Māksliniece Ilze Smildziņa: Bieži ārējo iedarbību rezultātā mainās gleznas galarezultāts Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - no privātā arhīva
Līdz 5.maijam Carnikavas pagasta tautas namā “Ozolaine” aplūkojama Ilzes Smildziņas gleznu izstāde “Laikā”. “Laikā, kad tepat netālu tiek iznīcinātas pilsētas un neapbruņoti cilvēki – sievietes, bērni un sirmgalvji –, laikā, kad ziņas nevar klausīties, neizjūtot dusmas un bezspēcību, laikā, kad pandēmija nu jau šķiet viegls ienaidnieks, vēlos katrā no jums ielaist gabaliņu miera. Laikā, kad…”
Eļļas tehnikā gleznoti mākoņu tēli nebeidzamā mainībā aizpilda bezgalīgu plašumu, un glezniecība kā līdzeklis, lai tur nokļūtu. Realitātes vai notikuma mirkļa tvēriens, kurā savijas īstenība un ilūzija par iespējamo un neiespējamo. Tomēr reālistiskā glezniecības maniere liek noticēt, ka skatītais ir īstenības atspoguļojums.
Ilze Smildziņa ir ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā figurālajā meistardarbnīcā un maģistra grādu grafikā. Māksliniece ir veidojusi vairākas personālizstādes Latvijā un Lietuvā, kā arī piedalījusies dažādās vietējās un ārvalstu grupu izstādēs un mākslas konkursos. Ilzes mākslas darbi ir privātkolekcijās Kanādā, Beļģijā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā, ASV, Baltkrievijā un Latvijā, Ķīnas Nacionālās mākslinieku asociācijas kolekcijā un itāļu modes zīmola “Benetton Group” līdzdibinātāja Lučiano Benetona kolekcijā.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
80.gadu beigās nakts laikā gāju cauri Bolderājai...
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Nosaukšu divus. Pirmais: dēla dzimšana, kas, man šķiet, ir augstākais iespējamais brīnums, kuru mums ir iespēja piedzīvot. Otrais: redzēt, kā Ukrainas iedzīvotāji aizstāv savu zemi.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Cilvēki apkārt, sarunas, ziņas, interesanti objekti un dīvainas situācijas. Bieži ārējo iedarbību rezultātā mainās gleznas galarezultāts.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Āboli, sīpoli, staigāšana, skrituļslidošana kā pārvietošanās līdzeklis (reti izmantoju auto).
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Nevaru atturēties no Latvijā radīta īsta alus.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Jo vairāk tu dari, jo labāk tu to dari.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Pēdējā laikā dikti patīk viss, ko raksta Jūnass Jūnasons. Varbūt nenopietni, bet ļoti aizraujoši un asprātīgi. Nepatīk filmas skatīties atkārtoti, bet ir dažas, kuras var. Piemēram, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Lubene”, “Bēdīgi slavenie mērgļi”, “Forests Gamps”.
Kādu mūziku klausāties?
Jau gadus septiņus esmu iemīļojusi “Radio Paradise”. Tas ir klausītāju finansiāli atbalstīts radio, kurā gandrīz visa mūzika ir manai ausij tīkama. Ja atsevišķi izpildītāji, tad “Radiohead”, Pīters Geibriels, “Alt-j”, “Placebo”, “Muse”, no latviešiem Haralds Sīmanis, Mārtiņš Brauns (gan kora mūzika, gan “Sīpoli”), “Manta”. Visus nevar nosaukt.
Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Ārkārtas stāvoklis ir iemācījis pusdienot mājās, bet, ja slinkums gatavot, ejam pāri ielai uz lokālu “Karbonādes”.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Kur nu vēl interesantāku laiku par šo, kad var vaigā skatīt vienreizēju tehnoloģiju progresu, kas notiek paralēli ar ārkārtīgi pagrimušu lielo kaimiņu primitīvo domāšanu un darbību. Laikā, kad informācijas apmaiņas ātrums ir salīdzināms ar gaismas ātrumu. Vai kādreiz ir bijis vieglāk saprast, kurš ir kurš, kā pandēmijas laikā, kad neviens īsti nezina, kā rīkoties, izņemot dīvāna ekspertus, kuri, neskopojoties ar pamācībām, izkristalizē manu attieksmi pret sevi.