Sandis Inzelbergs: Manas stiprākās bailes ir kļuvušas par lietu, ko mīlu darīt visvairāk ^{Apriņķis.lv}

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?

Stājos pretī savām stiprākajām bailēm – uzstāties publikas priekšā. Kopš bērnības man ir bijušas ekstrēmi lielas bailes publiski uzstāties, un tas bija arī mans lielākais vājums. Nolēmu to pārvērst par savu lielāko spēku. Tāpēc universitātes laikā izdomāju ekstrēmu veidu, kā savas bailes un vājumu uzvarēt – pieteicos uzstāties visur, kur vien varēju, turklāt, lai procesu padarītu ekstrēmāku, izdomāju katrā runā izdarīt kaut ko pēc iespējas “apkaunojošāku”, no kā man bija visvairāk bail. Tādā veidā mocīju sevi sešus gadus, lai norūdītos pret visu, no kā visvairāk baidos, jo gribēju dabūt imunitāti pret bailēm publiski uzstāties, lai rezultātā varētu publikas priekšā justies pilnīgi brīvs. Tas nostrādāja – tagad manas stiprākās bailes ir kļuvušas par lietu, ko mīlu darīt visvairāk.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?

Man aizkustinoši momenti ir katru dienu. Vairāk par visu mīlu iepazīt jaunus cilvēkus un nodarboties ar jogu. Esmu laimīgākais cilvēks pasaulē, jo, strādājot par jogas skolotāju, saņemu abas šīs lietas – katru dienu socializējos, iepazīstu savus skolniekus un nodarbojos ar jogu. Katru dienu jūtos aizkustināts, redzot, kā mani skolnieki attīstās, pašpilnveidojas un priecājas par saviem rezultātiem.

Kas jūs iedvesmo darbam?

Man darbam nav vajadzīga iedvesma. Iedvesmu vajag tad, ja cilvēkam ir motivācijas trūkums. Es stipri mīlu savu darbu, tāpēc man ir viegli to darīt ar entuziasmu. Man nemēdz būt motivācijas trūkums darīt to, ko daru, jo droši zinu, ka tā ir joma, kurā cilvēkiem varu dot visvairāk. Tādā gadījumā varu teikt, ka mani iedvesmo ideja, ka savā darbā palīdzu cilvēkiem vairāk mīlēt sevi un citus, kā arī man patīk apziņa, ka ar savu pozitīvo piemēru iedvesmoju līdzcilvēkus dzīvot fiziski un garīgi veselīgāku dzīvi.

Jūsu veselīgie ieradumi?

Es nepiesārņoju savu prātu ar negatīvām, pesimistiskām domām. Netērēju laiku, domājot par notikumiem, kas man nepatīk. Tā vietā piepildu savu prātu, domājot par cilvēkiem, kurus mīlu, vēršu savu uzmanību uz visu, kas ir labs, un fokusējos uz to, kas man dzīvē patīk. Katru dienu – visu dienu – esmu maksimāli fiziski aktīvs. Katru dienu maksimāli daudz socializējos un pavadu laiku ar cilvēkiem, kas man patīk. Ēdu tikai vienu reizi dienā.

Jūsu kaitīgie ieradumi?

Neesmu no tiem cilvēkiem, kas, zinot, ka tas ir kaitīgi, tik un tā to dara. Visu dzīvi esmu strādājis pie paškontroles. Ja es pamanu, ka man veidojas kāds kaitīgs ieradums, es to tūlīt izslēdzu no savas dzīves. Tā kā man ar paškontroli viss ir labi, es nevaru iztēloties situāciju, ka, zinot – man ir kaitīgs ieradums –, es vienkārši to turpinu darīt, jo man pietrūkst spēka to atmest.

Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvis?

Dzīvē pats svarīgākais ir justies pašrealizētam. Lai tu būtu pašrealizēts, tev ir jābūt harmonijā ar sevi. Lai tu būtu harmonijā ar sevi, tev jāspēj būt brīvam, būt tādam cilvēkam, kāds tu gribi būt. Lai tu būtu tāds cilvēks, kāds tu gribi būt, tev jābūt valdniekam pār savu ķermeni, prātu un emocijām. Tāpēc pati svarīgākā prasme ir paškontrole pār savu fizisko un garīgo, tā ka rezultātā tu kontrolē savas emocijas un savu ķermeni, nevis tavas emocijas un ķermenis kontrolē tevi.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem? 

Ričarda Karlsona “Neuzraucies par sīkumiem… Jo – tie tik tiešām ir tikai sīkumi”.

Kādu mūziku klausāties?

Es neklausos mūziku.

Nepraktiskākais spontānais pirkums?

Viena no manas dzīves prioritātēm ir būt sevis saprātīgākajai versijai. Attīstīt tādu emocionālo paškontroli, ka emocijas maksimāli maz mani ietekmē. Tā, lai rezultātā es vienmēr varētu lēmumus pieņemt, balstoties uz saprātīgumu un loģiku, un lai viss, ko es daru, balstītos uz manām vērtībām un pieredzi. Tāpēc spontānu un neprātīgu pirkumu manā dzīvē nemēdz būt.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?

Tieši te, Latvijā, un tieši šajā laikā!