Rihards Kols: Imigrācijas likums un spēles ap terminiem Apriņķis.lv
- Autors: Rihards Kols, 14. Saeimas deputāts (NA)
Foto - Saeimas administrācija
Tā kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem attiecībā uz Imigrācijas likuma normām par ārzemnieku, precīzāk – Krievijas pilsoņu, uzturēšanos Latvijā, domāju, ir vērts atgādināt divas lietas: pirmkārt – trešvalstnieku izraidīšana no valsts, kurā tie uzturas nelegāli, nav nekas neparasts; otrkārt – ko nozīmē jēdzieni “izraidīšana”, nevietā piesauktā “kolektīvā izraidīšana” un “deportācija”?
Kolektīvā izraidīšana ir jebkurš pasākums, kas liek ārvalstniekiem kā grupai pamest valsti, atskaitot gadījumus, kad šāds pasākums tiek veikts, balstoties uz pamatotu un objektīvu katra atsevišķa grupas ārvalstnieka konkrētā gadījuma pārbaudi.
Deportēšana (no latīņu deportare – ‘vardarbīgi pārcelt uz citu vietu’) ir atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti. Parasti no valsts tiek deportēti nelegāli migranti un citas personas, kas tā vai citādi iekļuvušas valsts teritorijā, apejot likumā noteikto robežas šķērsošanas kārtību, vai arī pārkāpušas valsts likumus, vai apdraud tās drošību. Retāk deportēšana tiek attiecināta uz savas valsts pilsoņiem, jo demokrātisko valstu konstitūcijas un likumi aizliedz deportēt savus pilsoņus.
Izraidīšana saskaņā ar Imigrācijas likumu un Latvijai saistošajām starptautiskajām saistībām attiecināma uz tādu ārzemnieku uzturēšanos Latvijā, kas neatbilst normatīvajiem aktiem (piemēram, ja ārzemniekam nav derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas). Konstatējot, ka ārzemnieks nelikumīgi uzturas Latvijā, tiek izdots izbraukšanas rīkojums, ar kuru ārzemniekam dod termiņu labprātīgai Latvijas pamešanai. Izbraukšanas rīkojums un lēmums par piespiedu izraidīšanu ir administratīvs akts, kuru ārzemnieks likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgs apstrīdēt vai pārsūdzēt. Ārzemnieku neizraida, ja izraidīšana ir pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām.
Tātad, kopsavelkot informāciju par esošo situāciju: vairāk nekā 25 000 Krievijas pilsoņu, kas dzīvo Latvijā, 1. septembrī beidzās pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Statusa atjaunošanai pieteikušies vai plāno to izdarīt aptuveni 19 000 cilvēku, nedaudz vairāk par 800 cilvēku ir pieteikušies termiņuzturēšanās atļaujai. Pārējie neko nav darījuši, lai uzturēšanās atļauju saņemtu. Tātad vismaz 19 000 Krievijas pilsoņu vismaz tuvāko mēnešu laikā nekas nemainīsies. Aptuveni 4500 Krievijas pilsoņu, kuri neko nav darījuši, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, tuvākajā laikā varētu saņemt vēstuli no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ar aicinājumu 90 dienu laikā Latviju pamest.
Šonedēļ Iekšlietu ministrija Saeimā iesniegusi piedāvājumu mainīt Imigrācijas likumu, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem dot vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi.
Ir absolūti skaidrs, ka nav jāizrāda nekāda pretimnākšana tiem, kas sākotnējā termiņā nav pat centušies dokumentus nokārtot.
Tā jebkurā gadījumā nebūtu kolektīvā izraidīšana.
Imigrācijas likuma grozījumi, kas pieņemti pagājušajā gadā, ir juridiski korekti. Faktam, ka tie ir pieņemti priekšvēlēšanu laikā, nav nedz juridiskas, nedz politiskas nozīmes. Saeima ir pilnā mērā atbildīga par saviem pieņemtajiem likumiem no pirmās līdz pēdējai attiecīgā sasaukuma darbības dienai. Jā, protams, ka Krievija šo situāciju mēģinās propagandiski vērst pret Latviju. Taču jāatceras, ka arī Latvijai šeit ir labi argumenti.
Viss ir atkarīgs no tā, vai un cik tālu Latvijas valdība būs gatava starptautiskajā telpā atbilstoši savām kompetencēm pārstāvēt Latvijas pozīciju un pastāvēt uz mūsu interesēm un mūsu regulējuma leģitimitāti.