Aptauja: 19% Latvijas iedzīvotāju ar pašreizējiem uzkrājumiem varētu iztikt ilgāk par sešiem mēnešiem

Paliekot bez regulāriem ienākumiem, ar esošajiem naudas līdzekļiem no trīs līdz sešiem mēnešiem varētu izdzīvot 14% Latvijas iedzīvotāju, savukārt no viena līdz trim mēnešiem – 16% sabiedrības. Tikpat liels skaits iedzīvotāju (16%) bez regulāriem papildu ienākumiem varētu izdzīvot vien laika posmu līdz vienam mēnesim.

Aptaujas dati liecina, ka sievietēm uzkrājums ir mazāks nekā vīriešiem. Paliekot bez regulāriem ienākumiem, ar esošiem uzkrājumiem iztikt ne ilgāk kā vienu mēnesi varētu 17% sieviešu un 15% vīriešu, bet no viena līdz trim mēnešiem – 17% sieviešu un 14% vīriešu. Savukārt ilgāk par sešiem mēnešiem ar esošo “drošības spilvenu” varētu dzīvot 22% vīriešu un vien 16% sieviešu.

“SEB bankas” veiktā aptauja arī liecina, ka teju piektajai daļai (24%) Latvijas iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu, līdz ar to viņi ir pakļauti lielam riskam, paliekot bez regulāriem ienākumiem. Uzkrājumu trūkums ir biežāk sastopams sievietēm (25%), mazliet retāk – vīriešiem (23%).

Izvērtējot atbildes dažādās vecuma grupās, var secināt, ka vislabāk ar uzkrājumu veidošanu sokas vecākai paaudzei – iztikt ilgāk par pusgadu ar pašreizējo uzkrājumu varētu 20% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem un 27% vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Savukārt jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem vidū vien katram desmitajam ir uzkrājumi, lai iztiktu bez ienākumiem ilgāk par pusgadu.

“Šo, protams, var skaidrot ar to, ka aktīvajā un darbspējīgākajā vecumā iedzīvotajiem ir vairāk izdevumu un arī saistību, ko nepieciešams segt. Tāpēc pat no uzkrātiem līdzekļiem ir grūtāk tikt galā ar izdevumiem gadījumā, ja pēkšņi tiek zaudēts ienākumu avots. Tas vēlreiz pierāda, ka uzkrājums jāsāk veidot pēc iespējas ātrāk, lai izveidotu tā saucamo “drošības spilvenu” neparedzētiem gadījumiem,” komentējusi “SEB bankas” Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa