LPS pārmet valdībai neapspriešanos ar pašvaldībām, virzot grozījumus par minimālo skolēnu skaitu klasēs

(Komentēt)
LPS pārmet valdībai neapspriešanos ar pašvaldībām, virzot grozījumus par minimālo skolēnu skaitu klasēs Foto: Valsts kanceleja
2017. gada 12. oktobris, 13:26

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir neizpratnē, kā grozījumus Izglītības likumā saistībā ar minimālo skolēnu skaitu klasēs varēja virzīt izskatīšanai valdībā bez apspriedes ar pašvaldībām, norādīja LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis (att.).

LPS un valdība joprojām nav vienojušās, kad notiks sarunas ar pašvaldībām par Izglītības likumā paredzētajām izmaiņām, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē un klašu grupā vispārējās izglītības iestādēs.

2. oktobrī valdība šos likuma grozījumus atbalstīja un tie ir iekļauti valsts budžeta paketē, taču LPS par to uzzinājusi tikai pēc grozījumu atbalstīšanas. Līdz ar to LPS neesot skaidrs, kā šādas izmaiņas varēja ieviest, pirms tam neapspriežoties ar pašvaldību vadītājiem. "Minimālo skolēnu skaita noteikšana visvairāk skar tieši pašvaldībās esošās izglītības iestādes, bet mēs par to uzzinājām tikai dienu pirms 2018. gada vienošanās un domstarpību protokola parakstīšanas," skaidroja Kaminskis.

LPS iebilda pret tik sasteigtu grozījumu virzību, tāpēc rosināja šī jautājuma izskatīšanu atlikt, līdz pašvaldības pilnvērtīgi tiks iepazīstinātas ar plānotajām izmaiņām likumā. Viņš piebilda, ka LPS ir diskusijām atvērta un gaida atbildīgo institūciju sagatavoto informāciju.

Līdz šim ne Izglītības un zinātnes ministrijas, ne valdības pārstāvji nav norunājuši konkrētu tikšanās laiku ar LPS un pašvaldību pārstāvjiem, sacīja Kaminskis.
Kā ziņots, valdība 4. oktobrī atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē un klašu grupā vispārējās izglītības iestādēs.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uz sēdi sanākušajiem pašvaldību vadītājiem skaidroja, ka minimālo skolēnu skaits klasēs un klašu grupās līdz šim jau tiek noteikts vidusskolās, bet atbalstītie likuma grozījumi to paredz ieviest arī attiecībā uz skolēnu skaitu 7.-9. klasēs.

Sagatavotā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, lai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību un resursu efektīvu izmantošanu, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam kā viens no uzdevumiem minēts izglītības iestāžu institucionālā tīkla sakārtošana, norādot, ka vispārējā vidējā izglītība pamatā koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Baire: Veicot izmaiņas domes komiteju sastāvā, Ķekavas novada @Kekavas_novads dome rīkojusies tiesiski… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Izdzirdot vārdu salikumu "ilgtspējīga attīstība", vienmēr savās domās nākas nobremzēt un mēģināt saprast, kas ar to… twitter.com/i/web/status/9…
aprinkislv
Latvijas Goda aplis Inčukalnā @incukalnanovads incukalns.lv/public/lat/fot… pic.twitter.com/wwpCmWQJbp

Twitter Citi raksta

incukalnanovads
5.maijā notiks DRAUDZĪGAIS PAVASARA VELOBRAUCIENS incukalns.lv/public/lat/akt…
ATD_LV
Sakarā ar maijā gaidāmajiem valsts svētkiem laika periodā no 29. aprīļa līdz 6. maijam būs izmaiņas vairāk nekā 500… twitter.com/i/web/status/9…
sigulda_lv
Aktuāla ziņa siguldiešiem – no 1.maija nedēļas nogalēs atsāks kursēt sezonālais autobusa reiss maršrutā Sigulda–Gle… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018