Logo
Drukāt šo lapu

Vai skolas ir gatavas 1.septembrim? Apriņķis.lv

Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Jaunajā mācību gadā sākas pāreja uz izglītību valsts valodā un skolotājiem tiek solīts turpināt palielināt darba samaksu vēl trīs gadus, bet problēma – pedagogu trūkums – aizvien saglabājas: vairāk nekā trīs procenti no kopējā amata vietu skaita ir vakantas. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar pašvaldībām gan saskata vairākas iespējas, kā to risināt, bet dzīve rādīs, vai būs iespējams īstenot to, kas uzlikts uz papīra.

Vienota skola – latviska skola

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša norādījusi: “No 1. septembra sākas jauns un noslēdzošais trīs gadu ceļš, veidojot vienotu latvisku skolu, kas ļaus mums pārtraukt nepamatoti ieilgušo skolu segregāciju.” Intervijā Latvijas Radio ministre atzina, ka lielākās problēmas ar mācībām latviešu valodā ir skolās Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā.

A.Čakša sacīja, ka apzinās: joprojām pastāv aizspriedumi par latviešu bērnu mācībām bijušajās mazākumtautību skolās, bet tur esot gaidāms nopietnāks darbs pašvaldībām.

No malas skatoties, jāpiebilst, ka vecāku bažas par izglītības kvalitāti kādreizējās krievu skolās varētu kliedēt, ja tur sāktu strādāt latviešu skolotāji vai pedagogi ar izcilām latviešu valodas zināšanām un – jo vairāk, jo labāk. Arī izglītības ministre nenoliedz, ka potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp audzēkņiem un arī skolotājiem, kuriem, izrādās, līdz šim neesot pietiekami palīdzēts apgūt latviešu valodu. Vai arī – paši skolotāji nav gribējuši mācīties runāt latviski augstākajā valsts valodas prasmes līmenī. Tagad, izskatās, tiek steigts sasmelt gandrīz izlietu ūdeni.

Kopš pagājušā gada nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ no darba atbrīvoti 64 pedagogi. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča informēja, ka neatbilstošas valodas zināšanas konstatētas kopumā 116 pedagogiem. No tiem 27 pedagogi ir uz trim mēnešiem atstādināti, bet 15 pedagogu atrodas pārejošā darba nespējā. Starp citu, valsts valodas zināšanas, iespējams, būs nepieciešamas arī auklītēm bērnudārzā. Pašlaik viņu latviešu valodas prasme netiek pārbaudīta.

Kā palīdzēs runāt tikai latviski?

No 1. septembra izglītības process tikai latviešu valodā tiek uzsākts pirmsskolās, 1., 4. un 7. klasēs. Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā visā izglītības sistēmā noslēgsies pakāpeniski trīs gadu laikā, 2025.–2026. mācību gadā, un tas nozīmē, ka secīga pāreja uz mācībām tikai valsts valodā notiek arī pirmsskolās un pamatskolās.

Sekmīgai latviešu valodas ieviešanai krievu skolēniem un pedagogiem nodrošināts dažāds atbalsts. Skolēniem tie ir bijuši un būs mācību materiāli, vasaras nometnes pirms mācību gada, kā arī nometne rudens brīvlaikā, lai palīdzētu nostiprināt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas.

Izglītības un zinātnes ministrija ir nodrošinājusi finansējumu, lai skolas, kurās tas nepieciešams, var nodrošināt pedagoga palīgus mācību stundās (tiesa, tiek meklēti tie, kuri vēlētos strādāt par skolotāja palīgu), kā arī skolotājus pagarinātajām dienas grupām, lai audzēkņiem palīdzētu stiprināt latviešu valodas lietošanas paradumu un paplašināt vārdu krājumu. Skolām un pedagogiem ir pieejami latviešu valodas un metodiskie kursi, mentoru atbalsts, nometnes, mācību un metodiskie materiāli.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošās informācijas, kopumā pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 136 pirmsskolas izglītības iestādēm (tajā skaitā privātajām), kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tie ir 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Šajās pirmsskolās ir vairāk nekā 13 000 bērnu (13,6% no kopējā bērnu skaita pirmsskolās) un strādā vairāk nekā 1300 pedagogu. Savukārt pamatskolās valsts valodā nemācās 129 skolās jeb 20,4% no kopējā skolu skaita, un tādu skolēnu ir vairāk nekā 43 000 jeb 19,5% no kopējā skaita, bet skolotāju – nepilni 4000.

Avots – IZM, foto – LETA


Cik maksās pedagogiem?

Izglītības un zinātnes ministrija pedagogus ir iepazīstinājusi ar iecerēto zemākās darba samaksas likmes kāpumu no 2023. līdz 2025. gadam (par slodzi 36 stundas nedēļā). Vispārējās izglītības posmā to paredzēts paaugstināt no 1080 eiro mēnesī šobrīd līdz 1490 eiro mēnesī 2025. gadā, profesionālajā izglītībā (par slodzi 30 stundu nedēļā) – no 900 eiro mēnesī šobrīd līdz 1242 eiro mēnesī 2025. gadā.

Ministrija ir sagatavojusi grozījumus ar lūgumu piešķirt papildus 61 191 eiro pedagogiem, kuri no 1. septembra īstenos speciālās pirmsskolas un pamatizglītības programmas latviešu valodā krievu skolu un bērnudārzu audzēkņiem. Šie grozījumi ir atkārtoti nodoti ministrijām saskaņošanai. Ministrijā skaidro, ka papildu finansējums nepieciešams, lai īstenotu iecerēto pedagoga zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu.

Lai mazinātu skolotāju trūkumu, Izglītības un zinātnes ministrija cer uz pašvaldībām, kuras varētu piešķirt transporta kompensācijas, dienesta dzīvokļus un īpašāku atbalstu jaunajām pedagogu ģimenēm. Skolotāju skaitu skolās cer palielināt arī ar stipendijām studijām 300 eiro apmērā, budžeta vietām pedagoģijas studijām un studiju vai studējošā kredīta dzēšanu.

Jaunas skolas un mācību kvalitāte

Jaunajā mācību gadā skolēnus un skolotājus gaida ar Eiropas Savienības fondu atbalstu pilnībā no jauna uzbūvētā Ogres Valsts ģimnāzija, kā arī pilnībā pārbūvētās Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Kuldīgas Centra vidusskola, Valmieras Valsts ģimnāzija un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola.

Protams, vecākus un skolu audzēkņus interesē mācību kvalitāte, un ātru secinājumu ļauj izdarīt iepazīšanās ar mācību iestāžu reitingiem. Vienu no tādiem – Latvijas skolu reitingu darbā ar talantīgiem skolēniem 2022.–2023. mācību gadā – ir apkopojis Ata Kronvalda fonds. Reitingā ņemti vērā skolēnu sasniegumi valsts olimpiādēs, atklātajās olimpiādēs un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā. Lielo skolu kategorijā starp desmit labākajām atrodamas arī divas Pierīgas novadu skolas: 6. vietā ierindojusies Ādažu vidusskola, 10. labākā ir Salaspils 1. vidusskola. Savukārt mazo skolu kategorijā no Pierīgas skolām desmit labāko skaitā iekļuvušas trīs: 4. vietā ir Jūrmalas Pumpuru vidusskola, 5. vietā – Olaines 2. vidusskola, 6. vietā – Siguldas 1. pamatskola.

Ārkārtas situācija izglītības iestādēs Saulkrastos

Laikā nepabeigtu remontdarbu dēļ Saulkrastu novadā izveidojusies ārkārtas situācija izglītības iestāžu sagatavošanā jaunajam mācību gadam, informēja pašvaldības Komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade.

Saulkrastu novada pašvaldība šā gada 29. jūnijā noslēdza līgumu ar SIA “Kvadrs” par remontdarbu veikšanu pašvaldības ēkās. Līgumā bija paredzēts garderobes remonts Saulkrastu novada vidusskolā Raiņa ielā, kā arī kabinetu remonts Saulkrastu novada vidusskolā Smilšu ielā, tualešu izbūve Saulkrastu Veselības un sociālās aprūpes centrā Ainažu ielā, gaiteņu, pagraba un kabinetu remonts Saulkrastu novada vidusskolas ēkā Atpūtas ielā Zvejniekciemā, savukārt bērnudārzā “Bitīte” Sējas pagasta Lojā bijā plānots tualešu un garderobes remonts.

Kā norādīja Stjade, visiem šiem darbiem izpildes termiņš bija 15. augusts, taču nevienā objektā remontdarbi nav pabeigti. Ņemot vērā darbu gaitu, darbi līdz mācību gada sākumam netiks pabeigti.

Ņemot vērā to, ka pašvaldībai nav iespēju nodrošināt alternatīvas telpas izglītības iestādēm un mācību gada sākumā pašlaik remontējamās telpas ir nepieciešamas, 24. augustā pašvaldība paziņojusi SIA “Kvadrs” par līguma laušanu.

Pēc pašvaldības pārstāvju paustā, minētā situācija ir uzskatāma par ārkārtas apstākļiem, kas radušies no pašvaldības neatkarīgu iemeslu dēļ.

Lai nodrošinātu mācību procesa sākšanu 1. septembrī, Saulkrastu novada vidusskolā un pirmsskolas izglītības iestādē “Bitīte” nolemts steidzamības kārtā organizēt remontdarbu pabeigšanu.

Saulkrastu novada domes ārkārtas sēdē 25. augustā deputāti lēma steidzamības kārtā organizēt gaiteņu un mācību kabinetu remontdarbu pabeigšanu Saulkrastu novada vidusskolā Atpūtas ielā un bērnudārzā Lojā, savukārt pārējiem nepabeigtajiem remontdarbiem, tajā skaitā balkona hidroizolācijas izveidošanai Zvejniekciema Kultūras namā, kur darbi vēl nav sākti, nolemts organizēt atkārtotu iepirkuma procedūru.

Kā liecina “Firmas.lv” pieejamā informācija, SIA “Kvadrs” pieder Valentīnai Juganovai. Pērn uzņēmums strādājis ar 6500 eiro apgrozījumu un vairāk nekā 33 000 eiro zaudējumiem.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024