Jānis Rozenfelds: 2023.gada pirmais pusgads mazinājis pērno stresu finanšu tirgos ^{Apriņķis.lv}

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Noteikti nevaram teikt, ka stress mazinājies tādēļ, ka šī gada pirmais pusgads būtu bijis mierīgs un bez zīmīgiem notikumiem. Patiesībā situācija pasaulē un attiecīgi finanšu tirgos šogad tiktāl bijusi notikumiem bagāta. Aiz muguras daudzi centrālo banku lēmumi, te pieaugoša, te sarūkoša inflācija, atsevišķu ASV reģionālo banku un “Credit Suisse” krahs, arvien turpinās Krievijas sāktais karš Ukrainā, un saspīlēta ģeopolitiskā situācija vērojama arī citviet pasaulē.

Tomēr, par spīti visam, 2023. gada pirmajā pusgadā ASV un Eiropas akciju indeksi uzrādījuši pietiekami spēcīgu izaugsmi. Līdz ar to pozitīvas tendences redzam arī pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānu rezultātos Latvijā – visi pensiju plāni, kas iegulda akcijās, atrodas tuvu augstākajam punktam 2023. gada ietvaros, un izaugsme turpinās arī konservatīvajos plānos.

“Lipīgā” inflācija – piesardzībai jāpaliek

Šogad Eiropa investoru acīs kļuvusi pievilcīgāka – to īpaši izteikti redzējām šī gada pirmajos mēnešos, kad Eiropas akciju indeksi uzrādīja straujāku izaugsmi, aizsteidzoties priekšā ASV rezultātiem. Šobrīd, aplūkojot Eiropas akciju indeksu grafikus, redzams, ka atgūts gandrīz viss pērnā gada kritums, taču pašreiz notiek sabremzēšanās. Pēdējā mēneša laikā Eiropā akciju indeksi piedzīvojuši kritumu par 1% līdz 2%. Viens no iemesliem ir Eiropas Centrālās bankas salīdzinoši agresīvā procentu likmju politika, kuras pamatā ir centieni iegrožot inflāciju. Lai gan inflācijas rādītāji Eiropas valstīs šobrīd jau sāk sarukt, pastāv bažas, ka pamata inflācija ir kļuvusi lipīga, un to ir kļuvis grūtāk izskaust.

Inflācija pakāpeniski sarūk arī ASV, kur investori šobrīd ir krietni optimistiskāki nekā gada sākumā, kad februārī un martā ASV akciju indeksos redzējām negatīvus rezultātus. Tā kā pamatā šim optimismam kārtējo reizi ir izaugsme tehnoloģiju nozares uzņēmumos, vietā ir jautājums: “Cik šī izaugsme būs noturīga?” Bezdarba līmenis šobrīd ASV ir zems, inflācija pamazām sarūk, centrālās bankas politika kļūst mazāk agresīva, un, šķiet, uzņēmumi pagaidām ar to tiek galā. Tomēr par īstu stabilitāti varēsim runāt tad, kad atgūšanos un izaugsmi redzēsim arī citās nozarēs.

No stresa neatkarīgās pamata patiesības

Lai arī pirmais pusgads finanšu tirgos un pensiju plānu rezultātos aizvadīts pozitīvā zīmē, optimismā nevajadzētu pazaudēt piesardzību un atcerēties, ka galvenās ilgtermiņa investīciju, kādi ir arī pensiju uzkrājumi, pamatpatiesības ir nemanīgas un no stresa līmeņa neatkarīgas. Pirmkārt, jāsaglabā ilgtermiņa skatījums. Aplūkojot ieguldījumu plānu rezultātus 10 un vairāk gadu griezumā, visobjektīvāk varam spriest par plānu veiktspēju, kā nekā arī pensijai lielākā daļa no mums krāj vairākas desmitgades.

Tikpat svarīgs kā ilgtermiņa skatījums, ikvienam Latvijas pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir arī īstais pensiju plāns. Proti, svarīgi ir veidot uzkrājumu savam vecumam atbilstošā plānā – jo tālāk pensijas gadi, jo lielāku daļu uzkrājuma ieguldot akcijās.

Tātad, neskatoties uz to, cik liels ir ASV investoru vai Jūsu personīgais stresa līmenis, pensiju uzkrājumos svarīgi saglabāt vēsu prātu un notiekošo vērtēt gadu, ne mēnešu vai dienu griezumā.