Logo
Drukāt šo lapu

Ar kampaņu mudinās sabiedrību atbrīvoties no cigarešu izsmēķiem pareizi

Foto - nemetzeme.lv Foto - nemetzeme.lv

Ceturtdien, 28.septembrī, "Zaļā josta" kopā ar Rīgas domes un Vides izglītības fonda pārstāvjiem atklās kampaņu, kuras mērķis ir informēt sabiedrību par pareizu rīcību, izmetot cigarešu izsmēķus un tādējādi mazinot zemē nomesto izsmēķu apjomu, informē uzņēmuma pārstāve Aija Caune.

Kampaņu atklās plkst.10.00 Rīgas Rātsnama 5.stāva foajē zālē Rātslaukumā 1, Rīgā. Atklāšanas pasākumā piedalīsies "Zaļās jostas" pārstāve Aija Caune, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe un Vides izglītības fonda pārstāve Ilze Grēvele. Klātesošajiem tiks demonstrēta īsfilma "Izsmēķa ceļš", kā arī prezentēti "Zaļās jostas" pētījuma rezultāti par smēķētāju uzvedību un tabakas izstrādājumu lietošanas paradumiem un piegružošanu publiskās vietās Latvijā.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe informēs par pašvaldības iesaisti izsmēķu piesārņojuma mazināšanā. Piesārņojuma monitoringa rezultātus Rīgas piekrastē prezentēs Vides izglītības fonda pārstāve Ilze Grēvele. Interesentiem būs apskatāma arī ekspozīcija "Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd" par izsmēķu ietekmi uz vidi, vēsta "Zaļās jostas" pārstāvji.

Smēķētāju īpatsvars Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā - cigaretes ikdienā lieto 24,9% iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem, liecina Eiropas statistikas aģentūras "Eurostat" 2019.gadā apkopotie dati. Vairāk smēķē tikai Ungārijā, Grieķijā, Turcijā un Bulgārijā.

"Zaļā josta" un "AC Konsultācijas" īstenotās aptaujas rezultāti liecina, ka 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju mēdz izmest izsmēķus notekā, aprakt tos smiltīs vai sniegā, tādējādi cenšoties nepiegružot vidi, taču 8-9% izsmēķi nereti nomet zemē - vietās, kur jau ir piegružots vai tuvumā nav atkritumu tvertnes.

"Augstais smēķētāju īpatsvars nozīmē arī lielu apjomu zemē nomestu izsmēķu. Tā ir izplatītākā piesārņojošā atkritumu vienība pasaulē. Nonācis dabā, izsmēķis sadalās mikroplastmasas šķiedrās aptuveni 15 gadus, turpinot šajā laikā piesārņot vidi un radīt riskus augsnes auglībai un cilvēka veselībai," uzsver Aija Caune.

Visas tiesības aizsragātas © apriņķis.lv 2024