Vāc parakstus par Babītes atdalīšanu no Mārupes ^{Apriņķis.lv}

Mārupei vairāk nekā Babītei

Kā iniciatīvas iesniedzēja ir norādīta Dace Krastiņa, kura min vairākus argumentus, kāpēc šie divi novadi būtu atdalāmi, un viens no tiem ir, ka šobrīd Babītes novada iedzīvotāji nesaņemot līdzvērtīgu atbalstu, salīdzinot ar Mārupes novada ļaudīm.

“Ar šo iniciatīvu es aicinu mainīt administratīvi teritoriālās reformas laikā notikušo negodīgo sadalījumu, kā rezultātā Mārupes novada attīstība notiek uz Babītes novada iedzīvotāju rēķina, piemēram, maksājot Mārupes novada iepriekšējos gados ņemtos vērienīgos kredītus (aptuveni 40 miljoni eiro, Babītes novadam – aptuveni 5 miljoni).

Pēc reformas bijušais Mārupes novads turpina attīstīt savus projektus: Mārupes Mūzikas un mākslas skolas piebūve (4,5 miljoni eiro), Mārupes pamatskolas piebūve ar jaunu sporta laukumu (10 miljoni eiro), jauna peldbaseina ar SPA būvniecība, jaunas skolas būvniecība, jaunas katlumājas būvniecība Jaunmārupē (2,3 miljoni eiro), jaunu ārstu privātprakšu nodrošināšana ar moduļu mājām u.c. projekti.

Savukārt Babītes novadā pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma stāšanās spēkā 2020. gada 23. jūnijā nav īstenots NEVIENS attīstības projekts. Pat iesāktais projekts par Babītes vidusskolas sporta laukumu tika atcelts, par prioritāti nosakot jaunas skolas būvniecību Mārupē (šobrīd Mārupes pagastā ir četras skolas, Babītes pagastā – viena skola, Salas pagastā – arī viena skola). Pilnībā ir apturēta arī jauna bērnudārza būvniecība Piņķos un citi projekti.

Pēc reformas ir skaidri redzams, ka Mārupes novada dome nav spējīga pildīt likumā noteikto par pašvaldības autonomajām funkcijām Babītes pagastā. Bērniem nav vietas pašvaldības divos bērnudārzos un Babītes pagasta vienīgajā vidusskolā. Kā alternatīva tiek piedāvātas vietas Mārupes mācību iestādēs. Babītes iedzīvotājiem netiek nodrošināts kvalitatīvs dzeramais ūdens, nav izbūvētas centralizētas ūdens un notekūdeņu komunikācijas.”

Kā vēl vienu argumentu reformas bezjēdzībai inciatīvas autore norāda, ka tās rezultātā nav samazinājies ne domē strādājošo darbinieku skaits, nedz arī palielinājies budžets novada attīstībai, kā tas tika definēts reformas mērķos. Tieši pretēji – maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā citu pašvaldību atbalstam ir būtiski pieauguši, sasniedzot jau 12,4 miljonus eiro gadā.

Viens no administratīvi teritoriālās reformas mērķiem bijis arī panākt, ka iedzīvotājiem izlīdzinās pašvaldības noteiktie pakalpojumu tarifi abos novados. Tomēr atkritumu izvešanas tarifi Babītes pagastā vēl joprojām esot krietni augstāki nekā Mārupes pagastā, uzsver D. Krastiņa. “Reģionālās reformas rezultātā lielākais Babītes novads ir pievienots teritoriāli mazākajam Mārupes novadam. Babītes novadam tuvāk atrodas Rīga, Salas pagastam – Jūrmala. Babītes un Salas pagasta iedzīvotājiem nav nekādu pamatotu argumentu doties izmantot attālākās Mārupes vai Jaunmārupes mācību iestādes, pakalpojumus un infrastruktūru. Turklāt abos novados netiek nodrošināts sabiedriskais transports.

Ir jāļauj Mārupes novada gandrīz 40 000 deklarēto iedzīvotāju pašiem izlemt, kā dzīvot un saimniekot savā zemē,” teikts iniciatīvā, kuru plānots iesniegt Saeimā.

Dome atspēko atsevišķus apgalvojumus

Savukārt Mārupes novada pašvaldība informē, ka iniciatīvā kā pamatojums ir minēti nepatiesi un sagrozīti fakti.

Pirmkārt, Mārupes pagastā pēc administratīvi teritoriālās reformas nav tikusi uzbūvēta jauna mūzikas un mākslas skola, bet šogad pabeigta Mārupē jau esošās mūzikas un mākslas skolas rekonstrukcija, kas tika uzsākta pirms reformas.

Otrkārt, arī Mārupes pamatskolas piebūves un sporta laukuma projekta īstenošana sākta jau vairākus gadus pirms reformas, un abi objekti nodoti ekspluatācijā 2020. gadā.

Treškārt, pašvaldība nav plānojusi par saviem līdzekļiem būvēt jaunu peldbaseinu. Līdz šim nesekmīgi meklēts privāts uzņēmējs, kas būtu ar mieru investēt, taču šāds uzņēmējs nav atrasts.

Ceturtkārt, katlumājas būvniecību Jaunmārupē veiks privāts uzņēmējs. Pašvaldība par saviem līdzekļiem veiks piebraucamā ceļa izbūvi.

Piektkārt, ārstu privātpraksei Skultē pašvaldība šogad uzbūvēs moduļu ēku aptuveni 60 kvadrātmetru platībā, lai nodrošinātu ģimenes ārsta pakalpojuma nepārtrauktību, jo pašvaldībai piederošās telpas nav atbilstošas ārstu prakses vajadzībām.

Sestkārt, nevarot nodrošināt izglītības ieguves iespējas visiem novadā deklarētajiem skolas vecumu sasniegušajiem bērniem, Mārupes novada pašvaldības dome 2022. gada 30. novembra sēdē pieņēma lēmumu būvēt jaunu vispārējās izglītības iestādi, izmantojot publiskās un privātās partnerības modeli.

Vairāki attīstības projekti šogad plānoti arī Babītes un Salas pagastā, piemēram, Babītes vidusskolas sporta laukuma izbūve, būvprojekta izstrāde Piņķu pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai.

Ieguldījumi paredzēti arī ūdensaimniecības sistēmas sakārtošanā Babītes pagastā – ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu jaudu nodrošināšanai Babītes pagasta sistēmām, kā arī Priežciema un Beberu ciema savienojošā ūdensvada izbūvei. Tiks veikta arī ūdenssaimniecības tīklu paplašināšana Spuņciemā pakalpojuma nodrošināšanai. Pašlaik tiek izstrādāta būvniecības ieceres dokumentācija ūdenssaimniecības attīstībai Spilves ciemā Babītes pagastā, realizāciju plānots uzsākt jau 2024. gadā. Tāpat pašvaldība plāno šogad ieguldīt vairāk nekā 9 miljonus eiro ielu un ceļu būvniecībā un uzturēšanā.

Pašvaldībā akcentē arī, ka ir plānotas investīcijas ielu un ceļu infrastruktūras labiekārtošanai un būvniecībai Babītes pagastā, tostarp gājēju pārejas ierīkošanai Rīgas un Jūrmalas ielas krustojumā ar gājēju ietves posma būvniecību līdz veikalam “Magnolica”, gājēju un velosipēdu ceļa posma labiekārtošanai Gravu ielā Spilvē, kā arī Kleistu ielas un ceļa Mežāres–Spilve brauktuves seguma atjaunošanai 5 kilometru garumā, seguma atjaunošanai vairākos ceļu un ielu posmos.

Tiks sākta projekta izstrāde gājēju un velosipēdu ceļa un apgaismojuma izbūvei gar pašvaldības autoceļu Dzilnuciems–Piņķi no Sēbruciema līdz autoceļam A9, kā arī posmā no Piņķiem līdz Vīkuļiem, gar Vīkuļu ceļu, Zāļu un Pļavu ielas pārbūvei, Sēbruciemā, tilta pār Neriņu Vīkuļos pārbūvei, gājēju ietves un apgaismojuma izbūvei Kleistu ielas posmā no Klusās ielas līdz Kalēju ielai Mežārēs.

Plānots izbūvēt ielu apgaismojumu no Rožu ielas līdz autoceļam A10 un Rožu ielas posmā no Babītes ielas līdz autoceļam A10.

Vai Mārupi pievienot Rīgai?

Jāpiebilst, ka pašvaldības sniegtie pretargumenti tomēr neattiecas uz visiem iniciatīvas autores norādītajiem faktiem, kas Babītes iedzīvotājos raisījuši neizpratni par reformas īstenošanu. Vienlaikus zīmīgs ir fakts, ka sociālajos tīklos nule kā norisinājusies diskusija par Mārupes pievienošanu Rīgai. Vai pilsētas statuss Mārupei ir piemērots? Varbūt faktiski Mārupe ir Rīgas mikrorajons?

Virtuālās saziņas un mikroblogošanas vietnē “Twitter” ievietots šāds ieraksts: “Virstošais viedoklis: Mārupei nav pamatota iemesla eksistēt atsevišķi no Rīgas. Tā ir amorfa vienība bez centra, nemanāmi saplūstot ar Rīgas ielām. Tā ir pilnīgi atkarīga no Rīgas un eksistē tikai kā suburbija, kas nemaksā nodokļus Rīgas kasei, bet izmanto visus Rīgas labumus.”

Daļa komentētāju nav vienisprātis ar viedokļa paudēju: “Tā turpinot, drīz Zilupe būs Rīgas piepilsēta! Nē, lielas pilsētas kā Rīga ir jāsadala vairākās mazākās pašvaldībās, un tikai tās iedzīvotājiem ir jālemj, kā tur dzīvot un saimniekot!”

“Rīgai vajag nevis pievienot vairāk teritorijas, bet drīzāk atbrīvoties no daļas savas teritorijas. Rīgai jau tagad ir trīs reizes lielāka teritorija nekā Barselonai vai Parīzei.”

“Ģeogrāfiski jā, bet, tā kā Rīga nespēj apsaimniekot ne ielas, ne radīt vidi iedzīvotājiem, tad labāk ne. Rīgas mikrorajoniem derētu sākt atteikties no kaklakungiem un veidot pilsētas. Un pašiem apsaimniekot.”

Ir arī pretēji viedokļi: “Pilnīgi manas domas. Starp Mārupi un Rīgu nav nekādas robežas, viens masīvs. Vienīgā daļa, kas ir no status, ir Skulte un Jaunmārupe. Novadu reforma uztaisīja kaut kādu kropļojumu, pievienojot Mārupei Babītes novadu.”

Šobrīd nevar pilnīgi viennozīmīgi secināt, ka abas publiskās aktiviātes ir savstarpēji saistītas, vienlaikus tas neizslēdz mērķtiecīgu darbību, lai viestu korekcijas pirms vairāk nekā gada notikušās administratīvi teritoriālās reforas robežu pārbīdīšanā.