"Rīgas metropole" aicina nediskriminēt reģiona pašvaldības ERAF finansējuma saņemšanā pirmsskolas iestāžu projektiem

Pasākuma “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība” īstenošanas noteikumu pašreizējā redakcija nosaka, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums šādos projektos Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām nedrīkst pārsniegt 75% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, bet pārējām pašvaldībām atbalsta intensitāte ir noteikta 85% apmērā.

“Rīga un Pierīga ir reģions, kurā atšķirībā no citiem reģioniem pieaug iedzīvotāju skaits un pašvaldības saskaras ar rindām uz vietām bērnudārzā, ko var risināt tikai ar pirmsskolas iestāžu infrastruktūras attīstīšanu. Vienlaikus esam vienīgās pašvaldības, kurām ir uzlikts par pienākumu veikt ievērojamas iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā, lai sniegtu finansiālu atbalstu pārējām pašvaldībām Latvijā. Šīs izmaksas veido nozīmīgu daļu pašvaldību budžeta, kā rezultātā tām nav iespējas realizēt savus projektus. Tādēļ nav taisnīgi, ka tiekam vēl diskriminēti ES fondu līdzekļu saņemšanā,” norāda “Rīgas metropoles” līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone.

“Rīgas un Pierīgas pašvaldību budžeta izdevumi infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanai uz vienu iedzīvotāju šajās teritorijās ir lielāki nekā citos reģionos, ko ļoti labi apzinās politikas izstrādātāji. Turklāt šobrīd ir netaisnīga un neefektīva pieeja fondu līdzekļu noteikumu izstrādāšanā, balstoties uz stereotipiem par turīgo Rīgu un Pierīgu, kuru var apdalīt. Šī pieeja būtu jāmaina, izvirzot priekšplānā problēmas, izanalizējot apstākļus un meklējot piemērotākos risinājumus. Šajā gadījumā vislielākā nepieciešamība pēc jaunas pirmsskolas infrastruktūras ir tieši Rīgas reģionā, kur jaunie vecāki pat vairākus gadus gaida uz vietu bērnudārzā, tai pašā laikā daudzviet Latvijā šāda aktualitāte ir daudz mazāka, jo bērnu dzimstība samazinās un nākotnē tās saskarsies ar izglītojamo trūkumu. Liela daļa no Rīgas reģiona pašvaldību ieņēmumiem tiek novirzīta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, kas faktiski saņēmējpašvaldības nostāda līdzvērtīgā finansiālā situācijā, bet vajadzība pēc izglītības infrastruktūras “Rīgas metropoles” pašvaldībās ir būtiski lielāka,” atzīst “Rīgas metropoles” līdzpriekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Ņemot vērā pastāvīgo iedzīvotāju skaita pieaugumu Rīgas reģionā, vietu trūkums pašvaldības pirmskolas izglītības iestādēs kļūst par arvien aktuālāku problēmu.  Nosakot zemāku atbalstu “Rīgas metropoles” pašvaldībām, netiek ievērots horizontālais princips “vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Lai arī finansējums tiek paredzēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, mērķis ir veidot sociālo infrastruktūru, kas nodrošina vienlīdzīgu pieeju izglītībai neatkarīgi no vietas, kurā pakalpojuma saņēmējs dzīvo. Samazinot atbalsta intensitāti Rīgas un Pierīgas pašvaldībām, tiek īstenota netiešā diskriminācija – caur pašvaldību tiek diskriminēti Rīgas reģiona pašvaldību iedzīvotāji. Turklāt ne visi šo pašvaldību iedzīvotāji vērtējami kā turīgāki nekā citos Latvijas reģionos dzīvojošie iedzīvotāji, norāda “Rīgas metropoles” pārstāvji.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas. 

Oficiālie valsts statistikas dati liecina, ka 2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju, turklāt 2/3 valsts iekšzemes kopprodukta tiek saražota tieši Rīgas metropoles areālā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību kopumā, vēsta “Rīgas metropoles” pārstāvji.