LI: Pasaules mediji pastiprinātu uzmanību Latvijai šogad pievērsa pēc Ostapenko un Porziņģa sasniegumiem

(Komentēt)
LI: Pasaules mediji pastiprinātu uzmanību Latvijai šogad pievērsa pēc Ostapenko un Porziņģa sasniegumiem Foto: ekrānšāviņš no youtube.com
2017. gada 27. decembris, 16:38

Šā gada laikā pasaules mediji pastiprinātu uzmanību Latvijai pievērsa pēc Latvijas tenisistes Aļonas Ostapenko gūtās uzvaras "French Open" turnīrā, kā arī basketbolista Kristapa Porziņģa sasniegumiem, spēlējot Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienībā Ņujorkas "Knicks", aģentūru LETA informēja Latvijas institūtā (LI).

LI arī uzsvēra, ka pasaules mediju uzmanību Latvijai 2017. gadā pievērsa britu raidsabiedrības "BBC" lēmums iekļaut Latvijas Nacionālo bibliotēku starp desmit skaistākajām un modernajām bibliotēkām pasaulē, kompānijas "Aerones" īstenotais pirmais izpletņlēciens no drona, kā arī lēmums piešķirt Latvijas pilsonību pasaulslavenajam baletdejotājam Mihailam Barišņikovam.

Tāpat LI šogad koordinējis vairāk nekā 80 ārvalstu žurnālistu vizītes Latvijā, iepazīstinot ar valsts simtgades svinību programmu, vēsturi un dažādu nozaru attīstību. Savukārt valsts oficiālo sociālo tīklu kontu sekotājus šogad visvairāk interesējuši ieraksti, kas atspoguļo latviešu svētkus, tradīcijas un starptautiskos sasniegumus, īpaši sportā.

Šā gada laikā Latvijā visvairāk uzņemti žurnālisti no Eiropas, piemēram, Vācijas, Skandināvijas, Ukrainas, Polijas, Spānijas, Portugāles, Francijas, Lielbritānijas un Baltijas valstīm. Tieši ar Baltijas valstu žurnālistu vizīti šogad tika atklāta LI Simtgades mediju programma, kuras laikā žurnālisti no Lietuvas un Igaunijas televīzijām, radio, interneta un drukātajiem medijiem piedalījās 4. maija svētkos un devās reģionālajā vizītē uz Latgali. Vizītes laikā Baltijas valstu žurnālisti apmeklēja arī Brīvības pieminekli, Latvijas Nacionālo bibliotēku, dažādus jaunuzņēmumus, tikās ar valsts pārvaldes pārstāvjiem, pārrunāja aktualitātes ar studentiem un kultūras darbiniekiem.

Kā vienu no nozīmīgākajām vizītēm LI min pirmo Dienvidkorejas mediju delegāciju Latvijā, kuru LI rīkoja ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Korejas Republikā. Žurnālistu uzmanības centrā lielākoties bija Latvijas ekonomikas attīstība, attiecības ar Krieviju, starptautisko partneru militārās aktivitātes, kā arī kultūra – dažādi starptautiski koncerti, izstādes, valsts mēroga pasākumi.

Tāpat pastiprinātu uzmanību Latvijai pievērsa Kanādas žurnālisti, kas skaidrojams ar Kanādas lēmumu vadīt daudznacionālo kaujas grupu Latvijā. Mediju pārstāvji no ASV izrādīja interesi par Latgali un tūrisma iespējām valstī. Līdzīgs interešu loks bija arī LI uzņemtajiem žurnālistiem no Ēģiptes, kuri gribēja uzzināt vairāk par ekonomisko saišu stiprināšanu starp abām valstīm, kā arī gastronomijas un tūrisma iespējām. Arvien aktīvāk šogad uzrunāti kultūras žurnālisti, kuriem ir liela interese par Latvijas grāmatu izdevēju, muzeju un koncertu piedāvājumu. Tāpat augusi arī žurnālistu interese par jautājumiem, kuri saistīti ar jaunuzņēmumu dibināšanu un inovatīvu produktu radīšanu, skaidroja LI.

Institūta Simtgades mediju programma turpināsies arī nākamgad, un prognozējams, ka uzņemto ārvalstu žurnālistu skaits dubultosies. Šobrīd interesi par Latvijas valsts simtgades svinību atspoguļošanu dažādos aspektos izrādījuši žurnālisti no Eiropas valstīm, ASV, Austrālijas, Ķīnas, Krievijas un citām valstīm.

LI norādīja, ka interese par Latviju pieaugusi arī sociālo tīklu lietotāju vidū. LI ir vairāku sociālo tīklu kontu uzturētājs, bet vispopulārākais LI uzturētais sociālā tīkla "Facebook" konts ir "If you like Latvia, Latvia likes you" (IYL), kas ir Latvijas oficiālais konts angļu valodā, paredzēts saziņai ar ārvalstniekiem, kuri interesējas par Latviju. Otrais LI uzturētais "Facebook" konts ir "Kaut kas mīļš no Latvijas" (KKM), kas tika izveidots 2016. gadā un paredzēts saziņai ar diasporu latviešu valodā. Bet trešais "Facebook" konts – "Latvian Institute" – ir sasaistīts ar LI sociālā tīkla "Twitter" kontu, atspoguļojot svarīgākos notikumus Latvijā un Latvijas cilvēku sasniegumus pasaulē.

"Tāpat kā citus gadus, arī šogad LI uzturēto kontu sekotājus visvairāk interesējuši ieraksti, kas atspoguļo latviešu svētkus, tradīcijas un starptautiskos sasniegumus, īpaši sportā. Visvairāk skatītais ieraksts IYL kontā, sasniedzot teju pusmiljonu lielu auditoriju, bija īss video par latviešu Jāņu tradīcijām, kam seko vēsts par Maira Brieža uzvaru cīņā par Pasaules Boksa padomes čempiona titulu," atzīmēja LI.

Kontā KKM vispopulārākais bijis pirms Līgo svētkiem ievietotais ieraksts par japāņu puisi Masaki, kurš sveica Latviju Jāņos ar dziesmu "Pie Dieviņa gari galdi". Otro vietu ieņēmis ieraksts, kas veltīts latviešu valodai Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, bet trešo – simtgades projekta "Tuesi.lv" videostāsts par Lailu Uisku, modes dizaineri no Lejasciema.

"Facebook" kontā "Latvian Institute" vislielāko auditoriju sasniegusi ziņa par Latvijas dizaineres Santas Meikulānes iegūto Amerikas arhitektūras balvu 2017, bet "Twitter" kontā "Latvian Institute" – ieraksts, kas veltīts Latvijas de facto neatkarības atgūšanai 1991. gada 21. augustā, sniedzot iespēju 2018. gadā svinēt Latvijas simtgadi.

LI norādīja, ka valsts oficiālā mājaslapa "Latvia.eu" šogad skatīta 404 436 reižu.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Bērnu vasaras nometnes. Vecāku pieredze aprinkis.lv/sabiedriba/gim… pic.twitter.com/WGtGAsKb0P
aprinkislv
Ko darīt, lai nešķiroto atkritumu būtu mazāk aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/ZPxgMVzJ8w
aprinkislv
Salaspils, Babītes un Ropažu futbolisti uzlabo pozīcijas @fta_news Rīgas čempionātā aprinkis.lv/zinas/item/458… pic.twitter.com/oEOd80bS7x

Twitter Citi raksta

sigulda_lv
Vasaras saulgriežu pasākumi Siguldas novadā: sigulda.lv/public/lat/jau… pic.twitter.com/JTtzB4nsu4
Adazu_novads
Uguns zieds Jāņuguns uzziedēšanas vakars Ādažos un Festivāla Baltica Novada diena 19.jūnijā goo.gl/NjxANH
Stopini_Latvia
Koncertā tiekas vairāk nekā 100 akordeonistu, kuri sapņo arī par dalību Dziesmu svētkos: lsm.lv/raksts/kultura…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018