Mūziķe Maija Sējāne-Īle: Esmu piedzimusi visburvīgākajā laikā, vietā un sabiedrībā ^{Apriņķis.lv}

“Izrāde ir veltījums sapņiem par tiekšanos augstāk, pāri savu spēju robežām. Redzēt plašāk, sajust vairāk, tiekties pēc pilnības,  pieskarties debesīm,” saka Maija Sējāne-Īle.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Neesmu ekstrēmu sajūtu cienītāja. Par to pārliecinājos pavisam nesen, kad ar ģimeni apmeklējām piedzīvojumu parku “Tarzāns” Jūrmalā. Iesāku ar lielu apņēmību, bet tiku līdz pirmās trases otrajam pārbaudījumam un tad lūdzu, lai laiž lejā. Turpināju būt videooperators savai ģimenei, kura rāpelēja līdz pat ceturtajam līmenim.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Lai cik aizkustinošu brīžu ir bijis un būs, nevaru iedomāties nevienu aizkustinošāku brīdi par to, kad pirmo reizi ieraudzīju savus bērnus un piekļāvu sev klāt.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Labi padarīts darbs. Kad esam novadījuši muzikālu darbnīcu, izdevusies brīnišķīga mičošana, esam snieguši burvīgu koncertu… Jebkura darbība, kas devusi abpusēju pozitīvās enerģijas apmaiņu. Tas viss iedvesmo tālākam radošajam procesam.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Uzskatu, ka paralēli veselīgai ēšanai, kustībai un vitamīniem mans veselīgākais ieradums ir smaids. Kad bērnībā paliku pie omītes, viņa mani uz skolu cēla ar smaidu, sagatavoja gardas brokastis, pavadīja līdz autobusam, bet es nekādi no rīta nevarēju pasmaidīt pretī, jo biju tikko piecēlusies un pikta uz visu pasauli. Tad vienā brīdī sapratu: omīte to visu dara ar tik lielu sirsnību un mīlestību pret mani! Kaut kas ir jāmaina! Izdomāju paņēmienu: pamostoties piegāju pie spoguļa un sirsnīgi sev uzsmaidīju. Tas pavēra pavisam citu noskaņu visai dienai. Tas ir mans ikdienas rituāls joprojām.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Pagaidām vēl nav sanācis atdalīt darbu no brīvā laika, bet ļoti cenšos, un tas jau sāk izdoties.

Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi? 

Dzīve ir kā viens mirklis, katra sekunde ir ļoti dārga, tādēļ to dzīvoju, domājot gaišas domas, atļaujoties un nekautrējoties darīt to, kas rada piepildījumu, neklausoties, ko par to domā citi, ja vien tā nav pamatota kritika, kas vērsta uz attīstību un kurā vērts ieklausīties. Pēc iespējas mazāk kontaktējos ar ļaudīm, kuri rada negatīvas emocijas, pēc iespējas vairāk – ar līdzīgi un pozitīvi domājošiem.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Ieteiktu izlasīt Rondas Bērnas grāmatu “Noslēpums”. Tā man ir devusi impulsu izvēlēties pareizo ceļu savā domāšanā, ka tieši mēs paši un mūsu domas ir tās, kas virza mūsu ikdienu vai nu pozitīvā, vai negatīvā gultnē.

Kādu mūziku klausāties?
Meklēju un klausos tādu mūziku, kas spēj manī radīt īpašu stāvokli, mūziku, kuru klausoties varu aizmirsties; mūziku, kura apreibina. Visbiežāk tā ir etniska, pasauliska, mistēriska mūzika. Man ļoti patīk klusums, bieži vien neklausos neko. Piemēram, braucot automašīnā, klusums ir labākais stāvoklis, lai sakārtotu domas.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Viens no tādiem ir autentiskais indiešu restorāns “Singh’s”. Tā kā esam suši mīļotāji, reizēm iegriežamies “Tokyo City”; arī “Gan bei” gatavo burvīgu Tom Kha zupiņu, no kuras nespējam atturēties. Tomēr vissirsnīgākās pusdienas ir mājās pie ģimenes apaļā galda, pašu gatavotas, kad esam visi kopā un varam pārrunāt, kā kuram gājis.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Esmu piedzimusi visburvīgākajā laikā, vietā un sabiedrībā un ne pret ko to nevēlētos mainīt.