Menu
 

Pareiza kurināšana – piesārņojuma mazināšanai un siltam mājoklim

  • Autors:  “Mana māja. Mana vide”
Foto - pexels.com Foto - pexels.com

Lai gan pašlaik nav aktuāli domāt par apkures iekārtām, rudenī noderēs! Krāsnis kurināt pareizi nav nemaz tik grūti, ja ievēro dažus likumus.

Kā tad kurināt pareizi, lai ir ne tikai siltas mājas, bet arī neradām draudus videi un pašu veselībai? Apkopojot ekspertu sniegtos padomus dažos teikumos – apkures (sadedzināšanas) iekārtu ekspluatācijai ir ļoti liela nozīme, jo pat no ļoti modernām iekārtām var būt augstas putekļu emisijas, ja tās neatbilstoši izmanto. Emisijas no mājsaimniecību apkures iekārtām ir atkarīgas arī no kurināmā, kas tiek izmantots, no izmantotās iekārtas efektivitātes un sadedzināšanas apstākļiem. Apkures iekārtas rada ne tikai ārtelpu, bet arī iekštelpu gaisa piesārņojumu. Ja tiek nodrošināti ideāli sadegšanas apstākļi, tad biomasas kurināšana rada tikai oglekļa monoksīdu (jeb CO), pelnus un ūdeni. Taču neefektīva sadegšana rada augstas dūmu emisijas, kas satur dažādus piesārņotājus, piemēram, tvana gāzi, slāpekļa oksīdus, gaistošos organiskos savienojumus un smalkās daļiņas, kā arī kancerogēnus un mutagēnus savienojumus.

Kā kurināt pareizi?

Vispirms jānodrošina kurināmā degšana optimālā līmenī un degšanas reakcijai jānotiek līdz galam. Svarīgi arī apkures iekārtās lietot atbilstošu kurināmo – granulu katlā tieši granulas, nevis briketes u.tml. Granulu katls darbojas teju nepārtraukti, un to būtiskā tehnoloģiskā atšķirība – šajā ierīcē degšana notiek ilgstoši, vienmērīgi, optimālos apstākļos: kurtuvē tiek nodrošināta augsta temperatūra. Šādas ierīces radīto izmešu daudzums ir minimizēts. Atliek vien pievērst uzmanību iekārtas apkopei (pa laikam iztīrīt pelnus vai uzticēt servisa speciālistam veikt regulāru iekārtas apkopi).

Grūtāk ar malkas krāsnīm, kas joprojām ir populārākais apkures veids. Ja malku un briketes apkures iekārtā liek manuāli, degšanas kamerā pēc iespējas ātrāk ir jāsasniedz augsta temperatūra un tāda tā jāuztur visu degšanas laiku (pilna vilkme – optimāla gaisa padeve). Kad kurtuvē ir augsta temperatūra, viss kuras ar pilnu jaudu, kurināmais vislabāk sadeg un arī samazinās kaitīgo piesārņotāju emisijas. Ieguvums ir arī zemākas izmaksas par kurināmo, jo tā patēriņš mazinās.

Tāpat svarīgi krāsnī saglabāt spilgtu liesmu. Zila, dzeltensarkana vai gaiši sarkana liesma liecina par labu kuršanos. Sarkanas, tumši sarkanas liesmas – tas ir indikators sliktai sadegšanai. Ja krāsnī notiek laba degšana, tad no skursteņa parasti neredzēsit dūmus vai tie būs balti. Savukārt, ja degšanas laikā no skursteņa nāk netīri dūmi (tie ir blīvi, dzelteni, tumši pelēki vai pat melni) vai arī, ja kurtuves stikla durtiņas paliek netīras, tās ir pazīmes, ka sadedzināšanas process notiek nepareizi. Ja dūmi smird, tas jau norāda uz ievērojamu daudzumu kaitīgu vielu.

Svarīgi uzturēt augstu dūmgāzu temperatūru skurstenī: 150-200 C, kas sekmē pilnīgu kurināmā sadegšanu; ja tā ir zemāka – pastāv kondensācijas risks. Ja ir iespējams, šo temperatūru vajadzētu mērīt. Labs sadegšanas piemērs ir arī kurtuvē palikušo pelnu krāsa – tiem jābūt baltiem, pelēkbaltiem; ja tie ir tumši, smagi, ja ir palikušas nesadeguša kurināmā paliekas (ogles), pie vainas varētu būt neatbilstošs kurināmais vai arī ir bijusi traucēta gaisa padeve.

Tie, kuri kurina manuāli, noteikti zina, ka pelni no kurtuves ir regulāri jāiztīra. Nepareizas degšanas rezultātā skurstenī uzkrājas kreozots, kas palielina iespēju, ka skurstenis var ar laiku aizdegties. Tāpēc ugunsdrošībai pēc apkures sezonas, kā arī, lai samazinātu uzkrājušos degšanas produktu izmešanu atmosfērā, būtu jāvēršas pie skursteņslauķa.

Ietekme arī nepareizam un nesagatavotam kurināmajam

Viena no lielākajām ietekmēm uz radīto piesārņojumu ir nepareizi sagatavotam vai konkrētai iekārtai nepiemērota kurināmā izmantošana. Visbiežākā kļūda malkas krāsnīm – kurināt ar slapju, pietiekoši neizžāvētu koksni. Tas ir ļoti neefektīvi, videi nedraudzīgi un samazina siltumatdevi. Labi izžāvēta koksne ir žuvusi vismaz divus gadus.

Kurinot slapju malku, tās siltumatdeve būs 2-3 reizes sliktāka, t.i. būs nepieciešams daudz vairāk kurināmā, jo degšanas procesā būs jāpatērē vairāk enerģijas, lai sākumā šādu malku izžāvētu un tikai tad tā degtu puslīdz optimāli. Turklāt to ir grūtāk iekurināt, tā dūmo, čurkstinās tajā uzkrājies ūdens, bet pats degšanas process būs lēns, nestabils un beigās nebūs silta mājokļa un arī izmešu būs vairāk nekā kurinot sausu malku. Slapjas malkas dedzināšanas rezultātā dūmgāzes veidojošais kondensāts kopā ar sodrējiem tek atpakaļ katlā un tas var arī „nokaut” malkas apkures katlu.

Kategoriski aizliegts dedzināt atkritumus!

Smalkās daļiņas, kas rodas degšanas procesā un pa dūmvadu nonāk atmosfērā, ir tik mikroskopiskas, ka mūsu acs tās nevar saredzēt, arī ar degunu tās nesajust. Apkures iekārtas lietojam savas privātmājās un tām līdzās parasti ir mazdārziņš. Nepareizas degšanas un nekvalitatīva kurināmā rezultātā radušās daļiņas nosēžas ap māju: uz zemes, uz augiem, ūdenī. Kad bērni rotaļājas laukā, noplūc un turpat pie dobes apēd ogu, viņi uzņem šīs daļiņas un kancerogēnās vielas, kas nosēdušās pēc kurināšanas. Kancerogēnas vielas iedarbojas uz somatiskajām šūnām, rezultātā notiek mutācijas vai rekombinācija, kas noved pie slimībām dzīves laikā vai ļaundabīgajiem audzējiem. Protams, to koncentrācija nav tik liela, lai pēc vienas ogas, smagi saindētos, bet šādu vielu klātbūtne organismā uzkrājas, un var radīt alerģiskas izpausmes un citas veselības problēmas.

Diemžēl daudzi mēdz dedzināt arī sadzīvē radušos atkritumus: būvgružus, vecas un lakotas mēbeles, plastmasas un gumijas izstrādājumus, kartonu, citus sadzīves atkritumus u.c. Tas būs nelabvēlīgi ne tikai apkures iekārtām, kuru piedrazo ar atkritumu sodrējiem, bet arī videi un veselībai.

Speciālisti iesaka nomainīt vecās un neefektīvās apkures iekārtas, bet, ja esošie apkures katli vai krāsnis darbojas pietekami kvalitatīvi, rūpējoties gan par efektīvu kurināšanu un mazinot kaitējumu videi un cilvēkiem, lietotājs var iekārtu tīrīt pats vai vērsties pie speciālistiem par regulāru katla apkopi.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu informatīvās kampaņas “Mana māja. Mana vide” ietvaros, par kuras saturu atbildīga Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija (IKIPA). Projektā privātmāju īpašnieki un plašāka sabiedrība tiks informēta par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, dažādu kurināmo ietekmi uz veselību un vidi.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.