Menu
 

Augstos komunālos maksājumus apkures sezonā sāpīgi izjutuši 75% Latvijas iedzīvotāju

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Noslēdzoties kopš gadsimtu mijas dārgākajai apkures sezonai, liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvērtē gūto pieredzi, izdara secinājumus par nepilnībām un plāno, kā nākotnē samazināt komunālo pakalpojumu izmaksas. Vismaz trīs ceturtdaļas tirgus izpētes aģentūras “Norstat Latvija” aptaujāto cilvēku konstatējuši, ka uzlabojumi nepieciešami viņu mājoklim vai arī pašu iemītnieku paradumiem.

No pētījuma rezultātiem izriet, ka iedzīvotāji identificējuši trīs galvenās problēmas, kas gada vēsajā posmā pamatīgi palielināja izmaksas. 23% respondentu saskārās ar bezizejas situāciju – tika saņemti lieli rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, taču to sniedzēju vai pakalpojuma veidu izmainīt nav bijis iespējams vai arī tas bija ļoti sarežģīti izdarāms. Šī problēma bija īpaši aktuāla rīdziniekiem un lielo pilsētu iedzīvotājiem – pēc aptaujas datiem, tajās uz atkarību no pakalpojumu sniedzējiem norādīja 28% aptaujāto.

Gandrīz tikpat daudz cilvēku atzina, ka iepriekš, salīdzinoši lēto energoresursu periodā, pārāk vienaldzīgi izturējušies pret elektrības un kurināmā patēriņu. Bieži vien palikuši ieslēgti gaismekļi telpās, kurās cilvēki neuzturas, ilgstoši vēdinātas telpas vai arī tās nevajadzīgi piesildītas. Nepragmatisko attieksmi atzinuši 22% respondentu, solot nākotnē vairāk piedomāt pie saviem paradumiem. Zīmīgi, ka bezrūpīga attieksme raksturīga gados jauniem cilvēkiem vecumā līdz 29 gadiem.

21% aptaujāto nācās konstatēt, ka viņu apdzīvotais mājoklis nav energoefektīvs, tādēļ taupīšanas centieni nav devuši cerēto efektu. Šie cilvēki ir apņēmības pilni veikt uzlabojumus, lai nākamo apkures sezonu sagaidītu ar mazākiem pārdzīvojumiem. Vēl 5% bijuši spiesti atzīt, ka viņu apdzīvotā ēka ir par vecu vai pārāk sliktā stāvoklī, tādēļ uzlabojumi izmaksās neadekvāti dārgi. Vienkāršāk būtu pārcelties uz citu dzīvesvietu.

Savukārt 4% respondentu apkures sezona "atvērusi acis" uz faktu, ko viņi iepriekš nevēlējušies atzīt. Proti, šie cilvēki mīt krietni lielākos mājokļos nekā viņiem patiesībā nepieciešams, tādēļ nākas maksāt lielas summas par būtībā neapdzīvotu platību.

Aptaujas dati rāda, ka tikai 21% Latvijas iedzīvotāju bija pienācīgi sagatavojušies ziemai vai arī dzīvo energoefektīvā mājoklī, tādēļ izmaksu kāpumu pārlieku neizjuta.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.