Menu
 

Iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,3 %

  • Autors:  Apriņķis.lv
IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās (procentos). Grafika – CSP IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās (procentos). Grafika – CSP

2021.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

Šā gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Būvdarbu apjoma samazinājumu ietekmēja gan Covid-19, gan nozares attīstībai nelabvēlīgi laika apstākļi (aukstāks laiks). Lielai daļai būvniecības uzņēmumu tika pabeigti liela apjoma projekti, bet jauni vēl netika uzsākti. Visās trijās būvniecības apakšnozarēs bija vērojams kritums, kuru ietekmē kopējais būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 12,4 %. Būtiskākais samazinājums vērojams ēku būvniecībā – par 16,6 % un inženierbūvniecībā – par 11,6 %. Savukārt specializētie būvdarbi pārskata periodā veikti par 6,0 % mazāk.

Pagājušā gada decembra beigās pastiprināto tirdzniecības ierobežojumu dēļ, 2021. gada 1. ceturksnī mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni samazinājās par 5,1 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,2 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā kritums bija straujāks – par 8,1 % (tajā skaitā degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās pieauga par 7,7 %). Vairumtirdzniecībā (pieaugums par 6,4 %) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaugums konstatēts svarīgākajās nozares apakšgrupās. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta nozarē pieaugums par 12,6 %.

Turpinoties ārkārtas stāvokļa stingrajiem pārvietošanās un ekonomiskās darbības ierobežojumiem, pasažieru pārvadājumos vērojams samazinājums par 50,6 %, kravu pārvadājumos – par 1,7 %, bet uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 1,0%. Savukārt pozitīvi transporta un uzglabāšanas nozares attīstību ietekmēja pasta un kurjeru darbības – pieaugums par 34,9 %.

CSP dati liecina, ka Covid-19 pandēmijas mazināšanai veiktie ierobežojumi turpināja būtiski ietekmēt izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegtos pakalpojumus– samazinājums par 53,3 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 61,8 %, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 50,7 %.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības samazinājumu par 0,4 % ietekmēja apjoma kritums  informācijas pakalpojumu nozarē par 1,8 %, savukārt  telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana pieauga par 4,4 % un datorprogrammēšanas un konsultēšanas darbības  – par 0,6 %.

Viena no veiksmīgākajām nozarēm ar pieaugumu 15,2 % apmērā bija finanšu un apdrošināšanas joma, kur kāpumu nodrošināja finanšu pakalpojumu nozare un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozare. Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās ir bijis kritums. Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugumu nodrošināja komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugums. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu noteica dzīvības apdrošināšana, kur samazinājās bruto izmaksātās atlīdzības, un privātie pensiju plāni (3. pensiju līmenis), kur pieauga kopējās iemaksas un samazinājās izmaksātais papildpensijas kapitāls.

Kā informēja CSP, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināšanos par 5,8 % ietekmēja par 18,2 % mazāk sniegto pakalpojumu centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 10,0 %. Savukārt veiksmīga bija darbība reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu jomā – pieaugums par 24,4 %.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares samazinājušās par 14,5 %. Nozares kritumu ietekmēja apjoma samazināšanās visās apakšnozarēs, taču ievērojamākais samazinājums par 49,8 % bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu – par 25,6 %. Iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu veikšana samazinājās par 6,7 %, bet ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumi – par 8,1 %.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 1. ceturksnī palielinājās par 9,8 %, ko  sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos.

Šāgada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums samazinājās par 0,7 %, tai skaitā kopējā darba alga samazinājās – par 0,1 %, bet darba devēju sociālās iemaksas samazinājušās par  3,7 %.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.