Kārlis Rācenis: Bakteriofāgi ir pēdējā iespēja, kam ir dzīvības vai nāves cena Apriņķis.lv
- Autors: Inese Helmane, "LV portāls"
Foto - LETA
Šobrīd ļoti daudzas infekcijas vairs nav iespējams uzveikt ar antibiotikām, tāpēc tiek pētīta bakteriofāgu lietošana ārstniecībā. Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas veic šādus pētījumus un kur bakteriofāgi ir izmantoti arī vairāku pacientu dzīvības glābšanā. "Terapija ir eksperimentāla un nav viegla. Tā ir pēdējā iespēja – dzīvības vai nāves cena," stāsta ārsts internists, nefrologs un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Rācenis. Pētnieku mērķis ir izveidot fāgu klīniku Latvijā.
– Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs Ainārs Stepens intervijā "LV portālam" teica, ka esat Latvijas pārstāvis NATO darba grupā par bakteriofāgu terapiju un jums ir nozīmīga loma šajā komandā. Lūdzu, pastāstiet, kas ir bakteriofāgi un kāpēc sākāt ar tiem nodarboties!
– Viens no maniem galvenajiem zinātniskajiem darbiem ir tieši par bakteriofāgu terapiju, ar ko sāku nodarboties 2015. gadā. Tolaik strādāju Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā un sāku plānot, kam varētu pievērsties zinātniskajā darbībā. Katedras vadītāja Juta Kroiča vienmēr aicina darbiniekus iesaistīties zinātnē un tālāk studēt doktorantūrā. Dzirdēju vienu viņas interviju par bakteriofāgiem, ka tie ir baktēriju vīrusi, kas inficē tieši baktērijas. Bakteriofāgi ir spējīgi nogalināt baktērijas, un šo principu iepriekš izmantoja bakteriālu infekciju ārstēšanā. Šī tēma man likās interesanta. Tā sākās manas pirmās gaitas bakteriofāgu pētniecībā.
– Vai kāds pirms jums bija pievērsies šim virzienam?
– Tādā virzienā, kā es to pētu, proti, bakteriofāgu izmantošana infekciju ārstēšanā, šai tēmai neviens nebija pievērsies. Baktēriju vīrusus var pētīt daudzos dažādos veidos. Piemēram, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā ar bakteriofāgiem strādā jau ilgstoši, bet ievirze ir pavisam cita – viņi pēta bakteriofāgus no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, saistībā ar iespēju tos izmantot kā vakcīnu nesējus.
Neatradu informāciju par to, ka Latvijā kara gados būtu veikti pētījumi par bakteriofāgu terapijas izmantošanu. Ir informācija, ka bakteriofāgi tika izmantoti Latvijā, kad tā bija iekļauta Padomju Savienības sastāvā, par tiem tika mācīts kā par alternatīvas terapijas iespēju.
– Tātad PSRS laikos tika pētīts, kā bakteriofāgus varētu izmantot infekciju ārstēšanā?
– Jā, bet pētniecības iedīgļi nāk no Gruzijas, un tas ir saistīts ar bakteriofāgu vēsturi. Tos 20. gadsimta sākumā atklāja divi zinātnieki – Frederiks Tvorts un Fēlikss d’Erells. D’Erells sadraudzējās ar zinātnieku no Tbilisi Georgiju Eljavu, kurš Gruzijā un iepriekš arī Pastēra institūtā Parīzē Francijā strādāja tieši ar bakteriofāgiem. Institūts, kur strādāja Eljava, kļuva par vienu no vadošajiem centriem bakteriofāgu terapijai.
Kāpēc bakteriofāgus aktīvi pētīja 20. gadsimta sākumā? Tāpēc, ka tad tika meklēti jebkāda veida antibakteriālie līdzekļi. Bet priekšā pasteidzās Aleksandrs Flemings, kurš atklāja penicilīnu. Ar to beidzās bakteriofāgu pētīšana Rietumu pasaulē, jo antibiotikas izmantot ir daudz vieglāk. Tās ir ļoti efektīvas ķīmiskas vielas, kas nogalina baktērijas, bet mūsdienās ir problēma, ka baktērijas kļūst rezistentas pret antibiotiskām vielām. Tas nozīmē, ka vajag aizvien jaunas antibiotikas, bet ar to atklāšanu nesokas tik ātri un tas ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process.
– Kur pasaulē šobrīd ražo bakteriofāgus?
– Šobrīd bakteriofāgus visvairāk ražo tieši Tblisi Gruzijā, ar to nodarbojas "Eliava" institūts. Liels centrs ir izveidojies Polijā, Vroclavā – Ludviga Hiršfelda institūtā, kas pēta bakteriofāgu terapiju.
Piemēram, gruzīni PSRS armijas vajadzībām saražoja vairākas tonnas fāgu, kas tika lieti klāt dzeramajam ūdenim karstā klimata zonā, jo tur bieži vien ir baktēriju kontaminācija, kas izraisa caureju. Ja pielej klāt bakteriofāgu, baktēriju skaits samazinās un kareivjus var pasargāt, piemēram, no dizentērijas un citām fekāli orālām bakteriālas dabas infekcijām.
– Baktērijas tātad kļūst noturīgas pret antiobiotikām. Kāpēc?
– Rietumu pasaule ir atgriezusies pie jautājuma, kas ir uzdots arī Eiropas Savienības politikas dokumentos: kā samazināt rezistento infekciju biežumu? Viens veids ir vakcinācija.
Viens no iemesliem baktēriju rezistencei ir pārlieku lielā antibiotiku izmantošana. Eiropas Savienības līmenī tiek pievērsta uzmanība tam, kā stingrāk regulēt antibiotiku lietošanu. Tāpēc arī Latvijā tās vairs nevar nopirkt bez receptes, kā tas bija pirms vairākiem gadiem.
Svarīgi ir arī tas, kā lauksaimniecībā izmanto ķīmiskos līdzekļus, jo tas ir viens no cēloņiem, kāpēc rodas rezistence pret antibiotikām.
– Cik nozīmīgi ir līdzšinējie bakteriofāgu pētījumi?
– Pētījumi, kas nāk no PSRS, no sociālisma valstīm, vairs neatbilst mūsdienu kritērijiem un zinātnes standartiem, piemēram, tiem nav efektivitātes izvērtējuma.
Šobrīd tiek pētīti visi bakteriofāgu aspekti. Tie var būt saistīti ar efektivitāti, ietekmi uz dažādām sistēmām, ar dažādām klīniskām situācijām, jo tās ir daudzas dažādas infekcijas, baktērijas un pacientu grupas. Piemēram, urīnceļu, kaulu un mīksto audu infekcijas. Ir baktērijas, kuras ir rezistentas, kuras ir jutīgas, kuras veido biofilmas un tā tālāk.
Mans pētniecības aspekts ir bakteriofāgu pētniecība multirezistentajās biofilmu veidojošajās baktērijās. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir baktērijas ar ļoti augstu rezistenci pret dažādām antibiotikām. Lai tās nogalinātu, vajadzīga viena, divas vai trīs antibiotikas, kuras bieži vien ir toksiskas. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir jādod toksiskas antibiotikas. Zinām – ja zāles dosim ilgāk, tad būs, piemēram, daļējs vai pilnīgs dzirdes zudums vai arī nieru bojājums. Bet tādā veidā mēģinām glābt dzīvību.
Pilnu interviju lasiet "LV portālā".