Kur paliek remontdarbu atkritumi no "pelēkās" zonas auto servisiem? Apriņķis.lv
- Autors: Artis Štrauss, auto dīlera “Moller Auto” pēcpārdošanas vadītājs Baltijā
Foto - publicitātes
Cīņa ar “pelēkās” zonas auto servisiem ir nozīmīga ne vien ēnu ekonomikas izskaušanā, bet arī kādā mazāk pieminētā aspektā – vides aizsardzībā. Mūsdienās atbilstoša atkritumu uzglabāšana un apsaimniekošana ir daļa no atbildīgas uzņēmējdarbības un sertificētu auto servisu darba, taču “kaktu” servisos bīstami atkritumi, kas paliek pēc auto remontiem, aizvien nonāk vidē un tiek nepareizi utilizēti tur pat piemājas pagalmā. Kā tas notiek?
Realitāte nav glaimojoša – “pelēkās” zonas servisi joprojām nepareizi apsaimnieko atkritumus
“Pelēkās” zonas servisi atkritumus, kas palikuši pēc remontdarbiem, joprojām ilgstoši uzglabā piemājas garāžā vai pagalmā. Nemaz nerunājot par to, ka beigu beigās šie atkritumi nonāk tuvējā mežā vai pļavā. Savā pieredzē esmu dzirdējis vairākus gadījumus, kā nesertificētos servisos tiek apsaimniekoti atkritumi, un diemžēl nekas neliecina, ka šobrīd situācija ir uzlabojusies.
Piemēram, nolietoti eļļas filtri netiek nodoti pārstrādei, bet tiek iemaisīti sadzīves atkritumos vai dedzināti mucās. Līdzīgs “liktenis” piemeklē arī nolietotās auto riepas – tās tiek gan dedzinātas, gan vienkārši izmestas mežmalās. Principā “pelēkās” zonas servisos visi atkritumi tiek maksimāli utilizēti pašu spēkiem.
Novērojumus apstiprina arī Valsts vides dienesta (VVD) 2022. gadā veiktas pārbaudes dati – visā Latvijā piektā daļa autoservisu strādā, nereģistrējoties VVD. Turklāt kā viena no aktuālajām problēmām atklāta arī bīstamo atkritumu nepareiza apsaimniekošana, tostarp izlietoto eļļu dedzināšana vai tirgošana.
Sertificētie servisi ik gadu nodod pārstrādei tonnām atkritumu
Pēc kārtējās auto apkopes vai nopietnāka remonta visbiežāk atkritumus veido plastmasa, kartons, stikls, koks, metāls, mucas, kurās uzglabātas dažās vielas, piemēram, motoreļļa. Tāpat arī dažādi sadzīves atkritumi, nolietoti akumulatori, un, protams, riepas.
“Moller Auto” servisos visi šie atkritumi tiek šķiroti. Bīstami atkritumi, piemēram, nolietoti akumulatori un eļļas, tiek uzglabāti slēgtos konteineros, lai vielas, ko tie izdala, nenokļūst ne vidē, ne lietus, ne sadzīves ūdeņos. Pēc tam šie atkritumi tiek nodoti sadarbības partneriem, kas veic attiecīgos atkritumu pārstrādes procesus. Piemēram, “Moller Auto” gadījumā izlietota motoreļļa tiek uzglabāta 2 tonnu ietilpīgos konteineros, kas tālāk tiek nodoti atbilstošai utilizācijai.
Mūsu servisos mēnesī vidēji uzglabājam 20 tonnas izlietotas motoreļļas, tātad gadā tās ir aptuveni 240 tonnas izlietotas motoreļļas. Gada laikā pārstrādei tiek nodotas aptuveni 2000 riepas, 1000 vējstikli un vēl citi atkritumi. Atliek vien pielietot iztēli, iedomājoties, cik tonnas atkritumu nepareizi uzglabā un utilizē tā dēvētie “kaktu” servisi.
Svarīga loma ir sadarbības partneru un ražotāju atbildībai
Līdzās atkritumu šķirošanas un pareizas uzglabāšanas procesiem, sertificētos servisos būtiska loma tiek pievērsta arī notekūdeņu attīrīšanai. Piemēram, “pelēkajos” servisos notekūdeņu attīrīšanas sistēmu visbiežāk nav, kā arī auto detaļas tajos tiek mazgātas, izmantojot degvielas, nevis speciālus mazgāšanas līdzekļus.
Mūsu pieredzē novērojam, ka vides aspektiem arvien lielāku uzmanību pievērš ne tikai klienti, bet arī sadarbības partneri. Piemēram, rezerves daļas arvien biežāk tiek piegādātas kartona, ne plastmasas iepakojumos vai arī uz koka paletēm un metāla režģos. Savukārt mūsu servisu uzdevums šādā “zaļās” sadarbības modelī ir nodrošināt, ka iepakojumi tiek atgriezti atpakaļ piegādātājam, lai tos var izmantot atkārtoti vai pārstrādāt. Arī eļļas, smērvielas un citi tehniskie šķidrumi tiek piegādāti tiem paredzētajos iepakojumos, kas tiek atgriezti, lai tos varētu atkārtoti uzpildīt un turpināt šo ciklu. Ja šāda prakse netiktu īstenota, veidotos ļoti liela “atkritumu jūra”.
“Pelēkās” zonas servisi nespēj ieviest ilgtspējīgus ikdienas darbu procesus; nākotnē tie izzudīs
Šobrīd uzņēmuma servisos ir ieviestas pamata jomas, kas ļauj gan ietaupīt resursus, gan strādāt videi draudzīgāk, vienlaikus atzīstot, ka nākotnē šos procesus plānots attīstīt vēl vairāk. Piemēram, šobrīd servisu ēkas tiek aprīkotas ar saules paneļiem, kā arī apkures iekārtām, kas nodrošina efektīvāku enerģijas resursu izmantošanu. Servisu telpās ir automātisks apgaismojums u.tml. Visi šie soļi ļauj ikdienā strādāt videi draudzīgāk un efektīvāk.
Līdzās ilgtspējīgām darba telpām liela loma ir arī kvalitatīviem darbarīkiem un aprīkojumam. Mūsuprāt, iegādājoties kvalitatīvāku aprīkojumu, neskatoties uz to, ka izmaksas sākotnēji ir augstākas, ilgtermiņā tas atmaksājas. Un palīdz nodrošināt augstākās kvalitātes auto remontdarbus. Turpretim “pelēkās” zonas servisi mēģina ekonomēt uz daudziem ikdienas darba instrumentiem un aprīkojumu.
Proti, darbam tiek izmantoti lēti, nereti paredzētajam mērķim nepiemēroti instrumenti, kas ne tikai apdraud pašu darba veicēju, bet arī var nodarīt skādi remontējamajam spēkratam. Pat tik vienkārši darba “palīgi” kā vienreizlietojamie papīra dvieļi, kas rada nepamatoti daudz atkritumu, sertificētos servisos tiek pakāpeniski mainīti uz mikrošķiedras auduma materiāliem, kas pēc lietošanas tiek nodoti tīrīšanai, lai pēc tam tos turpinātu lietot atkārtoti.
Raugoties nākotnē, auto servisos lielāku lomu ieņems ar elektrifikāciju saistīti procesi. Jau šobrīd redzams, ka jaunām automašīnām, kas nonāk tirgū, daudzas funkcijas nodrošina elektronika. Uz ielām palielinās arī elektroauto skaits. Līdz ar to, viņaprāt, pašas automašīnas kļūst tehnoloģiski sarežģītākas, un remontdarbu specifikas galvenais fokuss būs ar elektroniku saistītie darbi. Savukārt tas būs viens no faktoriem, kas veicinās “pelēkās” zonas servisu izzušanu, kuriem nav ne nepieciešamo zināšanu un kvalifikācijas elektronikā balstītu remontdarbu veikšanai, ne vajadzīgo instrumentu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai.