Kā rūpēties par zālājiem karstuma laikā: dārznieces padomi
- Autors: Janute Stulgaite, apsaimniekošanas uzņēmuma “Civinity” dārzniece
Foto - arhīvs
Vasara šogad lutina ar karstu laiku, bet diemžēl arī ilglaicīgu sausumu. Pēc vēlajām pavasara salnām, šis ir milzīgs pārbaudījums augiem, force majeure. Īpaši smags pārbaudījums sausā vasara un karstums ir pilsētas zaļajiem apstādījumiem. Jau šobrīd zāle visur ir kļuvusi vairāk dzeltena, kā zaļa. Pilsētā gaiss ir vēl karstāks un sausums izspraužas skaudrāk, jo ne visur ir iespēja apstādījumus regulāri laistīt.
Zālāji un laistīšana
Šobrīd, kad sausums ir bijis jau tik ilgstošs, nav jēgas laistīt zālājus pa drusiņai, nedaudz katru dienu. Neliels ūdens daudzums, kaut bieži, tāpat aiztek prom, zāle nepadzerās. Ja ir iespēja, tad ir jālaista reti, bet pamatīgi, tas nozīmē pa 10-20 litru ūdens uz kvadrātmetru zālājam. Laistīšanai jānotiek agri no rīta vai vēlu vakarā. Ja kārtīgi salej zālienu, ziemcietes, krūmus un koku apdobes, nākamā laistīšana var būt pēc 3-4 dienām, pat šādā karstā laikā.
Laistīšanai labākais laiks ir no rīta vai vakaros, lai saudzētu augus un neradītu tiem lieku stresu, laistot pašā dienas vidū, kad ir lielākais karstums. Laistīšana dienas vidū un karstajos saules staros, var atstāt izdedzinātas pēdas uz augu lapām, kas rodās, saulei intensīvi karstējot tikko aplaistītos augus un apdedzinot auga lapas no ūdens pilēm uz tiem.
Attiecībā uz zālājiem pie daudzdzīvokļu namiem, iedzīvotājiem ir kopīgi jāvienojās, cik daudz darba un līdzekļus ir gatavi ieguldīt, lai zālājs būtu zaļš arī sausuma periodā. Zālāja laistīšana prasa gan papildus darbu un resursus no apsaimniekotāja , gan arī papildus finansiālos izdevumus , kas nāks klāt pie mājas kopīgā ūdens patēriņa. Ne visi iedzīvotāji ir gatavi maksāt par ūdeni zālāju laistīšanai.
Zālāju mēslošana un pļaušana
Karstā laikā un sausuma periodā zāli pļaut nevajadzētu, katrā ziņā, ja to dara, nevajadzētu ļaut zemāk par 7-8 cm. Šajā karstumā , nopļaujot zemāk, zālāju saknes būs mazāk pasargātas no karstuma. Tas attiecās uz zālājiem, ko regulāri laista un kas turpina augt. Izkaltuši un dzelteni zālāji neaug, tomēr ir jāseko līdzi, ja zāle nav ilgi pļauta, ir izaugusi gara un tagad arī sadzeltējusi un izkaltusi, tad to noteikti ir jānopļauj, lai mazinātu ugunsdrošības riskus. Īpaši tas attiecās uz zālājiem, kas atrodas mežu tuvumā.
Mēslojumu tagad karstumā neliek. Parasti zālāju mēslo četras reizes sezonā. Tagad nākamā mēslošanas reize ir jūlijā, kad zālāju mēslo ar kāliju. Tomēr nevajadzētu to sausā veidā izkaisīt zālājā, tam nebūs nekāda labuma. Mēslojums ir jānodrošina kopā ar ūdeni, lai tas veiksmīgi uzsūktos augā.
Par zālājiem pēc karstuma perioda
Tā kā pilsētas zālāji parasti nav tīri, tas ir, nav iesētas noteikta veida zāles sēklas, bet ir dažādi augu samaisījumi, tai skaitā daudz nezāļu, pēc pirmajiem lietiem nezāles būs tās, kas zaļos visātrāk un atjaunosies ātrāk. Zālāju augi nav tik izturīgi pret karstuma un sausuma radīto stresu un bojājumiem, tādēļ, ļoti iespējams, ka zālāju sēklas nāksies sēt klāt jau šajā sezonā.
Attiecībā uz citiem pilsētas apstādījumiem, apsaimniekotāji parasti dobēs stāda izturīgus augus un ziedus, kas labi saglabājas gan karstumā un sausumā, gan arī citos nelabvēlīgos apstākļos. Protams puķes un krūmi arī ir regulāri jālaista un tas neprasa tik daudz darba un finansiālos resursus. Par košumkrūmiem pilsētā, arī ieteikums, negriezt tos ziedēšanas laikā, ļaut noziedēt un tad tikai apgriezt. Tāpat, tagad, karstajā un sausajā laikā arī nevajadzētu apriezt krūmus, jo, ja to darīs tagad, krūmi no augšpuses apdzeltēs un nebūs vairs skaisti.
Kopumā galvenais padoms šajos laikapstākļos – laistīt, laistīt un laistīt. Augu attīstībai ir nepieciešams noteikts mitruma daudzums. Vasarā no sausuma cietuši augi daudz sliktāk pārziemo, un nākamajā gadā visticamāk būs jāatjauno dārza sortiments.