Dzintris Kolāts: Trakā papīrs kabatā Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts
Foto - LETA
Aktuāls temats uzjundīja senas jaunības atmiņas. Starp ļaudīm, kuri mūsu ciema pusaudžu acīm šķita interesanti, bija arī kāds pakluss vīrs, sauksim viņu par Haraldu. Šamais bieži mēģināja iesaistīties sarunās pie kolhoza kantora, ostmalā vai alus pudeļu tukšošanā priedēs aiz ciema veikala, taču nejuta iekļaujošu attieksmi. Kā Haralds parādījās, tā pārējiem bija kārtojamas neatliekamas darīšanas, un – šeku, reku – šamais atkal palika, vientuļi stāvot un ierasto papirosu sūcot.
Reiz kādam apvaicājos, kas par lietu. Saņēmu atbildi: “Ūja, kur tad ar to! Tam jau trakā papīrs kabatā! Zin, iedzers, sāks trakot, sataisīs ziepes, bet pats paliks tīrs un balts!” Mēļoja, ka reiz Haralds smagi piekāvis kādu līdzbiedru, bet viņam par to nekas. Šim kabatā trakā papīrs jeb, citiem vārdiem, psihiatrijas iestādes izziņa, ka uzrādītājam ir garīga rakstura traucējumi un viņš nevar atbildēt par savu rīcību.
Tas jau bija gandrīz aizmirsts citu notikumu plūsmā, taču – āreče! – nāca laiks, un pusaizmirstais savādnieks ar savu “papīru” aktualizējās pavisam citā sektorā. Proti, no šā gada 2.janvāra Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs sāk sniegt psihiatra atzinumu personas atbrīvošanai no valsts valodas prasmes pārbaudes. Nu varēs cēli staigāt un visādiem nacionālistiski noskaņotiem pajoliņiem vicināt gar acīm atbrīvojuma papīru. Protams, ne katrs latviešu valodas nīdējs krievs izšķirsies par publisku debilitātes izrādīšanu. Bet ne par to stāsts.
Jāatceras, ka šis oficiālais attaisnojums nezināt un nerunāt latviski neattiecas uz visiem te mītošiem lielkrievu šovinistiem. Ministru kabineta noteikumi Nr. 157, kas nosaka šīs lietas tiesisko satvaru, runā par trim grupām – tie, kuriem latviešu valoda ir jāzina darba pienākumu dēļ, kā arī uzturēšanās atļaujas un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa gribētājiem. Imantas, Purvciema vai Zolitūdes militāro krievu pensionāru, piedodiet, varza ne uz kādu psihiatra pārbaudi nevilksies. Arī virkne darbspējīgu personu gan jau atradīs krieviski runājošu darba devēju un turpinās vien tāpat uz priekšu bez kādas “latvēšu valadas”.
Tomēr arī tas ir mazākais. Virkne likumu un citu augstu dokumentu jau tagad it kā noteic latviešu valodas zināšanas obligātumu un paģēr kārtot attiecīgus eksāmenus. Taču, ak vai, ik pa brīdim redzam kādu, kurš latviski nezina ne bū, ne bē, taču rāda papīrus par valodas eksāmena nokārtošanu. Kāds vai kāda tak viņam vai viņai to eksāmenu pieņēma? Vai vismaz izziņu uzrakstīja.
Kaut kā esam bijuši kūtri skaidrot, kurš bāleliņš tad eksaminēja, piemēram, virkni Latvijas Krievu savienības “tavārišču”, kuri pat politiskās debatēs televīzijā ar pūlēm divus vārdus varēja salikt kopā. Vai tiešām korupcija?! Nevar būt! Un nav jau nekas pierādīts, nevajag celt paniku, Kolāta kungs!
Psihiatra atzinuma prasījums latviešu valodas nerunātāju attaisnojumam ir interesants gājiens. Tomēr šis būs arī attiecīgās medicīnas nozares speciālistu morālās noturības pārbaudes tests. Jau neoficiāli dzird par pirmajiem kukuļa piedāvājumiem. Dažas dienas tikai pagājušas!
Gribētos cerēt, ka Latvija nekļūs par unikālu valsti, kur 90% patvēruma meklētāju nez kāpēc ir ar psihiskām novirzēm, kas liedz apgūt valsts valodu. Bet, ja tā būs... Nu ko – letiņi paši vainīgi.