CSP: Pērn Latvijā nodarbināti bija 63,9 % iedzīvotāju
- Autors: Apriņķis.lv
Nodarbinātības līmenis pēc dzimuma pa ceturkšņiem (procentos). Grafika – CSP
2022.gadā Latvijā bija nodarbināti 886,2 tūkstoši jeb 63,9 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2021. gadu, pērn nodarbinātības līmenis pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 22,2 tūkstošiem.
Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā.
Pagājušā gada 4.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 890,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,9 tūkstošiem mazāk nekā 3.ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0 %, kas ir par 0,6 procentpunktiem zemāks nekā 3.ceturksnī.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem pērn bija 5,0 tūkstoši (4.ceturksnī – 5,3 tūkstoši).
2022.gada 4.ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,9 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,6 % un 61,7 %), vēsta CSP.
Lai gan pēdējos 10 gadus nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022.gada 3.ceturksnī ES – 61,2 %), 4.ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,6 %, savukārt Lietuvā – 65,3 %.
Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,4 stundām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt 2022.gada 4.ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu, kas ir par 0,7 stundām mazāk nekā 3.ceturksnī.
Pēc CSP datiem, pērn 66,4 tūkstoši jeb 7,5 % nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 8,4 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā. Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes (69,1 %), vīrieši mazāk – 30,9 %. 2022.gada 4.ceturksnī katrs trīspadsmitais (67,7 tūkstoši jeb 7,6 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 3,3 tūkstošiem jeb 0,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (64,4 tūkst. jeb 7,2 %).
Pagājušajā gadā 36,7 tūkstoši (4,1 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,0 tūkstošiem jeb 5,4 procentiem vairāk nekā 2021.gadā. Sievietes (21,2 tūkstoši) blakusdarbā strādāja biežāk nekā vīrieši (15,5 tūkstoši). Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 11–20 stundas (34,8 %), un 1–10 stundas (34,6 %). 2022.gada 4.ceturksnī 37,4 tūkstoši (4,2 %) nodarbināto strādāja blakusdarbā, kas ir par 2,9 tūkstošiem jeb 7,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī (40,3 tūkstoši jeb 4,5 %), liecina CSP informācija.