek vērtēta pretrunīgi. Būvniecības nozarē ārzemnieku pakalpojumi jau tagad tiek plaši izmantoti. Tomēr šis fakts netiek afišēts, jo pieaicināti pamatā tiek ne jau kādi būvniecības zinātņu doktori, bet gan parasti strādnieki. Un, kā atzīst Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, tiem komplektā nāk kvalitātes problēmas.

Viņa ieskatā, melnstrādnieki no ārzemēm Latvijai nemaz nav nepieciešami. Pietiek ar pašmāju strādniekiem. Turklāt palielināts pieprasījums pēc darbarokām izdara pozitīvu spiedienu uz vidējo atalgojuma līmeni būvniecības nozarē.

Taču labāk pelnīt grib visi – arī ukraiņi, tāpēc labprāt brauc uz Latviju. Strādāt ar viņiem esot vienkārši, krievu valoda ļauj saprasties. Viens no uzņēmumiem, kura objektos ukraiņi strādā, ir holdingā "LNK Group" ietilpstošie "Latvijas tilti".

Par uzņēmuma pieredzi viesstrādnieku piesaistīšanā analītiskās žurnālistikas darbnīcai "6K" pastāstīja tā valdes loceklis un galvenais inženieris Andrejs Bočkarjovs. Pirms diviem trim gadiem uzņēmumam bijuši vairāki objekti Igaunijā. Latvijas strādniekus uz turieni izvadāt bijis dārgi, tādēļ ģenerāluzņēmējs turpat Igaunijā atradis kompāniju, kas ieved ukraiņu strādniekus: "Kad vēlāk Latvijā saskārāmies ar darbaroku trūkumu, padomājām: ja jau igauņi tā strādā, kāpēc mēs nevarētu?"

Paši ar strādnieku rekrutēšanu un ievešanu no ārzemēm "Latvijas tilti" gan nenodarbojas. Tas atstāts apakšuzņēmēju ziņā vai arī tiek piesaistīta kompānija, kas darbiniekus iznomā. Taču licences un darba vīzas tiekot pārbaudītas. Visam jābūt likumīgi.

Latgalē, izrādās, ir grūtāk
Viesstrādnieku izmantošanai esot gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Braucot peļņā uz ārzemēm, cilvēku galvenais mērķis ir daudz strādāt un daudz pelnīt, lai naudu sūtītu uz mājām. Uzmanību no darba nekas nenovērš – ne vecmāmiņa saslimst, ne uz copi obligāti jābrauc, ne siens vienīgajai govij jāpļauj.

Ar šādām problēmām nācies saskarties, kad uzņēmums mēģinājis trūkstošās darbarokas meklēt Latgalē. Cilvēki mēnesi pastrādājuši, un tad sākušās visdažādākās atrunas, kādēļ rīt nevar ierasties darbā. No 20 cilvēkiem tikai divi palikuši strādāt pastāvīgi. Turpretim viesstrādnieki ir orientēti uz darbu. Tajā pašā laikā viņu pieaicināšana darba devējam vienmēr ir loterija, jo notestēt prasmes iespējams tikai pirmajā darbadienā. Gadās, ka vienīgais, ko patiesībā prot atbraukušais "armatūras sējējs un veidņu licējs", ir lāpstas cilāšana. Tad nākas vai nu apmācīt kādiem vienkāršākiem darbiem, vai sūtīt mājās.

Retumis nākoties saskarties arī ar dzeršanu un citām disciplīnas problēmām. Principā viesstrādniekiem vienmēr nepieciešams vietējais brigadieris – uz trim četriem viens. Rasējumus latviski ārzemnieki nemāk lasīt, nepārzina arī mūsu darba drošības prasības, tāpēc jāpieskata.

Andrejs Bočkarjovs stāsta, ka viesstrādnieku izmantošana "Latvijas tiltiem" tomēr nav darbaspēka krīzes uzspiests risinājums, bez kā nevarētu iztikt: "Krīzes nav. Vienkārši ir tāds pakalpojums, un mēs to labprāt izmantojam."

Daļēji nepieciešamību pēc viesstrādniekiem veicinot valsts un pašvaldību iepirkumu sistēma. Termiņi tiekot noteikti ļoti īsi, tādēļ vienlaikus nepieciešami daudzi darbinieki. Ja uzņēmumam konkrētajā objektā paredzēti 15 cilvēki, bet saspringto termiņu dēļ vajag 20, vēl pieci kaut kur jāatrod. Un kāpēc ne Ukrainā? "Ja ir darbs, kādam tas jāizdara!" rezumē uzņēmuma pārstāvis. Pašlaik vairāki objekti nolūkoti Skandināvijā, un "Latvijas tilti" pēta iespēju izmantot ukraiņus arī tur.

No rekrutētāju viedokļa
Atbilde uz jautājumu, vai šobrīd situācija Latvijas darba tirgū tiešām ir tāda, ka ar vietējiem cilvēkiem vakanču aizpildīšanai nepietiek, ir gan jā, gan nē. Uzņēmuma "WorkingDay Latvia" mārketinga direktors Māris Silinieks spriež: tā kā darbaspēks no Latvijas aizplūst un iedzīvotāju skaits valstī sarūk, pašsaprotami ir arī tas, ka darba tirgū trūkst darbaroku. Cilvēki aizbrauc strādāt uz ārzemēm ne jau ar visu darbavietu, bet gan atstājot to tukšu.

Jā, valstī pastāv arī bezdarbs, bet dzīvē viss ir sarežģītāk nekā statistikas tabulās: "Starp bezdarbniekiem liela daļa ir tādu "speciālistu", kurus darba devējs nevēlētos nodarbināt pat bez maksas." Tādā gadījumā risinājums ir viesstrādnieku uzaicināšana, un, lai gan Latvijas normatīvie akti ir labvēlīgāki kvalificētā darbaspēka piesaistei, uzņēmumi ārzemēs mēdz algot arī melnstrādniekus.

"Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – tādu melnstrādnieku trūkums, kas atbilstu darba devēja prasībām, proti, ar attiecīgu darba tikumu, vēlmi nopelnīt un daudz strādāt." Māris Silinieks prognozē, ka, sabiedrībai novecojot un iedzīvotāju skaitam samazinoties, viesstrādnieku ievešana kļūs vēl aktuālāka.

Pašlaik vietējie melnstrādnieki tiek aizsargāti ar likumu, neļaujot vai sarežģījot ārzemnieku ievešanu Latvijā lielā skaitā. "Tomēr, lai Latvijas ekonomika varētu sekmīgi attīstīties, pietuvojoties Eiropas Savienības dalībvalstu vidējam līmenim, mums ir nepieciešamas darbarokas," teic "WorkingDay Latvia" pārstāvis, prognozējot, ka drīzumā politiķu dienaskārtībā varētu nonākt jautājums par viesstrādnieku ievešanas atvieglošanu.

Ko plāno valdība
Patiesībā imigrācijas politika politiķu dienaskārtībā ir jau pašlaik. Tikai problēma tā, ka migrācija Latvijas vēsturiskās pieredzes dēļ ir ļoti sensitīvs jautājums un politiķi ar to nodarbojas nelabprāt.

Vēl pirms gada analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K" vēstīja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) strādā pie imigrācijas koncepcijas, kas kļūs par pamatu jaunam Imigrācijas likumam. Konceptuālā ziņojuma projekts beidzot ir tapis, un sāksies tā apspriešana starp iesaistītajām institūcijām.

PMLP skaidro: "Konceptuālā ziņojuma mērķis ir izveidot līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz: 1) Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu, nodrošinot viņu tiesības uz ģimenes apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem; 2) ekonomiskās migrācijas nodrošināšanu atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām; 3) administratīvo procedūru vienkāršošanu, tajā skaitā elektronisko pakalpojumu ieviešanu, vienlaikus saglabājot efektīvas kontroles iespējas nolūkā novērst pārkāpumus; 4) valsts drošības un sabiedriskās kārtības interešu nodrošināšanu.

Ieviešot koncepcijā piedāvātos risinājumus, nav prognozējams, ka būtiski palielināsies ieceļojošo ārzemnieku skaits Latvijā, tādējādi apdraudot sociālās palīdzības vai veselības aprūpes sistēmu vai ierobežojot darba nodrošināšanas iespēju Latvijas iedzīvotājiem."

Detalizēts skaidrojums pašreizējā dokumenta tapšanas stadijā joprojām izpaliek, taču jaunā politika uzņēmējiem sniegšot iespēju elastīgi reaģēt uz darbaspēka trūkuma problēmām.

Tātad imigrācijai tiks dota zaļā gaisma...


Pirmpublikācijā laikrakstā "Diena"

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Foto: Putnu portreti un mākoņainavas aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/vC4BTSO9aN
aprinkislv
@Valsts_policija : Vērienīgu meklēšanas pasākumu laikā par plānotu slepkavību Mālpilī @malpils_lv aizturēts vīrietis aprinkis.lv/sabiedriba/kri…
aprinkislv
Muzikālā izrāde Grinča Ziemassvētki ciemosies Mālpilī, Ādažos, Mārupē un Baložos aprinkis.lv/zinas/item/419… pic.twitter.com/Iz3K13JhxR

Twitter Citi raksta

JurmalaLV
Gada sportisti Jūrmalā – Tīna Laura Graudiņa un Aleksandrs Samoilovs jurmala.lv/lv/sabiedriba/… pic.twitter.com/XSRALcgQMO
Ikskilelv
Aicinām pieteikt saldumu paciņu saņemšanai Ikšķiles novadā deklarētos bērnus, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītība… twitter.com/i/web/status/9…
Sigulda_Thrills
Ar saukli Ziemasspēki nāk" Siguldā norisināsies Ziemassvētku pasākumi un koncerti- m.facebook.com/story.php?stor… pic.twitter.com/F9ACZNGLGi

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017