Kur likt finanšu drošības spilvenu? Apriņķis.lv
- Autors: Elza Rudzīte, “SEB bankas” Privātpersonu segmenta vadītāja
Foto - publicitātes
Kur ir vispiemērotākā vieta finanšu drošības spilvenam – summai, kas nepieciešama 3–6 mēnešu izdevumiem? Tā kā kārdinājumu un iespēju tēriņiem netrūkst, drošības spilvena glabāšanai nederēs tā pati naudas karte, kuru izmantojat ikdienā. Arī zeķē nebūs tā labākā vieta. Lai gan aptauju dati liecina, ka iedzīvotāji lielākoties ietaupījumus glabā mājās skaidrā naudā un tas ir teju pats likvīdākais veids, tomēr šādas naudas pirktspēja nemitīgi samazinās.
Spilvens – mierīgākam miegam
Finanšu drošības spilvens – tā ir naudas summa, kas palīdz pārvarēt negaidītus finanšu pārbaudījumus – lielus, vienreizējus izdevumus, piemēram, kad sabojājas auto, veļas mazgājamā mašīna vai uz kādu laiku neplānoti samazinās ieņēmumi, zaudējot darbu vai nespējot strādāt slimības dēļ.
Finanšu drošības spilvens vārda tiešā nozīmē nodrošina mierīgāku miegu un ļauj pieņemt pārdomātus lēmumus, ja rodas nepieciešamība šo naudu izmantot. Ja finanšu drošības spilvena nav un dzīvē gadās neparedzēti apstākļi, bieži vien, meklējot izeju, iedzīvotāji sniedzas pēc ātras naudas, dārgi aizņemoties un vēl ilgi jūtot šādas aizņemšanās sekas.
Jaunam cilvēkam, kuram nav saistību un ģimenes, pietiktu ar trīs mēnešu finanšu rezervēm, taču, ja jums ir ģimene, bērni, finanšu saistības vai esat vecāka gadagājuma, šai summai vajadzētu sasniegt vismaz sešu mēnešu un lielāku nepieciešamo izdevumu summu.
Šai naudai ir jābūt likvīdai, proti, tai jābūt ātri paņemamai, tāpēc apsvērt šīs naudas nodarbināšanu, investējot uz ilgāku laiku vai uzņemoties lielāku risku, nebūtu piemērota izvēle. Tādēļ finanšu drošības spilvena glabāšanai ir svarīgi izvēlēties pēc iespējas drošākus finanšu instrumentus, bet visu pārējo, ko izdodas ietaupīt, var investēt.
Zeķe nav īstā vieta
Kad sakrāti līdzekļi finanšu spilvenam, ne viens vien uzdod jautājumu, kur šos iekrājumus droši uzglabāt. Latvijas bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka 34% aptaujāto uzkrāj skaidru naudu. Vēl daļa finanšu drošības spilvena līdzekļus glabā tajā pašā kontā, kam piesaistīta maksājumu karte, ko ikdienā izmanto pirkumu apmaksai.
Lai arī šie veidi šķiet vislikvīdākie, jo naudu var paņemt jebkurā brīdī, rodas arī lielāks risks, piemēram, pazaudēt naudu, uzķeroties uz finanšu krāpnieku āķa vai saskaroties ar mājokļa apzagšanu. Tāpēc būtu lietderīgi mājās neturēt vairāk naudas, nekā būtu nepieciešams nedēļai vai divām. Otrs iemesls ir tas, ka mājās turēta nauda nerada nekādu papildu vērtību, gluži pretēji – inflācijas dēļ tā zaudē pirktspēju.
Paaugstinoties noguldījumu procentu likmēm, iedzīvotājiem der atcerēties par noguldījumiem – nedaudz piemirstu veidu savu iekrājumu glabāšanai.
Kāpēc esam aizmirsuši par termiņnoguldījumiem?
Periods, kad par termiņnoguldījumiem netika maksātas procentu likmes, ilga vairāk nekā septiņus gadus. Šā iemesla dēļ termiņnoguldījumi ilgu laiku tika uzskatīti par nepopulāru naudas glabāšanas veidu. Un joprojām, lai arī Eiropas Centrālā banka bāzes procentu likmi paaugstinājusi no -0,5% pērn jūlijā līdz 4% šī gada jūnijā, pieprasījums pēc termiņnoguldījumiem, lai arī aug, tomēr saglabājas zemāks nekā tas bija vēsturiski.
Pēc “SEB bankas” datiem, jūnija beigās noslēgto termiņnoguldījumu līgumu skaits bija septiņas reizes lielāks nekā gada sākumā, bet noguldītā summa desmitkāršojusies. Savukārt tikai maijā un jūnijā kopā noslēgti 60% no visiem šī gada termiņnoguldījumu līgumiem. Tomēr joprojām termiņnoguldījumos glabājas nepilna ceturtā daļa no visas naudas bankas klientu kontos.
Viens no iemesliem, ko nākas dzirdēt, kāpēc iedzīvotāji vēl aizvien nelabprāt raugās uz noguldījumiem, – bailes, ka nauda būs vajadzīga ātrāk nekā pienāks noguldījuma beigu termiņš. Risinājums būtu sadalīt savus ietaupījumus vairākos mazākos noguldījumos, lai tad, ja būs nepieciešami līdzekļi, pietiktu lauzt tikai vienu no līgumiem. Turklāt jāatceras, ka pārtraucot termiņnoguldījumu pirms termiņa, nav jāmaksā soda nauda un var saņemt visu noguldīto summu. Netiks izmaksāti vien uzkrātie procenti.
Līdz ar to, zinot, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret uzkrājumiem un ieguldījumiem ir samērā konservatīva, termiņnoguldījums ir labs risinājums ļaut brīvajiem līdzekļiem strādāt un garantēti pelnīt. Piemēram, procentu likme par gada termiņnoguldījumu “SEB bankā” šobrīd ir 3,5%.
Krājkonts – regulārām iemaksām
Viens svarīgs finanšu padoms – īstermiņa mērķiem, piemēram, atvaļinājumam, dāvanām tuviniekiem vai lielākiem svētkiem, ir jākrāj pastāvīgi. Šādam mērķim, ja neesat droši par to, kad var rasties vajadzība izmantot ietaupīto naudu, piemērots ir krājkonts, ko var papildināt jebkurā brīdī. Arī izņemt naudu no krājkonta var jebkurā brīdī (tikai jāatceras izmaksu pieteikt trīs dienas pirms, lai nav jāmaksā komisijas maksa).
Visvienkāršāk ir internetbankā vai mobilajā lietotnē izveidot regulāru maksājumu uz krājkontu. Piemēram, jau tagad var sākt krāt Ziemassvētku svinībām, katru dienu novirzot krājkontā vienu eiro. Tā līdz svētkiem var uzkrāt 185 eiro. Turklāt krājkonts ļauj nodalīt ietaupīto naudu no ikdienas vajadzībām izmantojamās, bet procentu likme, kas krājkontam šobrīd ir 2,15% gadā, sniedz iespēju ne tikai saglabāt, bet arī palielināt uzkrājumu.