Arī šogad Jūrmalas pilsētas pludmale ir piesārņotākā
- Autors: LETA
Foto - pixabay.com
Par Latvijas piesārņotākajām pludmalēm jau otro gadu pēc kārtas atzītas Jūrmalas pilsētas pludmales, savukārt tīrākās pludmales ir Talsu un Limbažu novadā, pirmdien preses konferencē informēja Vides izglītības fonda un kampaņas "Mana jūra" vadītājs Jānis Ulme.
Šogad saskaņā ar kampaņas "Mana jūra" jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultātiem un atbilstoši jaunajam datu reģistrācijas protokolam un metodoloģijai, Latvijas piekrastes kopējais atkritumu noslodzes rādītājs ir 375 atkritumu vienības 100 pludmales metros.
Pagājušajā gadā vidēji uz 100 metriem piekrastē tika atrastas 229 atkritumu vienības, kamēr 2021.gadā vidēji uz 100 metriem piekrastēs tika atrastas 266 atkritumu vienības. Kopumā Latvijas vidējais piekrastes atkritumu skaits no 2011. līdz 2022.gadam ir 210 atkritumu vienības uz 100 metriem.
Ulme uzsver, ka vidēji Latvijas piekrastē mētājas 35 dažādi atkritumu veidi katros 100 pludmales metros, tajā skaitā 75,7% no visiem atkritumiem ir dažādi plastmasas un polimēru materiāli, 7% - papīrs un kartons, 6,7% - metāls, 3% stikls un keramika, 2,5% - pārtikas atkritumi, 1,8% - koks, 1,8% - gumija, 1,4% - tekstils un apģērbs, ķīmiskas vielas - 0,2%.
Pludmalēs izplatītākie atkritumi ir smēķēšanas atkritumi, kas veido 32,2% no visiem atkritumiem, 10,6% - neidentificējami plastmasas gabali, 8,9% - plastmasas pārtikas iepakojums, 5,3% - identificējami papīra un kartona gabali, 4% - vieglie plastmasas maisi. No piekrastē visvairāk atrastajiem 15 atkritumu veidiem deviņi ir plastmasas atkritumu frakcijas.
Katros 100 pludmales metros Latvijā atrodamas 120 smēķēšanas atkritumu vienības. Laikā no 2020.gada līdz 2022.gadam vidējais rādītājs gadā bija 113 atkritumu vienības uz 100 metriem. Šogad smēķēšanas atkritumi konstatēti visos monitoringa laukumos, tikai desmit laukumos no 44 to daudzums nepārsniedz kopējo robežvērtību.
Ulme atzina, ka sākotnējie monitoringa rezultāti uzrāda depozīta sistēmas būtisku pozitīvu ietekmi uz pludmales un piekrastes atkritumu noslodzi. Tāpat labvēlīgu ietekmi var vērot no plastmasas vates kociņu un vienreiz lietojamu plastmasas galda piederumu aizlieguma, jo šo atkritumu īpatsvars ir būtiski samazinājies.
"Dati turpina pasliktināties par spīti uzlabojumiem apsaimniekošanā," atzīst Ulme, piebilstot, ka būtu nepieciešami preventīvi pasākumi, sabiedrības, jo īpaši skolēnu izglītošana. Viņš rosina valsts atbalsta mehānismus piekrastes apsaimniekošanā sasaistīt ar rezultātiem pludmales tīrības uzlabošanā.
Kā vēstīts, 2020.gadā Eiropas Savienībā (ES) tika panākta vienošanās, ka situāciju par labu piekrastē var vērtēt tad, ja atkritumu daudzums piekrastē nepārsniedz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem.
Ulme atzīmē, ka, pēc iegūtajiem datiem, neviena no pludmalēm neatbilst ES noteiktajam Laba jūras vides stāvokļa mērķim.
Tīrākā pludmale šogad ir Tukuma novada Engures centra pludmale, kur atrastas 49 atkritumu vienības uz 100 metriem, tai seko Lauču akmens (53 vienības) un Miķeļtornis Ventspils novadā (55 vienības). Tālāk ierindojas Mazirbes, Staldzenes, Pūrciema, Ziemupes pludmales, kurās ir zem 100 atkritumu vienībām uz 100 metriem.
Vispiesārņotākajā pludmale šogad bija Daugavgrīvas pludmale, kurā ir konstatētas 1352 atkritumu vienības uz 100 metriem. Majoru pludmalē Jūrmalā ir 1098 atkritumu vienības uz 100 metriem.
Kā skaidro Ulme, Daugavgrīvas pludmale par netīrāko atzīta Latvijas pludmaļu tīrības ranžējumā, turklāt šī pludmale nav kritisks tūrisma infrastruktūras objekts.
Netīrāko pludmaļu sarakstā ierindojusies arī Liepājas pludmale (950 vienības), Saulkrastu pludmale (890 vienības), Apšuciema pludmale (879 vienības), Karostas pludmale Liepājā (873 vienības).
Kampaņu un ekspedīciju "Mana jūra" organizē un nodrošina nodibinājums Vides izglītības fonds. 30 krastā pavadītajās dienās ar aptuveni 400 posmu dalībnieku palīdzību 44 jūru piesārņojošo atkritumu monitoringos kopā savāktas 16 481 atkritumu vienības visā Latvijas piekrastē.
Šogad Latvijas jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumu programma sāks piekrastes atkritumu noslodzes izvērtējumu atbilstoši jaunākajai, ES līmenī jaunizveidotajai, metodikai. Tajā galvenā uzmanība ir pievērsta precīzākai atkritumu identificēšanai, uzmanību pievēršot plastmasas frakcijām, un pilnvērtīgai datu iekļaušanai arī publiskā komunikācijā attiecībā uz smēķēšanas atkritumiem un vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem. Vienlaikus jaunais protokols neiekļaus atsevišķus atkritumu veidus, kas nerada apkārtējās vides ietekmes.