Trukšņa "komandējuma lietas" izskatīšana sākusies ar apsūdzības grozīšanu ^{Apriņķis.lv}

Jūrmalas mēram šī nav pirmā krimināllieta, kurā viņam tiek inkriminēts kāds Krimināllikuma pārkāpums. Truksnis figurēja lietā par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) nelikumīgu finansēšanu, bet prokuratūra kriminālprocesu daļā pret viņu izbeidza. Šajā lietā par ZZS un partijas "No sirds Latvijai" nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gada 3. jūnijā ar iespaidīgiem naudas sodiem tika sodīti uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un finansists Jorens Raitums, savukārt Truksnim joprojām esot aizdomās turētā statuss Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajā kriminālprocesā par iespējamu kukuļošanu saistībā ar dzīvokļa Jūrmalā saņemšanu bezatlīdzības lietošanā. Arī šajā lietā iesaistīts uzņēmējs Krūmiņš. Kā trešdien notikušās tiesas sēdes laikā varēja noprast, operatīvie darbinieki, izmeklējot kādu no iepriekšminētajiem procesiem, bija noklausījušies Gata Trukšņa telefonsarunas. Tā kļuva zināms par 2016. gada 26. aprīlī noformēto Jūrmalas mēra komandējumu uz Daugavpili, kas patiesībā nebija plānots un nemaz arī nenotika.

Apsūdzēto aizstāvji meklē iemeslus tiesas sēdes atlikšanai

Gan apsūdzētais Gatis Truksnis, gan viņa līdzapsūdzētā Ināra Vilkārse pirmajā tiesas sēdē uzvedās kā rātni skolēni – abi klusi sēdēja ar gluži kā saskaņotām melnām mutes un deguna aizsargmaskām. Runāt neko daudz viņiem nenācās – uz tiesneses jautājumiem abi vienmēr atbildēja, ka piekrīt savu aizstāvju viedoklim. G. Truksni šajā procesā aizstāv zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs, I. Vilkārsi – zvērināta advokāta palīgs Raivis Stumbergs. Savukārt abiem šiem vīriem bija, ko teikt, – jau pēc pirmajiem viņu lūgumiem varēja rasties priekšstats, ka abi nolēmuši darīt visu, lai pirmajā tiesas sēdē lietas izskatīšana pēc būtības vēl nesāktos. J. Rozenbergs vērsa tiesas uzmanību uz to, ka Trukšņa telefonsaruna ar viņa biroja vadītāju, kas, kā varēja noprast, ir apsūdzības puses galvenais pierādījums šajā lietā, varētu būt ierakstīta, vēl pirms Augstākā tiesa devusi atļauju šādai operatīvai darbībai. Savas aizdomas viņš pamatoja ar to, ka telefonsaruna ierakstīta 2016. gada 26. aprīlī pulksten 9.34, bet tiesnesis lēmumu par sarunu noklausīšanu akceptējis tieši tajā pašā datumā, tātad viss paspēts izdarīt teju tikai pusstundas laikā, ja ņem vērā, ka tiesa darbu sāk pulksten 9.00.

Pēc tam vārds tika dots Vilkārses aizstāvim R. Stumbergam, kurš vērsa tiesas uzmanību uz to, ka krimināllietā atrodas vismaz divi dokumenti, kas nav valsts valodā.

Taču šādai situācijai, izrādās, ļoti labi sagatavojies bija prokurors J. Ločmelis, kurš, iespējams, jau bija paredzējis šādu aizstāvības puses soli. Prokurors informēja, ka jau iepriekš pieprasījis no Augstākās tiesas advokātu Rozenbergu interesējošo informāciju. Kā izrādās, apsūdzētā Trukšņa sarunas ar citu atļauju tika noklausītas jau teju mēnesi iepriekš, bet 26. aprīlī Augstākai tiesai tika lūgta tikai atļauja šo operatīvo darbību turpināt vēl mēnesi. Par dokumentiem, kas nav valsts valodā, prokurors atļāvās paironizēt, ka tie saņemti no Jūrmalas pilsētas pašvaldības, kur acīmredzot tā nav neierasta prakse. Tajā pašā laikā prokurors Ločmelis atzina, ka abi dokumenti būtu jāiztulko latviešu valodā, ko arī apsolīja noorganizēt.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, tiesnese Baiba Jakobsone lēma, ka nav iemesla, lai lietas izskatīšana netiktu uzsākta.

Neattaisnotais kavējums maskēts ar fiktīvu komandējumu uz Daugavpili

Lietas izskatīšana, kā ierasts, vienmēr sākas ar to, ka prokurors nolasa apsūdzības, kādas izvirzītas aizdomās turētajiem. Gan Truksnis, gan Vilkārse tiek apsūdzēti pēc Krimināllikuma 275. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nozieguma pazīmēm jeb "par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī par viltota dokumenta izmantošanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās". Jāpiebilst, ka par šādu nodarījumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, tātad tas ir smags noziegums. No prokurora Ločmeļa nolasītās apsūdzības izrietēja, ka Gatis Truksnis, būdams Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs, 2016. gada 26. aprīlī telefoniski bija informējis sava biroja vadītāju Ingrīdu Vilkārsi, ka nevar ierasties darbā. Pēc Vilkārses ierosinājuma, lai slēptu domes priekšsēdētāja neattaisnoto prombūtni, Truksnim tika noformēts fiktīvs komandējums uz Daugavpili. Truksnis šo Vilkārses priekšlikumu esot akceptējis, sakot: «Uztaisi tur, ko tu tur gribi!» Līdz ar to Jūrmalas mērs esot apzinājies, ka šādi tiks sagatavots viltots dokuments, kas viņam piešķir tiesības saņemt darba algu par konkrēto darba dienu. Truksnis esot noziedzīgi vienojies ar Vilkārsi, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldībā tiks sagatavots viltots dokuments – rīkojums par komandējumu, kurā tiks ierakstītas nepatiesas ziņas. Dokuments ticis izmantots kā attaisnojums Trukšņa darba kavējumam – neattaisnotai prombūtnei. Citas pašvaldības amatpersonas, kuras piedalījās šī viltotā dokumenta sagatavošanā, neesot bijušas informētas par Trukšņa un Vilkārses noziedzīgo vienošanos. Rīkojumā par Gata Trukšņa komandējumu esot norādīts, ka 2016. gada 26. aprīlī viņš nosūtīts uz Daugavpili, lai tiktos ar pilsētas domes priekšsēdētāju, pārrunātu ar viņu sadarbības iespējas, kā arī apmeklētu Marka Rotko Mākslas centru. Viltotais rīkojums tika iesniegts Jūrmalas pilsētas pašvaldības grāmatvedībā, lai Truksnim, neskatoties uz viņa neattaisnoto prombūtni, būtu tiesisks pamats aprēķināt un izmaksāt darba algu par šo dienu.

Prokurors groza apsūdzību, mantkārību nesaskata

Prokurors Juris Ločmelis nolasīja šo apsūdzību, bet uzreiz pēc tam nāca klajā ar paziņojumu, ka, iepazīstoties ar lietas materiāliem, viņam radies no iepriekšējā prokurora atšķirīgs viedoklis, tāpēc viņš nolēmis grozīt Truksnim un Vilkārsei uzrādīto apsūdzību uz vieglāku, proti, viņš esot pieņēmis lēmumu par Gata Trukšņa apsūdzēšanu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 327. panta pirmajā daļā – «par dokumenta viltošanu vai par viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, apzinoties, ka dokuments ir viltots, ja to izdarījusi valsts amatpersona». Ingrīdai Vilkārsei nav valsts amatpersonas statusa, tāpēc viņa apsūdzēta par šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.

Izskatījās, ka tiesnese Jakobsone pēc šī prokurora paziņojuma kļuva gluži pikta, jo viņa pārmeta Ločmelim, ka par apsūdzības grozīšanu viņš nav paziņojis sēdes sākumā, kad tika dota iespēja pieteikt lūgumus. Prokurors Ločmelis gan mēģināja aizstāvēties, sakot, ka, viņaprāt, tādu kārtību nosaka Kriminālprocesa likums, bet tiesnese atteicās ielaisties ar viņu juridiskās diskusijās. Turklāt Vilkārsei sagatavotajā grozītajā apsūdzībā tiesnese pamanīja būtisku pārrakstīšanās kļūdu, ko prokuroram lika izlabot. Kā jau to varēja paredzēt, apsūdzēto aizstāvji apsūdzības grozīšanu izmantoja kā būtisku iemeslu, lai lūgtu tiesnesi lietas izskatīšanu atlikt. Nākamā tiesas sēde notiks tikai 10. decembrī, pēc tam lieta tiks skatīta jau nākamgad – 1. februārī.

Tiesas sēdes laikā apsūdzētajiem netika uzdots jautājums par viņu attieksmi pret apsūdzību, bet jau pēc tam sarunā ar žurnālistiem Gatis Truksnis pauda, ka nekādas noziedzīgas darbības viņš neesot veicis. Jāpiebilst, ka Jūrmalas domes priekšsēdētājam uz vieglāku grozītā apsūdzība varētu nākt par labu, jo tagad viņam tiek inkriminēts ne tik smags noziedzīgs nodarījums, par ko paredzēta brīvības atņemšana tikai uz laiku līdz diviem gadiem. Truksnis, pat ja tiktu notiesāts, ar tādu sodāmību tik un tā varētu piedalīties jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās, ja vien neatrastos ieslodzījuma vietā. Pirmās tiesas sēdes laikā vēl nebija saprotams, kāpēc prokurors J. Ločmelis neuzskata, ka Gatis Truksnis savas darbības veicis arī mantkārīgā nolūkā, jo algu par neattaisnoti kavētu dienu viņam vajadzētu būtu saņēmušam. Ja Jūrmalas mēra darbības tiktu atzītas par mantkārīgā nolūkā veiktām, viņš būtu apsūdzēts pēc Krimināllikuma 327. panta otrās daļas, tātad – par smaga nozieguma izdarīšanu, par ko paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.