Eksperts: Saeima attālināti strādā efektīvāk nekā klātienē
- Autors: Jānis Pekša, biznesa augstskolas "Turība" IT virziena vadītājs
Publicitātes foto
13.Saeima Latvijas politiskajā vēsturē būs ierakstīta vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem – šī ir pirmā Saeima, kas vairākus būtiskus lēmumus pieņem attālināti. Šobrīd parlaments attālināti turpina skatīt nākamā gada budžeta likumprojektu paketi, pieņemts arī lēmums elektroniski balsot par nākamo Satversmes tiesas tiesnesi un citām amatpersonām, palielinot e-Saeimas platformas iespējas.
Kamēr daži Saeimas deputāti norāda, ka attālinātais darbs nav produktīvs un ir gatavi pat nolikt mandātu, biznesa augstskolas “Turība” IT virziena vadītājs Jānis Pekša skaidro, ka Saeima attālināti strādā efektīvāk nekā klātienē. Turklāt viņš piebilst, ka Covid-19 radītās izmaiņas var kļūt par būtisku soli ceļā uz e-balsošanu arī pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās.
Virkne priekšrocību
Attālinātās Saeimas plenārsēdes vai komisiju sēdes nozīmē, ka katrs deputāts attiecīgajā brīdī ir pieslēdzies tiešsaistē un var izmantot ne tikai iespēju izteikties un diskutēt, bet paralēli meklēt, pārbaudīt un analizēt izskanējušo informāciju. Lai gan, ņemot vērā parlamentārā darba īpašo regulējumu, attālinātais darbs tehnoloģiski un procedurāli nav vienkāršs, ar atbilstošu platformu un digitālajām prasmēm tas var sniegt virkni priekšrocību.
Kodolīgāki un strukturētāki deputāti
Darbojoties attālinātā režīmā, tautas priekšstāvjiem jābūt daudz kodolīgākiem un strukturētākiem. Tas nozīmē, daudz mazākas iespējas diskusiju laikā patērzēt ar kolēģiem par jautājumiem, kas nav saistīti ar izskatāmo jautājumu. Protams, lielākajai daļai platformu ir tērzēšanas iespējas, tomēr jābūt ļoti lielai vēlmei parunāt, lai to rakstītu tērzētavā.
Drošība un atklātums
Raugoties no drošības aspekta, gribētos uzsvērt, ka nekādu būtisku papildu risku šeit nav. Saeimas balsojumiem ir nodrošināts atklātums, tāpēc patiesībā tas padara parlamenta darbu pieejamāku un caurspīdīgāku sabiedrībai. Tie, kas uztur šo platformu, nevar ietekmēt tās saturu, tāpat ir pārdomāta autentifikācijas sistēma, lai deputātu vietā nevarētu pieslēgties nepiederošas personas u.tml.
Ātrāks lēmumu pieņemšanas process
Protams, šāda veida procesi var būt izaicinājums cilvēkiem, kuri ar tehnoloģijām ir “uz Jūs”, tomēr jāapzinās, ka IKT prasmes 21. gadsimtā ir vienas no pamata prasmēm. Elektronisks parlamenta balsojums un e-Saeimas platformas uzlabošana un pilnveide ir loģisks solis, kas nozīmē ātrāku Saeimas darbu un lēmumu pieņemšanas procesu.
Elektroniskā tautas skaitīšana
Arī tautas skaitīšana 2021.gadā notiks elektroniski, proti, iedzīvotāji vairs netiks aptaujāti, bet informācija tiks iegūta no administratīvajiem datu avotiem, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citām valsts informācijas sistēmām, kurās ir pieejama informācija gan par valsts iedzīvotājiem, gan arī par viņu mājokļiem.
Paliekošs efekts
Manuprāt, šis ir būtisks solis ceļā uz e-balsojumu ne tikai Saeimas ietvaros, bet arī pašvaldību un parlamenta vēlēšanās. Turklāt pēc pandēmijas arī Saeimai nevajadzētu atgriezties pie klasiskās balsošana formas ar biļeteniem, jo nākotnē gaidāmi balsojumi gan par Augstākās izglītības padomi, gan tiesībsarga kandidatūru.