Ilze Ogle: Mūsdienīgs birojs piedāvā brīvību – no kopābūšanas līdz darbam vienatnē

“SEB bankas” veiktais pētījums Baltijas valstīs apliecina, ka par vienu no būtiskākajām vērtībām darbiniekiem ir kļuvusi brīvība izvēlēties sev piemērotāko darba vidi. 74% no Baltijā aptaujātajiem darbiniekiem uzsver, ka grib paši izvēlēties, kurās dienās strādāt no biroja, kurās – no mājām. 78% saka, ka hibrīdmodelis ir vēlamākā ikdienas darba forma, savukārt biroja stiprā puse ir vieta sadarbībai, ideju apmaiņai un savstarpējam atbalstam.No darba devēja skatpunkta raugoties tas nozīmē gan cita veida darba attiecību veidošanu, gan biroju iekārtošanu ar darbinieku vajadzībām pakārtotu funkcionalitāti.

Ir pierādījies, ka darbs no mājām ir efektīvāks – nav lieku sapulču un nevajadzīgu paužu, ierasta un patīkama vide nozīmē psiholoģisku komfortu. Mājās darba dienas vidū parasti valda klusums, kas ļauj labāk koncentrēties. Tomēr jāņem vērā, ka šāds darba modelis nozīmē strādāšanu vienatnē, bet mūsdienu pasaulē vairāk nekā jebkad agrāk svarīga ir spēja sadarboties, kopīgi radīt idejas, pieredzēt atbalstu no kolēģu puses. To darbs no mājām piedāvāt nevar, – kā apliecina SEB pētījums, 91% darbinieku uzskata, ka darbs vienatnē ir efektīvs tieši no mājām, bet tad, kad vajadzīga sadarbība ar citiem, priekšroka tiek dota birojam (71%).

Mūsdienīgs birojs ir ne tikai ērta darba vieta ar galdu, datoru un citu aprīkojumu, bet arī sadarbību veicinoša vide. Te mēs socializējamies, dalāmies ar idejām, apmācām jaunos kolēģus un kopīgi atpūšamies. Viss minētais ir daļa no kvalitatīvas un efektīvas darba ikdienas. Gaišs, ērts un arhitektoniski pārdomāts birojs sniedz to, ko šodienas darbinieki meklē visvairāk – brīvības sajūtu.

Iepretim statiskai “sēdēšanai” pie datora visas dienas garumā, šodien darba diena birojā nozīmē tikšanos ar savas un citu nodaļu darbiniekiem, “prāta vētras” atraktīvā vidē, kā arī aktīvās atpūtas iespējas. 78% aptaujāto darbinieku Baltijas valstīs pie biroja priekšrocībām min kafijas un tējas pieejamību, restorānu vai ēdnīcu, kā arī virtuvi (52%) un iespēju strādāt dažādās telpās (43%). Tātad runa ir par biroju, kas piemērots aktīvam, uz sadarbību un komunikāciju vērstam cilvēkam.

Jauninājums, kas pēc-pandēmijas laikā ir ienācis arī “SEB bankā” – darbinieki, kuri nāk uz biroju, var izvēlēties sev piemērotāko darba vietu. Darba vide ir kļuvusi neformālāka un adaptīvāka – birojos ir izveidoti atpūtas un pārrunu stūrīši, ir telpas, kurās var strādāt vai tikties pie letes, izveidotas pārveidojamas telpas, kuras var vienkārši iekārtot atbilstoši konkrētajai vajadzībai.

Proti, viena no moderna biroja iezīmēm ir zonējums dažādu funkciju un aktivitāšu vajadzībām. Cita aktualitāte – iespēja biroju transformēt tām tendencēm, par kurām mēs vēl neko nezinām, kuras vēl tikai nāks. Tāpēc plānojot biroju, ir vērts to veidot ne tikai energoefektīvu, bet arī viegli pārveidojamu. Tostarp, paredzot arī slēgtas telpas, kur var strādāt vienatnē, jo līdztekus sadarbībai, kas ir biroja priekšrocība, nošķirtību darbinieki novērtē kā ieguvumu strādājot mājās.

Šobrīd Latvijā uz biroju regulāri nāk vairāk nekā puse mūsu darbinieku. Tā ir bijusi un ir viņu pašu izvēle, un arī pētījuma dati rāda, ka vismaz divas vai trīs dienas nedēļā cilvēki labprātāk izvēlas strādāt no biroja. Tāpēc nākotnes birojs būs vieta, kas vislabāk apvienos abas lielākās priekšrocības – sadarbību ar citiem un darbu vienatnē. Savukārt noteicošais princips darba attiecību modelī būs darbinieka brīvība izvēlēties sev tīkamu darba vidi, kurā tas var būt radošs, efektīvs un apmierināts.