Baltijas iedzīvotāju “zaļie” paradumi kopš pagājušā gada būtiski uzlabojušies
- Autors: Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors
Foto - arhīvs
Energoresursu taupīšana, atteikšanās no plastmasas maisiņiem un lieka iepakojuma, kā arī došanās dabā pie katras izdevības – tie ir trīs galvenie “zaļie paradumi”, kurus piekopj Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, noskaidrots “Brand Capital” pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā. Paradums, kuru ievēro visvairāk – 86,1% – baltiešu, ir energoresursu taupīšana, savukārt visstraujāk augošais “zaļais” paradums ir bijusi depozīta sistēmas izmantošana – par 37 procentpunktiem, sasniedzot 62,5%.
Visaktīvāk Baltijas valstu iedzīvotāji salīdzinājumā ar pagājušo gadu taupījuši energoresursus – elektrību, ūdeni, siltumu utt.: ja pērn par taupīgumu domāja 83,1%, tad šogad jau 86,1% iedzīvotāju. Kāpums vērojams visās trijās Baltijas valstīs, vislielākais tas ir Lietuvā – par 3,7 procentpunktiem. Latvijā energoresursus cenšas taupīt 84,3% aptaujāto iedzīvotāju (pērn – 81,2%).
Savukārt visstraujāk augošais “zaļais” paradums kopš pagājušā gada ir bijusi depozīta sistēmas izmantošana – par 37 procentpunktiem no 25,2% uz 62,5%. Latvijā šis pieaugums bijis no 62,8% uz 75,2%.
Karš Ukrainā un tā izraisītās sekas būtiski ietekmējušas iedzīvotāju paradumus. Pagājušajā ziemā pieredzētās rekordaugstās elektrības, gāzes un degvielas cenas ir krietni motivējušas meklēt lētākas un pieejamākas alternatīvas vai vismaz censties taupīt, pārskatot savus ikdienas paradumus un tēriņus. Ja pērn aptaujā iedzīvotāji galvenokārt norādīja uz atbalstu saules un vēja enerģijas izmantošanai, tad šogad vērojama intereses mazināšanās par atjaunojamās enerģiju sistēmu uzstādīšanu pašu mājās, toties būtiski augusi interese par taupību ikdienas energoresursu patēriņā.
Čaklākie atkritumu šķirotāji mājsaimniecībās joprojām ir lietuvieši, kaut arī kopumā to, kuri savā mājsaimniecībā šķiro atkritumus, ir kļuvis vairāk visās trijās Baltijas valstīs: Latvijā šādu mājsaimniecību skaits ir pieaudzis par vienu procentpunktu līdz 73,6%, Lietuvā – par pusotru procentpunktu līdz 83,4%, bet Igaunijā piedzīvots visstraujākais kāpums – par 5,6 procentpunktiem līdz 81,6%.
Visās trijās Baltijas valstīs bijis vērojams pozitīvs kāpums arī jautājumā par iepirkšanās paradumiem, piemēram, veikalos atturoties no iepirkumu maisiņu iegādes un izvēloties preces, kam ir mazāk iepakojuma vai arī tā nav nemaz, – no 76,3% pagājušajā gadā uz 82,7% šogad. No plastmasas maisiņiem un pārlieka iepakojuma daudzuma šogad atsakās 80,1% latviešu (pērn – 74%), 83% igauņu (pagājušogad – 74,1%) un 85,1% lietuviešu (80,5% pagājušajā gadā).
Šogad aptaujā ir parādījušās arī jaunas pozīcijas. Piemēram, 83% baltiešu norādījuši, ka izmanto katru iespēju doties dabā: visaktīvāk šādu paradumu piekopj igauņi (85,9%), kam seko lietuvieši (84%) un nedaudz retāk – latvieši (78,9%). Tāpat 81,2% baltiešu norādījuši, ka, viņuprāt, mūsdienu pilsētās trūkst zaļo zonu – parku vai pilsētas dārzu (Latvijā – 79%, Igaunijā – 80,5%, Lietuvā – 84,1%). Savukārt 69,4% baltiešu norāda, ka labprāt uzturas vidē, kur dominē koksnes materiāli (visbiežāk to atzinuši Latvijas iedzīvotāji – 70,3%).
Ne velti Latviju mēdz dēvēt par zaļāko valsti pasaulē – aptaujas dati rāda, ka latvieši vismazāk izjūt dabas tuvuma trūkumu pilsētvidē un arī vairāk novērtē dabiskus materiālus telpās, kurās uzturas. Lūgti komentēt, cik lielā mērā interesējas par vides aizsardzību, latvieši tomēr nedaudz iepaliek lietuviešiem, toties krietni apsteidz igauņus.
Vienlaikus atsevišķi zaļie paradumi ir arī samazinājušies. Kopumā baltieši retāk iepērkas lietotu preču veikalos (51,8% šogad salīdzinājumā ar 54,1% pērn). Tāpat mazāk kļuvis to, kuri nākamajos piecos gados apsver pašreizējās automašīnas nomaiņu pret elektroauto (31,4% šogad un 33% pērn).
Mainījusies arī Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret vides aizsardzību kopumā. Mazāk kļuvis to, kuri uzskata, ka vides problēmas tiek pārspīlētas: skeptiķu skaits ir samazinājies no 39% uz 37,8% (Latvijā – no 41,4% uz 38,1%), un mazāk ir arī tādu, kam nepieciešama īpaša motivācija “zaļu” paradumu ievērošanai, piemēram, to, kuri vēlas saņemt atlīdzību par dažādu iepakojumu šķirošanu – Latvijā no 82,7% pērn uz 79,1% šogad, bet Baltijā kopumā – no 74,6% pagājušogad uz 72,5% šogad.
Šie dati iepriecina, jo tas nozīmē, ka domāšana patiešām kļūst zaļāka, par ko ir liels gandarījums. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu redzam aktivitātes pieaugumu gandrīz visos galvenajos “zaļajos” paradumos, un atliek vien cerēt, ka šāda pozitīva tendence līdz ar lielākas izpratnes veidošanos un kopējo paradumu un noskaņojuma maiņu saglabāsies arī turpmāk.