Migrantiem līdzi – terorisma un kovida risks ^{Apriņķis.lv}

Muceniekos pagājušajā nedēļā bija 31 sasirgušais, vēl pāris Daugavpilī, un, visticamāk, šie rādītāji augs. Slimības izcelsmes valstu statistikā Irākas vārds neparādās, taču Baltkrievijas vārds gan kāpj uz augšu. Un tā ir valsts, no kuras Latvijā iekļūst nelegālie migranti, līdztekus terorisma riskam sev līdzi nesot arī slimību.

Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka lielākais ievesto gadījumu skaita kāpums Latvijā bija vērojams augusta pirmajā nedēļā – ar 112 gadījumiem tas tuvojās 30 procentiem. Šobrīd tas atkal nokrities līdz 16 procentiem no kopējā inficēto iedzīvotāju skaita. Ievestā kovida valstu topa augšgalā ar lielu atrāvienu ir Turcija, Krievija, Spānija un Lielbritānija. Tas, domājams, saistīts ar tūrismu un radinieku apmeklējumiem. 

Kopš jūlija sākuma līdz augusta vidum no Baltkrievijas ievesti 15 gadījumi. Taču šī statistika vēl neatspoguļo saslimstības kāpumu Muceniekos. Tur slimnieku skaits jau dubultojies.

Krīzes mērķis – Eiropas destabilizācija

Nelegālā migrācija sev līdzi nes daudzus riskus Latvijas drošībai, un slimību izplatīšanās ir tikai viens no tiem. Musulmaņu migranti nāk komplektā ar terorisma un radikālā islāmisma draudiem, turklāt, ņemot vērā Baltkrievijas un Krievijas nepārprotamu iesaisti migrantu plūsmas organizēšanā, viņi var kļūt par ieganstu bruņotiem incidentiem uz Baltijas valstu robežām. Tāpēc Valsts drošības dienests šobrīd ir aktīvi iesaistīts migrācijas krīzes pārvaldīšanā:

“Valsts drošības dienesta veiktā informācijas analīze liecina, ka pēdējā laikā fiksētie gadījumi, kad Latvijas robežu nelegāli šķērso trešo valstu pilsoņi, nav saistīti ar pēkšņām izmaiņām migrācijas tendencēs pasaulē. Šie incidenti ir saistāmi ar Baltkrievijas režīma īstenotiem pasākumiem, kuru mērķis ir destabilizēt situāciju uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Ņemot vērā minēto, Valsts drošības dienests atbilstoši savai kompetencei sistemātiski un mērķtiecīgi iegūst informāciju par jautājumiem, kas ir saistīti ar Baltkrievijas režīma organizēto nelegālo robežšķērsotāju novirzīšanu uz Latvijas teritoriju. Savā darbā Valsts drošības dienests cieši sadarbojas ar Valsts robežsardzi un citiem atbildīgajiem dienestiem. Tāpat Valsts drošības dienests regulāri sazinās ar ārvalstu partnerdienestiem, lai apmainītos ar aktuālo informāciju, kas ir saistīta ar pašreizējo situāciju.”

Noziedzniekiem draudzīga robeža

Valsts drošības dienests uzmana, lai pašreizējo situāciju iekļūšanai Latvijas teritorijā neizmanto ekstrēmi vai radikāli noskaņotas personas, kas var radīt riskus valsts un sabiedrības drošībai. Tāpat esot jārēķinās, ka savās interesēs migrantu krīzi var izmantot Baltkrievijas un citu nedraudzīgu valstu specdienesti. Kā vēsta aģentūra LETA, kopš 10. augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija un migranti tiek uzņemti tikai izlases kārtībā, kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 476 cilvēki. Taču 25 migrantiem valsts robežas šķērsošana netika liegta. Kopumā šogad aizturēti 377 noziedznieki – valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Te būtiski uzsvērt, ka ne visus noziedzniekus izdodas pārtvert. Un viņus skaits, tāpat kā ierašanās nolūki, nav zināms. Oficiāli tiek ziņots, ka pēdējās dienās nelegāļu centieni šķērsot zaļo robežu ir rimušies. Taču nav nekādu garantiju, ka netiek izmantoti jauni maršruti un ceļi. Latvijas robeža ar Baltkrieviju ir 172,9 kilometrus gara, bet fizisku šķēršļu uz tās nav. Žogs nepieciešams 134 kilometru garumā. Par laimi, vismaz pāri Krievijas robežai migranti šobrīd nenāk, jo arī tur robeža nav pietiekami aizsargāta. Kopumā Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara, bet žogs uzbūvēts tikai 93 kilometru garumā. Tas paver plašas iespējas cilvēku kontrabandistiem un naidīgu valstu specdienestiem.

Te vietā atgādināt robežas žoga tapšanas – vai precīzāk netapšanas – vēsturi.

Pirmo reizi par žoga būvēšanu tika paziņots 2013. gadā, kad austrumos izplatījās Āfrikas cūku mēris. Sērga draudēja smagi iedragāt Eiropas cūkkopības nozari, tāpēc Baltijas valstu veterinārie dienesti pieņēma lēmumu norobežoties. Žogu bija plānots uzbūvēt visā garumā pa Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Taču cerētais Eiropas Savienības atbalsts žoga būvēšanai izpalika. Triecienbūves finansēšana pašu spēkiem ieilga. Sērga jau tāpat bija iekšā, un valdībām bija svarīgākas problēmas risināmas par slimām cūkām. Maksāt kompensācijas par lopu izkaušanu šķita lētāk. Līdz brīdim, kas čečenu noziedznieki sāka gādāt pāri Krievijas robežai vjetnamiešu migrantus. 2016. gadā atkal tika aktualizēts jautājums par robežas izbūvi – žoga uzstādīšanu, tehniskajiem novērošanas līdzekļiem. Taču nekas nenotika pēc plāna.

Pagaidīs 2024. gadu

Valsts kontrole Iekšlietu ministrijai turpmākajos gados sistemātiski aizrādīja, ka nav pareizi naudu atvēlēt robežbūvei, bet iztērēt to citiem mērķiem. Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas izveidei no 2017. līdz 2020. gadam tika piešķirti 10,7 miljoni eiro, 2020. gada prioritārā pasākuma ietvaros papildus piešķīra vēl 5,5 miljonus eiro. No tiem šobrīd izlietoti 3 miljoni, bet pārējie līdzekļi vai nu ir izlietoti citiem mērķiem, vai pagaidām ir palikuši neizlietoti. Taču Iekšlietu ministrija neklapēja ne ar ausu. Pat drīzumā ierosinātie kriminālprocesi par austrumu robežas izbūvi mainīja tikai amatpersonas, bet ne projekta gaitu. Arī pašlaik, kad iestājusies ļoti bīstama migrācijas krīze, valdība un Saeima faktiski neplāno paātrināt darbus. Tikai legalizē  robežas projektā pieļautās atkāpes no normatīvajiem aktiem, kļūdas un ļaunprātības.

Kā paziņojumā norāda Valsts kontrole: “Sākotnējie plāni paredzēja, ka zemes vienību atsavināšana no privātpersonām un juridiskajām personām Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas izveidei tiks pabeigta līdz 2018. gada beigām, bet valsts robežas joslas infrastruktūras izbūve – līdz 2019. gada beigām. Taču Iekšlietu ministrijas šī gada augustā Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka šobrīd lielāko daļu zemes īpašumtiesību sakārtošanu paredzēts pabeigt tikai 2022. gadā, bet pavisam pabeigt 2024. gadā, tas ir, šie darbi ir aizkavējušies vairāk nekā piecus gadus.”

Pietrūcis politiskās gribas

Tas nozīmē, ka noziedznieki turpinās izmantot Latvijas cauro robežu, bet nelegālās migrācijas atbalstītāji turpinās runāt par cilvēktiesībām un humāniem apsvērumiem, ignorējot faktu, ka Lukašenko un Putina iesūtītie “zaļie cilvēciņi” rada reālu apdraudējumu valsts drošībai. Šobrīd plūsma ir piebremzēta, taču visu jūliju un augusta pirmo pusi viņi speciāli ar lidmašīnām tika gādāti no Irākas uz Minsku un pēc tam ar baltkrievu robežsargu atbalstu nogādāti līdz robežai. Vispirms pie lietuviešiem, pēc tam, kad lietuvieši sāka savu robežu aizsargāt, pie mums. Jaunus vīriešus, kas ir vecumā, lai paši būtu piedalījušies Irākas karā, varbūt valdības spēku pusē, varbūt pretējā. Griezuši galvas Islāma valsts ienaidniekiem – kristiešiem. Sev pa priekšu viņi dzen sievietes, bērnus un Covid-19 slimniekus ar plaušu karsoni, ko humānā Eiropa nevar neuzņemt.

Kā situācija attīstīsies tālāk, nav iespējams prognozēt. Šobrīd, iedarbinot ārkārtējās situācijas režīmu un pielietojot ārkārtējas metodes, migrantu plūsma no Latvijas robežas ir atspiesta. Diplomātiskiem līdzekļiem izdevies panākt avioreisu pārtraukšanu no Irākas uz Minsku. Taču vairāk nekā 400 “zaļo cilvēciņu” Latvija jau ir ielaidusi oficiāli. Lielākā daļa no viņiem ir pieprasījusi patvērumu un tātad – eiropeisku aprūpi. Un vēl nezināms skaits migrantu ielaisti neoficiāli. Līdz ar slimību, terorisma un militāru incidentu risku.

Un tikai tāpēc, ka astoņu gadu laikā Latvijas valdība nav gribējusi vai spējusi uzbūvēt žogu uz robežas ar bīstamajiem austrumu kaimiņiem. Žogs ir ļoti vienkārša būve – vajadzīgi tikai stabi, žoga siets, kronšteini, dzeloņstieples, kustību sensori un gribēšana. Par robežas ierīkošanu atbildīgajiem politiķiem tās acīmredzami pietrūcis.

Kas notiek Muceniekos?

Brīdī, kad nelegālais robežas šķērsotājs pasaka frāzi: “Pieprasu patvērumu!”, viņš no noziedznieka pārvēršas par patvēruma meklētāju un no slēgta izolatora tiek nogādāts aprūpes iestādē. Irākiešiem tas ir labi zināms, jo tikai daži indivīdi no aizturēto nelegāļu simtiem nav izmantojuši šos burvju vārdus. “Rīgas Apriņķa Avīze” vērsās pie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, lai skaidrotu, kāda šobrīd ir situācija migrantu izmitināšanas centrā Muceniekos.

– Cik daudz patvēruma meklētāju šobrīd ir “Muceniekos”? Kāds ir viņu etniskais sastāvs, dzimums, vecums?
– Šobrīd patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” un Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nodaļas “Dzintari” telpās izmitināti 385 cilvēki. Indikatīvi sadalījums ir šāds: 21 procents patvēruma meklētāju ir sievietes, 50 procenti – vīrieši, 29 procenti no viņiem ir nepilngadīgi. Aptuveni 95 procenti no augustā iesniegtajiem patvēruma pieteikumiem ir no Irākas valstspiederīgajiem.

– Vai visiem šiem cilvēkiem ir noskaidrota personība?
– Jā, visiem patvēruma meklētājiem ir noskaidrota personība. Vispirms personu uz robežas identificē Valsts robežsardze.

– Cik ilgi viņi uzturēsies centrā?
– Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka, lai pieņemtu galīgo lēmumu, nepieciešamais laiks ir līdz deviņiem mēnešiem.

– Vai ir noskaidroti motīvi, kāpēc šie cilvēki meklē patvērumu?
– Šāda informācija tiks iegūta tuvāko nedēļu laikā, veicot padziļinātas intervijas ar patvēruma meklētājiem.

– Kāda ir situācija ar Covid-19 centrā?
– Šobrīd patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” ir 31 ar Covid 19 saslimušais (situācija līdz svētdienai, – red.). Slimnieki atrodas karantīnā. Visiem patvēruma meklētājiem tiek nodrošināta iespēja veikt vakcināciju pret Covid 19, ja viņi to vēlas.

– Vai tiek nodrošināta pašizolācija kontaktpersonām?
– Pašizolācija patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” tiek nodrošināta 262 personām.

– Vai “Mucenieku” kapacitāte ļauj uzņemt vēl jaunus patvēruma meklētājus?
– Šobrīd “Mucenieku” kapacitāte ir pietiekama, lai uzņemtu vēl nelielu skaitu patvēruma meklētāju. Pašlaik papildus tiek apzināti citi izmitināšanas objekti.

#SIF_MAF2021