Logo
Drukāt šo lapu

Pētījums: 48% pedagogu Latvijā jūtas demotivēti, 28% gatavojas pamest izglītības nozari

Foto - publicitātes Foto - publicitātes

2022.gadā ievērojami palielinājies to pedagogu skaits, kuri nejūtas labi savā profesijā un plāno to pamest. 2021.gadā sevi skolotāja profesijā arī pēc pieciem gadiem redzēja vairāk nekā puse aptaujāto (56%), šobrīd tie ir vairs tikai 40% skolotāju, liecina pētījums "Skolotāju balss" par to, kā jūtas un sevi profesijā redz Latvijas skolotāji.

Tāpat pētījumā skolotāji akcentē virkni jaunu problēmjautājumu, kas norāda, ka viena atsevišķa faktora – piemēram, atalgojuma – piekoriģēšana neradīs būtiskas izmaiņas, kas ļautu kopējai situācijai normalizēties. Skolotāji vēlas būt finansiāli līdzvērtīgi lielai daļai augsti kvalificētu privātā sektorā strādājošo darbinieku, un trešdaļa (29%) respondentu norāda, ka atalgojumam ir jābūt no 1600 līdz 1800 eiro.

Pārguruši, pārstrādājušies un nenovērtēti

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, par 15% audzis demotivēto pedagogu skaits – jau gandrīz puse (48%) skolotāju norādījusi, ka darbā nejūtas motivēti. Papildus tam liela daļa (70%) respondentu atzīst, ka šī brīža slodze ir krietni par lielu, lai darbu paveiktu kvalitatīvi. Kopumā skolotāju noskaņojums un redzējums par sevi šajā profesijā ilgtermiņā ir krities. Pedagogi jūtas nepārliecinātāki un biežāk meklē darba iespējas citās profesijās; skolotāji, saskaroties ar ilgstoši nerisinātām un sistemātiskām problēmām izglītības vidē, aktīvi raugās pēc jauniem izaicinājumiem ārpus skolas vides.

Teju divas reizes samazinājies arī to skolotāju skaits, kuri uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā audzis profesijas prestižs sabiedrībā. Ja 2021.gada mērījumā šim apgalvojumam piekrita 11% aptaujāto skolotāju, tad 2022.gada mērījumā tie ir vairs tikai 5%.

Jūtas demotivēti un nepārliecināti par saviem spēkiem

Gada laikā no 25% uz 38% audzis to skolotāju skaits, kuri bieži vai vienmēr jūtas nepārliecināti par saviem spēkiem. Šaubas par saviem spēkiem ietekmē joprojām lielais mācību resursu trūkums, taču vēl biežāk minēts, ka nepārliecinātību vairo nesapratne par to, kā tieši sasniegt standartā definētos rezultātus, un neziņa, vai tas, ko skolotājs dara, ved uz vēlamo sasniedzamo rezultātu.

Tāpat teju piektā daļa skolotāju (18%) norāda, ka visvairāk demotivē klasvadības izaicinājumi, kas saistīti ar skolēnu attieksmi pret mācībām un uzvedība, bet vēl 10% atzīst, ka demotivējošas ir skolēnu vecāku pretenzijas par mācīšanās procesu. Viedokļus papildina norādes, ka šādās situācijās vecāki bieži nostājas skolēna pusē, kā rezultātā skolotājs jūtas bezspēcīgs, nepārliecināts par savu darbu un zaudē motivāciju.

Mācību līdzekļu trūkums; ieguldot resursus – rādījumi uzlabojas

Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas mazina skolotāju motivāciju strādāt, ir mācību līdzekļu trūkums (to kā demotivējošu faktoru norādījis 41% aptaujāto skolotāju), kas, pēc skolotāju domām, ir nozīmīgāks faktors par zemo atalgojumu (norādījuši 39% aptaujāto) un pārāk lielo slodzi (norādījuši 33% aptaujāto). Lai nodrošinātu jaunā mācību satura un pieejas īstenošanu, šobrīd pieejamais finansējums jauniem mācību līdzekļiem ir nepietiekams, tāpēc pārmaiņu ieviešana praksē pilnībā ir atkarīga no skolotāja spējām atrast vai radīt nepieciešamos mācību resursus.

Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, pozitīva tendence vērojama jautājumā par laika trūkumu. 2021.gadā aptuveni 60% skolotāju norādīja, ka viņiem trūkst laika, lai veiktu darbu vēlamajā kvalitātē, bet pēdējā pētījuma dati liecina, ka šis skaits nedaudz samazinājies – tagad tie ir 55% aptaujāto skolotāju. Skolotāji norāda, ka vairāk laika ieguvuši, jo šogad var plašāk izmantot jau izveidotos mācību materiālus un tie mazāk jāveido pašiem. Tātad, ieguldot resursus mācību materiālos šogad, jau nākamajā mācību gadā varēs sagaidīt situācijas uzlabošanos.

Vairs neredz sevi skolotāja profesijā un meklē darba iespējas citur

Pētījuma dati atspoguļo, ka to skolotāju skaits, kuri ir pārliecināti, ka piecu gadu laikā šo profesiju pametīs, audzis no 16% iepriekšējā pētījuma periodā uz 28% 2022.gada pētījumā. Par 9% audzis arī to skolotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā ļoti bieži vai bieži meklējuši darba iespējas ārpus izglītības jomas.

Skolotāji akcentē, ka šobrīd nevēlas mainīt skolu, bet, ja būtu jāmaina darba vieta, tad mainītu uz profesiju citā nozarē. Tas savukārt nozīmē, ka speciālistu skaits var būtiski samazināties visā nozarē kopumā, ne tikai konkrētās skolās.

Tāpat izgaismojas jau iepriekš aktualizētā problēma par skolēnu uzvedību un attieksmi. Skolotāji norāda: ja būtu jāmaina skola, pedagogi priekšroku dotu tām mācību iestādēm, kurās mērķtiecīgi un kopīgi tiek strādāts ar skolēnu motivāciju un uzvedību.

Pētījuma “Skolotāju balss” datu vākšanu 2022. gada oktobrī īstenoja izglītības uzņēmums “Lielvārds” sadarbībā ar izglītības pētījumu platformu “Edurio”. Pētījumā piedalījās 967 skolotāji (gan pirmsskolas, gan 1.–12. klašu pedagogi) no visas Latvijas.   

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024