Menu
 

Kad kordiriģenta zizli piekrastē paceļ biedrības (nobeigums) Apriņķis.lv

  • Autors:  Publikāciju sagatavoja Gints Šīmanis
Pirmais Salacgrīvas nēģu tacis. Foto – Anda Nordena Pirmais Salacgrīvas nēģu tacis. Foto – Anda Nordena

Zvejniecības vēstures apraksti arī šodien mums ļauj ieinteresēti ielūkoties piekrastes ļaužu kultūras dzīves norisēs dažādos gadu desmitos. Pavisam nesen, aktualizējot biedrību rašanos un izveidi Vidzemes jūrmalā, kā labs palīgs pētnieku rokās nonāca Latvijas Centrālās izglītības savienības instruktora Kārļa Slaucītāja (1898–1966) publicētais apraksts “Sabiedriskā dzīve Vidzemes jūrmalas apgabalā” (“Ārpusskolas Izglītība”, 1929. g., Nr. 10). Tas ļauj saprast Latvijas Republikas atjaunotnes procesu pēc Pirmā pasaules kara un biedrību lomu piekrastes iedzīvotāju aktivizēšanā.

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Kad biedrības veic pašvaldības funkcijas

“Rakstot par šo jūrmalu, atzīmējams arī, ka sakarā ar savu ģeogrāfisko stāvokli sabiedriskām organizācijām še pienākas veikt arī tādus uzdevumus, ko citur pilda pašvaldības. Starp jūrmalu un tuvākiem pagastiem (Skultes, Bīriņu, Sējas, Pabāžu) ir plaša mežu josla, kas nošķir tos no zemes iekšienes. Visas biedrības tā nu kopēji rūpējušās, lai tiktu kaut cik ceļi uzlaboti. Tāpat par telefona ierīkošanu un pasta piegādāšanas noorganizēšanu jāpateicas skolas padomei un Zvejniecības biedrībai. Ar Rīgas–Carnikavas šosejas tālāko izbūvi, tāpat arī projektētais jaunais dzelzceļš drīz vien atdzīvinās šo vientuļo novadu.

Tālāk savā braucienā no jūrmalas pa Pabāžu pagastu ir izdevība pabūt pie Pabāžu pašizglītības pulciņa dalībniekiem (vad. M. Jansona jaunkundze). Bet pirms vēl dažus vārdus par Pabāžu apkārtni. Mežu joslai esmu cauri, še sākas druvas. Gadus 40 atpakaļ še 62 bezzemniekiem piešķirta zeme, kas atradusies vēl zem meža. Tie visi arī izbūvējušies, iekopuši laukus, lai gan jāteic, šeit zeme smilšaina, purvaina un, kaut arī rūpīgi kopta, dod ļoti skopi augļus. Neviļus rodas domas un apbrīnošana latvju zemniekam, kurš ar tādu lielu pieķērību turas pie zemes un arī šeit tik nelabvēlīgos apstākļos nav no tās aizgājis.

Pabāžu pašizglītības pulciņš ierindojams centīgo pulciņu skaitā. Var redzēt, ka šie grūtie un vienmuļie dzīves apstākļi tomēr modinājuši cenšanos pēc gaišākas dzīves, modinājuši vēlēšanos padarīt grūtās darba gaitas tīkamākas, ražīgākas un, šo centienu vadīti, tie arī nodibinājuši pašizglītības pulciņu. Pavadītie brīži starp darbīgajiem pašizglītībniekiem manim sagādāja tīkamu gandarījumu. Gribas pulciņam novēlēt – nepagurt cīņā pēc gaišākā!

Pabāžu pagastā darbojas Pabāžu kultūras veicināšanas biedrība. Agrāk tā bijusi kā nodaļa centram Rīgā, bet, kā tas ir arī daudzās citās vietās vērojams, vēlāk tapusi patstāvīga, juridiskā ziņā no centra neatkarīga. To izsauc dzīves lietderība. Biedrība darbojas ar atzīstamiem panākumiem. Pāris gadus atpakaļ uzcēlusi tautas namu pēc arch. Zēversa projekta. Pastāv bibliotēka, koris, teātra trupa. Kori un teātra trupu jau trīs gadu desmitus vada skolotājs P. Štāls.

Ir interesanti atzīmēt, kādu ariģinēlu veidu pielieto, lai gūtu krietnu lugas iestudējumu – ja kādu izrādei paredzēto lugu patreiz spēlē uz kādas Rīgas skatuves, tad visa trupa sarīko ekskursiju uz šīs lugas izrādi. Neapšaubāmi, ka pie šādas rīcības katrs aktiers ļoti daudz ko mācās no sava Rīgas kolēgas – profesionāļa. Šādas ekskursijas būtu ieteicamas arī citām lauku trupām.”

Svētupes tacis tikai tūristiem šķiet kā viegla atrakcija. Foto – Valdis Brauns


Kad krogus vietā nāk kultūras telpas

“Liepupes pagastā no 1905. gada darbojas Liepupes mūzikas un dziedāšanas biedrība. Pie biedrības no pašas tās dibināšanas laika pastāv koris diriģenta skolotāja Cimdiņa vadībā. Vietējo biedrību izrīkojumu vajadzībām kalpo Jelgavas krogs. Bijušā krogus telpas šim nolūkam pārbūvētas 1911. gadā. Tās pieder tagad pagastam, kurš tās iznomājis Liepupes patērētāju biedrībai. Paredzēta telpu tālāka izbūve.

Diezgan nomaļus atrodas Tūjas pagasts. Še kulturāli saimnieciskās dzīves veidošanas darbs saistās ar kultūras veicināšanas biedrības “Zvaigznes” darbību. Tā dibināta 1920. gadā. Izcilus loma biedrības darbības attīstībā piekrītas enerģiskam un inteliģentam sabiedriskam darbiniekam tirgotājam un lauksaimniekam Hermanim Kalniņam. Līdz šim biedrības darbību traucēja piemērotu telpu trūkums, tagad šis trūkums ir novērsts – 18. novembrī š.g. atklāja jauncelto Tūjas pagastnamu un tautas namu. Namu cēla pagasta sabiedrība. Izrīkojumu zāle ērta un patīkama un pilnīgi piemērota vietējām vajadzībām, tikai skatuves blakus telpas par šaurām.

Salacgrīvas pilsētā darbojas Salacgrīvas saviesīgā biedrība (dibināta 1890. gadā). Biedrība 1910. gadā uzcēlusi savu mūra namu. Kulturālā ziņā nekādu īpašu rosību neparāda.

Salacas pagastā pastāv izglītības biedrība “Salacstraume”, kuras darbība saistās ar pagasta 6 kl. pamatskolu, jo tajā ir ērta izrīkojumu zāle. Pateicoties krietnai vadībai, biedrībai ir liela kulturāla nozīme nomaļa stūrītī. Še pa daļai jaukts iedzīvotāju sastāvs – diezgan daudz igauņu. No pēdējiem daudzi aktīvi piedalās biedrības darbībā.

Atzīmējams, ka tekošā gadā biedrība sarīkoja drāmatiskus kursus Centrālās izglītības savienības režisores Bremšmites vadībā.”

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.