Ulbrokas vidusskolas direktors: Skola nav tikai ekonomiska kategorija

(Komentēt)
Normunds Balabka: Pētījumā dominē sauss aprēķins un kvantitatīvos lielumos izteikti rezultāti. Normunds Balabka: Pētījumā dominē sauss aprēķins un kvantitatīvos lielumos izteikti rezultāti. Foto: Ulbrokas vidusskola un uvsksporto.blogspot.com
2017. gada 8. decembris, 21:05

Atsevišķām Rīgas ietekmes areāla pašvaldībām būtu jāatsakās no vidusskolas 10.–12. klašu posma, rezumēts pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā". Viens no novadiem, kurā ieteikts likvidēt vidusskolu, ir Stopiņu novads ar Ulbrokas vidusskolu.

Pētījumu sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veica pētnieku grupa ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā. Pētījumā gan secināts, ka kopumā iedzīvotāju skaits Pierīgā pieaug, tādējādi pieaug arī bērnu skaits sākumskolas un pamatskolas klasēs, tomēr problēma rodas vidusskolu klasēs, jo vairākums vecāku un bērnu izvēlas mācības turpināt kādā no tuvējām Rīgas skolām.

Pētījumā skaidrots, ka Stopiņu novads ir viena no nedaudzajām Latvijas pašvaldībām ar augošu iedzīvotāju skaitu, kas ietekmē arī skolēnu skaitu, tomēr neesot pamata uzskatīt, ka Pierīgas pašvaldībās raksturīgā tendence skolēniem pēc sākumskolas vai pamatskolas beigšanas mācības turpināt Rīgas ģimnāzijās vai vidusskolās strauji varētu mainīties. Tāpēc Ulbrokas vidusskola būtu jāreorganizē par pamatskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka 20 vidusskolēni turpinās mācības Salaspils vidusskolā, bet 40 izvēlēsies turpināt mācības kādā no Rīgas skolām.

Ulbrokas vidusskolas direktors Normunds Balabka "Rīgas Apriņķa Avīzei" skaidroja, ka pētījumā dominē tikai ekonomiskais vērtējuma kritērijs, taču tas neesot pietiekams, lai kopumā novērtētu vidusskolas nepieciešamību novada.

"Tas ir tikai viens no viedokļiem, kādai ir jāizskatās mūsu valsts izglītības sistēmas struktūrai un Ulbrokas vidusskolai šīs struktūras ietvaros. Veidojot gan šo, gan citus iepriekšējā laika periodā dominējošus viedokļus, uzskatus un pieejas, pārsvarā gadījumu par pamatu ir ņemti kritēriji, kas konkrētajā brīdī kādai no sabiedrības grupām ir šķituši būtiski, nozīmīgi.

Piemēram, ne tik sen viens no šādiem kritērijiem bija visiem pieejama izglītība, kas tika saprasta kā skolu tīkls, kur skolas izvietotas pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietai. Skolu tīkls, kurā katra no skolām vietējās kopienas līmenī pozicionējas kā kultūras centrs. Kultūras centrs, kas sociāli piesaista konkrētai apdzīvotai teritorijai iedzīvotājus, tādējādi mazinot depopulāciju, uz ko tiek likts liels uzsvars minēto pētnieku pētījumā."

Šāds viedoklis esot dominējis daudzus gadus, un tas ticis balstīts sociālās un sabiedrības vajadzības prioritātēs, skaidro Normunds Balabka. Lai īstenotu šādu pieeju, ekonomiskie kritēriji – finansiālais izdevīgums u.tml. – tikuši pakārtoti kā mazāk svarīgi, sekundāri. Savukārt tagad pieejā dominējot tieši ekonomiskie kritēriji, atmetot sociālos. Tas esot sauss aprēķins un kvantitatīvos lielumos izteikti rezultāti.

Ulbrokas vidusskolas direktors atzīst, ka arī šādu pieeju var izmantot mūsu valsts izglītības sakārtošanā no ekonomiskā skatpunkta, to padarot par finansiāli un saimnieciski efektīvu, bet jautājums esot par kultūras un garīgajās vērtībās balstītu modeli.

"Katra skola sevī iemieso gadiem krātas tradīcijas, vērtības, dzīves stāstus," stāsta Normunds Balabka. "Skola nav tikai statistika par subjektu skaita kvantitatīvo pieaugumu vai samazinājumu. Tā nav statistika par centralizēto eksāmenu rezultātiem, to dinamiku. Skola – tas ir kaut kas daudz vairāk, un, pieņemot tik nopietnus lēmumus ne tikai par skolu, bet par cilvēku vēsturi un likteņiem, būtiski ir ņemt vērā gan iepriekš minētos, gan daudzus citus nosacījumus.

Iepriekš minētais ir attiecināms arī uz mūsu skolas likteņa lēmējiem. Ceram, ka brīdī, kad notiks izšķiršanās par vienu vai otru lēmumu, nedominēs tikai un vienīgi ekonomiskie un kvantitatīvie kritēriji, bet kritēriji, kas mūsu valsts izglītības sistēmu ļaus veidot par modeli, kas balstīts uz tautas tradīcijām, ģimenes un kultūras vērtībām. Lai mūsu valstī būtu skolas, pateicoties kurām cilvēkiem gribētos palikt uz dzīvi mūsu valstī un novados. Lai cilvēkiem būtu vēlme veidot ģimeni ar mērķi stiprināt mūsu tautas kultūras un garīgās vērtības, veidot mūsu valsts un tautas pamatus."

Ulbrokas vidusskolas jaunā fasāde veidota pirms trim gadiem, realizējot siltināšanas projektu un izbūvējot ceturto stāvu.Ulbrokas vidusskolas jaunā fasāde veidota pirms trim gadiem, realizējot siltināšanas projektu un izbūvējot ceturto stāvu.


Arī Stopiņu novada domē piekrīt, ka skola nav tikai finansiāli mērāma kategorija, turklāt pētījuma autori neesot ņēmuši vērā pieaugošo skolēnu skaitu pamatizglītības klasēs, kas turpmāk nodrošināšot vismaz divas paralēlklases arī vidusskolā.

Atbildot uz jautājumu par pašreizējo situāciju Ulbrokas vidusskolā un par pasākumiem, kas būtu veicami skolēnu piesaistei, Stopiņu novada domes pārstāve Inese Skrastiņa "Rīgas Apriņķa Avīzei" uzsvēra, ka tieši pedagogu ieguldījums ir būtiskākais faktors konkurencē ar Rīgas vidusskolām:

"Šobrīd mūsu skolā vidusskolas pakāpē mācās 81 skolēns. Iepriekšējā laika periodā mazais vidusskolēnu skaits nav saistāms ar skolas darba kvalitāti, bet to, ka sākumskolas un pamatskolas pakāpē veidojās tikai divas paralēlklases. Vēl nebija sākušās Rīgas depopulācijas tendences.

Jau sešus gadus mūsu skolā ik gadu mācības uzsāk četras 1. klases. Pēc trim gadiem mūsu skolā būs jau četras 9. klases. Līdz ar to pietiekami droši varam prognozēt divas vai pat vairāk paralēlklašu vidusskolas pakāpē. Tas būtu jāņem vērā skolu tīkla reorganizācijas (optimizācijas) ietvaros, domājot gan par mūsu, gan, pieļauju, arī daudzām citām Latvijas skolām."

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
@Dzintris Kolāts. Komentārs. Cik bieži labāk ir nezināt aprinkis.lv/component/k2/i…
aprinkislv
Pērn sarkanais gailis Pierīgas novados dziedājis retāk aprinkis.lv/sabiedriba/kri… pic.twitter.com/S6yK4gBPqV
aprinkislv
Mārupieši @MarupesVSK uzvarējuši Pierīgas skolēnu sporta spēļu volejbola turnīrā. 2. Siguldas VĢ @svg 3. Ropažu vsk… twitter.com/i/web/status/9…

Twitter Citi raksta

DJurevica
Carnikavas novada dome šodien ārkārtas sēdē, savstarpēji vienojoties, pārtrauca darba attiecības ar Carnikavas pam… twitter.com/i/web/status/9…
Adazu_novads
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks - par Dienas centra izveidi Ādažos. goo.gl/cw2yuw
muzejsbaldone
Piektdien, 19. janvārī plkst. 19:00, Baldones kultūras centrā notiks 1991. gada barikāžu atceres pasākums. Pasākumā… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018