Dūrītis rosina noteikt ģimenes ārstu primāri sniegto pakalpojumu grozu

Politiķe Ingrīda Circene (JV) piekrita, ka ģimenes ārstam ir jābūt centrālai figūrai visā veselības aprūpē. Viņa rosina noteikt ģimenes ārstiem par pamatpienākumu izpildi valstī vidējo darba algu kā pamata algu, piemēram, 1500 līdz 1600 eiro apmērā. Savukārt piemaksas pie algas būtu par papildus veicamajiem pakalpojumiem.

Circene atzīmēja, ka patlaban Latvijā ģimenes ārsti izraksta desmit reizes vairāk nosūtījumu nekā citās valstīs, bet paši neiesaistās ārstēšanās procesā. Attiecīgi definējot šos pamatpienākumus, viņasprāt, varēs redzēt mazāku hronisko pacientu skaitu, kurus vairs nav iespējams izārstēt.

"Pacienti ir traumēti, jo, līdzko kāds no viņiem dzird, ka viņam ir vēzis, rokas nolaižas, asaras birst un viņš neiet pie ģimenes ārsta, kurš varētu noteikt pilnu medicīnas plānu. Viņš iet taisnā ceļā pie speciālista, kurš par pacientu neko nezina, taču būtu labi, ja nākotnē galvenā būtu ģimenes ārstu institūcija, kura par saviem pacientiem zinātu visu. Vajadzētu beidzot skaidro definēt viņu pienākumus un atbildību," uzskata Rīgas aktīvo senioru alianses valdes locekle veselības jautājumos Silvija Beikerte.

Uzsverot primārās veselības nozīmi, Dūrītis norādīja, ka nepieciešams virzīt ģimenes ārstu sistēmu prom no pasīvā maksājuma, kurā 90% tie saņem par to, ka atrodas savā kabinetā. Tā vietā vajadzētu motivēt ģimenes ārstus interesēties par pacientiem. Viņaprāt, ir jānosaka konkrēts primāro pakalpojumu grozs, ko ģimenes ārsts piedāvās pacientiem. Pretējā gadījumā varētu būt kā pandēmijas sākumā, kad ģimenes ārstu prakses sacījušas, ka nevakcinēs pacientus pret Covid-19, jo tas neietilpst viņu pienākumos.

Pasaules Veselības organizācijas Pārstāvniecības Latvijā vadītājs Uldis Mitenbergs informēja, ka patlaban Latvijā ir viens no augstākajiem personīgu maksājumu īpatsvariem starp Eiropas valstīm ar augstu ienākumu līmeni, novedot pie neapmierinātām vajadzībām un finansiālām grūtībām. Kopumā 40% ienākumu Latvijas iedzīvotāji tērējot personīgo medikamentu iegādei.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā šobrīd ir augsta novēršamā mirstība, kas nozīmē ne tikai traģēdiju kādā ģimenē, bet arī atstāj ietekmi uz tautsaimniecību un ekonomiku. Viņš atzina, ka Latvijai ir liels potenciāls veselības rādītāju uzlabošanai, atvēlot veselības nozarei lielāku finansējumu. Turklāt pašlaik veselības izdevumu īpatsvars valsts budžetā Latvijā ir viens no zemākajiem starp Eiropas valstīm ar augstu ienākumu līmeni.

Kā piemēru viņš minēja mājsaimniecības, kuru veselības izdevumi ir par 40% lielāki nekā mājsaimniecības spēja maksāt. Šāda situācija skar ap 15% mājsaimniecību.

Viņaprāt, nepieciešams samazināt personīgos maksājumus, īpaši trūcīgajiem un pensionāriem, kā arī palielināt pakalpojumu pieejamību un saglabāt universālas tiesības uz veselības aprūpi.

Savukārt Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča uzsvēra, ka Latvijas veselības aprūpe nevar turpināties tādā veidā, kādā tā turpinās tagad.

"Mēs redzam, ka Latvija kā valsts ir liela, taču esam tālu viens no otra. Mēs domājam, ka vajadzētu ieviest jaunas tehnoloģijas un iet praktisko medicīnas ceļu, nodrošinot tuvāku un labāku pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem. Ir nepieciešams maksimāli daudz konsultēties ar pacientu organizācijām un arī dzirdēt tās," norādīja Anča.

Līdzīgās domās bija arī Latvijas pacientu organizācijas tīkla pārstāve Baiba Ziemele, norādot, - tas, ka cilvēks ir bijis pacients, nenozīmē, ka viņš zina, kā pacients jūtas, līdz ar to ir jājautā padoms tiem cilvēkiem, kas ar konkrēto slimību sadzīvo katru dienu.