Mārtiņš Āboliņš: Rūpniecībā šis nebūs viegls gads
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - arhīvs
Latvijas rūpniecībā 2023.gads ir sācies ar ražošanas apjomu kritumu un šis gads kopumā rūpniecībā noteikti nebūs viegls. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā samazinājās par 6,1 % un arī rūpniecībā kopumā situācija janvārī bija līdzīga.
Lai arī janvāra plūdu dēļ par vairāk nekā 70 % ir augusi elektrības ražošana, siltāki laika apstākļi un kritums rūpniecībā ir samazinājis enerģētikas nozares izlaidi, un rūpniecībā kopumā ražošanas apjomi ir sarukuši par 9,8 %. Pēc manām prognozēm, kritums Latvijas rūpniecībā varētu turpināties līdz šī gada vidum.
Ražošanas apjomu samazinājums rūpniecībā janvārī nav pārsteigums. Augstās enerģijas izmaksas ir viens no faktoriem, tomēr lejupslīde rūpniecībā ir redzama arī citās valstīs. Covid-19 pandēmijas izraisītais augstais pieprasījums pēc precēm pasaulē ir noplacis, pakalpojumu nozares atkal var darboties, un augstā inflācija mazina patērētāju pirktspēju. Rezultātā preču noliktavas ir salīdzinoši pilnas un jaunie industriālie pasūtījumi Latvijā, kā arī pasaulē kopumā ir samazinājušies.
Lietuvā un Igaunijā šobrīd ir ļoti līdzīga situācija. Lietuvā janvārī ražošanas apjomi rūpniecībā samazinājās par 12 %, savukārt Igaunijā pērnā gada decembrī ražošana saruka par 11,5 % salīdzinājumā ar 2021. gada nogali.
Janvārī Latvijā ražošanas apjomu samazinājums ir vērojams lielākajā daļā rūpniecības nozaru. Salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri būvmateriālu ražošana Latvijā ir sarukusi par gandrīz 22 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 14,2 %, ķīmisko vielu ražošana – par 31,6 %, un koka izstrādājumu ražošana – par 4,7 %. Tikmēr pārtikas ražošana ir palikusi iepriekšējā gada līmenī, savukārt pieaugusi datoru un optisko iekārtu ražošana (+43,4 %) un elektrisko iekārtu ražošana (+11,3 %).
Ekonomikā situācija Eiropā joprojām ir sarežģīta, un procentu likmju kāpums strauji atdzesē mājokļu tirgu, un, piemēram, mūsu ražotājiem nozīmīgajā Zviedrijas ekonomikā šobrīd ir redzamas būtiskas bremzēšanās pazīmes. Tomēr no sliktākajiem enerģijas krīzes scenārijiem Eiropai ir izdevies izvairīties un perspektīvas 2023. gadam šobrīd ir labākas nekā tās bija 2022. gada rudenī. Vienlaikus apsteidzošie rādītāji rūpniecībā, piemēram, globālie eksporta pasūtījumi, liecina, ka 2023. gada pirmajā pusē pieprasījums apstrādes rūpniecībā saglabāsies vājš un gadā kopumā ražošanas apjomi Latvijā varētu sarukt par 2-4 %.
Taču ir arī labas ziņas. Februārī oficiālie ražotāju noskaņojuma rādītāji uzrāda ļoti strauju rūpniecības aktivizēšanos Ķīnā, kur ir gaidāma ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas. Tā rezultātā jaunie eksporta pasūtījumi rūpniecībā pasaulē kopumā stabilizējas un arī Latvijā ražotāju noskaņojums vairs nepasliktinās. Tas liek domāt, ka šī gada otrajā pusē situācija Latvijas rūpniecībā sāks uzlaboties, un līdz gada nogalei rūpniecība Latvijā atkal būs plusos.