Saule un pigmentācijas plankumi – iemesli, aizsardzība un profilakse

Mūsu āda spēj daudz ko pastāstīt par mums – mūsu dzīvesveidu un rūpēm, kādas esam tai veltījuši. Ikdienā dermatologs konsultācijas laikā uzreiz var pateikt, kuram pacientam dzīves laikā ir sanācis daudz laika pavadīt saulē – gan pēc ādas toņa vienmērīguma, gan tās elastības zuduma, stāsta dermatoloģe V.Rogova. Lai arī par ādas novecošanos atbild gan dažādi iekšējie (dzīvesveids, iedzimtība, uzturs), gan ārējie faktori (visvairāk tieši saules staru iedarbība), tieši ārējo faktoru ietekmē rodas ādas fotonovecošanās. Tā izpaužas kā nevienmērīgs ādas tonis, sīkas grumbas, ādas elasticitātes zudums un izmaiņas tās tekstūrā. Tās nav vienas sauļošanās reizes sekas, bet daudzu gadu laikā uzkrātais saules bojājums, tāpat kā pigmenta plankumi. Tie parādās uz nobriedušākas ādas vietās, kur tā tiek pakļauta tiešiem saules stariem (visbiežāk seja, dekoltē zona, rokas, pleci).

Lai spētu efektīvāk aizsargāt savu ādu no saules iedarbības, ir vērtīgi izprast galvenos faktus par ultravioletajiem (UV) stariem. UV starojumu iedala trīs veidos – UVA, UVB un UVC, skaidro ārste. UVC starus aiztur Zemes atmosfēra un ozona slānis, tādējādi 95% no starojuma, kuru saņemam, ir tieši UVA starojums, bet pārējais – UVB starojums, kas pieaug vasaras mēnešos. Jāņem vērā, ka UVB starojums galvenokārt nonāk ādas augšējā slānī (keratinocītos), kamēr UVA nokļūst gan virspusējos, gan dziļākos slāņos – tā sauktajā īstajā ādā (dermā), kur tas bojā ādas kolagēna un elastīna šķiedras, kuras atbild par ādas tvirtumu. Ņemot vērā UVA staru dziļo iedarbību, ir svarīgi apzināties, ka UVA stari tiek cauri stiklam, tādējādi šo starojumu saņemam, arī esot iekštelpās vai braucot ar auto.

Pigmentācijas plankumu parādīšanos var ietekmēt arī iedzimtība. Pastāv dažādi ādas fototipi – atkarībā no pigmenta daudzuma ādā, cilvēkam ir nosliece uz dažāda veida pigmentu veidošanos. Pigmentācijas traucējumi ir raksturīgi gan cilvēkiem ar gaišāku, gan ar tumšāku ādu, taču veids, kā tie rodas, ir citāds un tāpat atšķiras arī ārstēšana. Tādēļ ir vērts pavērot savus vecākus – ja viņiem ir izteikti pigmentācijas plankumi, tā var būt pazīme, ka arī pašam ir lielāks pigmentācijas risks.

Kā novērst pigmentplankumu parādīšanos?

Vissvarīgākais cīņā ar pigmentplankumiem ir profilakse: apzinīga saules aizsargkrēmu lietošana, nosedzoša apģērba valkāšana, saulesbrilles, cepure, kā arī izvairīšanās no tiešiem saules stariem, uzsver dermatoloģe V.Rogova. Ja ādai ir nosliece uz pigmentāciju, izvēlieties saules aizsargkrēmus ar fizikālo barjeru (cinka vai titāna oksīdu, vēlams ar toni), lai aizsargātu ādu ne vien no UVB, bet arī UVA starojuma, kā arī redzamās dienas gaismas.

Savukārt, ja pigmentācijas plankumi jau ir izveidojušies, var lietot kosmētikas līdzekļus, kuri palīdz cīnīties ar jau esošiem pigmentācijas plankumiem, kā arī novērst to tālāku attīstību. To sastāvā ir dažādas vielas pigmentācijas mazināšanai, kā piemēru vērts noteikti minēt retinolu un tā dažādās formas. Papildus ieteicams lietot antioksidantus (piemēram, C vitamīnu), kurš kombinācijā ar saules aizsargkrēmu no rītiem pastiprina tā darbību.

Šajos gadījumos rezultāts ir lēns – pigmentācijas mazināšanos iespējams redzēt tikai pēc vairākiem mēnešiem rūpīga ikdienas darba. Ja šāds progress liekas pārāk lēns, iespējams vērsties pie speciālistiem, kuri veic dažādus ķīmiskos pīlingus, lāzerprocedūras, kā arī palīdz piemeklēt pareizu ādas kopšanas plānu, reizēm izrakstot arī recepšu krēmus un iekšķīgi lietojamos preparātus pigmentācijas mazināšanai. Taču jāņem vērā: ja netiek ievēroti saules profilakses pasākumi, cīņa ar pigmenta plankumiem ir kā cīņa ar vējdzirnavām, uzsver speciāliste.

Vai tikai estētiska problēma?

Saules izraisīti pigmentācijas plankumi pamatā patiesi ir estētiska problēma, kas neprasa medicīnisku ārstēšanu. Taču vienlaikus tie norāda, ka dzīves laikā, visticamāk, ir saņemts liels saules starojums, kas nozīmē, ka ir palielināts ādas vēža attīstības risks, stāsta V.Rogova. Tādēļ šos plankumus reizi gadā ir vēlams pārbaudīt pie dermatologa, lai pārliecinātos, vai tie ir tikai saules izraisīti hiperpigmentācijas plankumi vai tomēr tur slēpjas kāda nopietnāka problēma, piemēram, ļaundabīgs un agresīvs ādas audzējs – melanoma. Mūsdienās dermatologu mērķis ir pamanīt melanomu agrīnās stadijās, kad tās ārstēšana prasa tikai ķirurģiju, kā arī būtiski neietekmē dzīvildzi. Taču to nav iespējams noteikt ar neapbruņoti aci, tādēļ dermatologi izmanto optiskos un video dermatoskopus, kas ļauj izvērtēt veidojuma struktūru un noteikt, vai tas ir nekaitīgs vai tomēr ir aizdomas par kādu no ādas audzējiem.

Ja pamanāt jaunus, ātri augošus plankumus vai dzimumzīmes, kuras pēkšņi sāk mainīt savu izskatu, ir nekavējoties jāvēršas pie dermatologa vai sava ģimenes ārsta. Profilakses nolūkos ikvienam reizi mēnesī vēlams ar spoguļa palīdzību nopētīt savu ķermeni, īpaši pievēršot uzmanību vietām, kuras parasti tik daudz neredzam – pēdām, ādai ap nabu un dzimumorgānu apvidum. Apmeklējot frizētavu, var palūgt frizierim pavērot galvas mataino daļu un ādu ap ausīm, vai nemana kādus jocīgus tumšākus plankumus.
Tāpat tumšāki plankumi uz ādas var norādīt arī uz kādām citām problēmām, piemēram, tie var būt saistīti ar cukura diabētu, vairogdziedzera problēmām, dažādiem audzējiem.

Saule un medikamentu lietošana

Kā skaidro I.Priedniece, hiperpigmentāciju var pastiprināt lietotie medikamenti – antibiotikas, pretmalārijas līdzekļi, imūnsupresanti, hormonālie līdzekļi, sirds saslimšanu ārstēšanai izmantotie medikamenti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un citi. Farmaceite uzsver, ka, lietojot medikamentus vasarā, ir jābūt īpaši rūpīgiem pret ādas aizsardzību no saules stariem, jo noteikti medikamenti var veicināt fotosensibilizāciju jeb palielinātu jutīgumu pret saules gaismu, kas var radīt nevēlamas ādas reakcijas – āda kļūst uzņēmīgāka pret saules stariem, var rasties ādas apdegums, apsārtums, hiperpigmentācija. Fotosensibilizāciju var izsaukt noteikti medikamenti, ko lieto gan ārīgi, gan iekšķīgi, un injekcijās – pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, antibiotikas, antidepresanti, diurētiskie līdzekļi, pretsēnīšu līdzekļi, diabēta un sirds saslimšanu ārstēšanā izmantojamie līdzekļi, kā arī citi medikamenti.

Tāpat to var izraisīt arī ārstniecības augi, piemēram, asinszāle, ko plaši izmanto kā dabīgo antidepresantu, un pētersīļu saknes ekstrakts, kas ir bezrecepšu uroloģisko līdzekļu sastāvā. Tādēļ vienmēr konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par pareizu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanu, īpaši, ja nozīmēti jauni, iepriekš nelietoti medikamenti. Vienmēr pirms medikamentu lietošanas rūpīgi jāiepazīstas ar zāļu lietošanas instrukciju!

Vislabākā profilakse – pareiza ādas aizsardzība

I.Priedniece uzsver, ka ir ļoti būtiski izvēlēties piemērotu saules aizsargkosmētiku un pareizi to lietot. Izvēlieties kvalitatīvus saules aizsargkrēmus ar SPF 50 aizsargfiltru un aizsardzību gan pret UVA, gan pret UVB stariem. Saules aizsargkrēms jāuzklāj ādai 15–30 minūtes pirms atrašanās saulē, turklāt to nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc divām stundām, kā arī pēc pastiprinātas svīšanas un peldēšanās. Neviens saules aizsargkrēms nenodrošina 100% aizsardzību, tādēļ nevajadzētu atrasties atklātā saulē, īpaši, kad saule ir visaktīvākā. Jāvelk atbilstošs apģērbs – viegls un gaišs, no dabīgiem materiāliem, kā lins vai kokvilna, galva jānosedz ar galvassegu, noder platmales, un acu aizsardzībai jānēsā saulesbrilles.
Tāpat vasarā ādas veselībai noderēs tādi antioksidanti kā karotinoīdi, C un E vitamīns, selēns un cinks, arī resveratrols un astaksantīns.

Lai skaista un vesela āda!