Darbs, stāvot kājās vai ilgstoši sēžot – viens no lielākajiem kāju vēnu slimību riska faktoriem Apriņķis.lv
- Autors: "Veselības centrs 4"
Foto - istockphoto.com
Paaugstināts hroniskas kāju vēnu slimības risks ir cilvēkiem, kuri strādā darbu, stāvot kājās vai ilgstoši sēžot pie galda vai datora. Tas var radīt dažādas problēmas – no kosmētiska diskomforta līdz pat invalidizējošam stāvoklim. Liels risks slimot ar vēnu slimībām ir skolotājiem, tālbraucējiem šoferiem, ķirurgiem un operāciju māsām, IT speciālistiem, frizieriem, pavāriem, kā arī tirdzniecības un viesmīlības nozarē strādājošajiem.
Ja ilgstoši sēž bez kustībām, tiek traucēta asinscirkulācija. Asinis sastrēgst mazā iegurņa vēnās, paplašinot vēnu sānu zarus un radot vēnu varikozi. Palēninātas asins plūsmas, pastiprinātas asiņu recēšanas un vēnu sieniņu bojājumu gadījumos var veidoties trombi, un tas jau ir bīstami veselībai un pat dzīvībai.
Risks saslimt ar vēnu slimībām, piem., skolotājiem ir arī gadījumos, ja viņi ilgstoši (ilgāk par 50% no darba laika) stāv. Kāju muskuļi darbojas kā vēnās plūstošo asiņu pumpis. Cilvēkam kustoties, muskuļi masē asinsvadus un uzlabo asins atteci – ilgstoši stāvot tas izpaliek. Risks saslimt ievērojami mazinās, ja skolotājs ik pa laikam apsēžas, izkustina un atpūtina kājas.
Pazīmes, kas liecina par vēnu slimībām, sākotnēji var šķist maznozīmīgas, piemēram, kapilāru tīklojuma jeb "vārnu kājiņu" parādīšanās vai nogurums kājās dienas beigās (kam gan nenogurst kājas, visu dienu stāvot vai staigājot), vai smaguma sajūta vakaros. Tomēr šos simptomus nevajadzētu atstāt bez ievērības, bet pārbaudīt vēnu veselību. Ja parādās sāpes, tirpšana, tūska, dedzināšanas sajūta, izteikta nieze, krampji apakšstilbos (īpaši naktīs), paplašinātu vēnu, vēnu mezglu un reljefa veidošanās, ādas pigmentācijas pārmaiņas, ekzēma, venozas čūlas, tad ar ārsta apmeklējumu nevajadzētu kavēties nemaz.
Visbiežākā hroniskas vēnu slimības forma ir hroniska vēnu mazspēja. Eiropā veiktie pētījumi liecina, ka 46% sieviešu un 40% vīriešu rodas hroniska vēnu mazspēja. 1% no viņiem attīstās trofiskās čūlas.
Ko var darīt vēnu veselības profilaksei?
Ja sanāk ilgstoši sēdēt, vajadzētu ik pēc stundas piecelties no krēsla un intensīvi pastaigāt. Ejot muskuļi sāk aktīvi darboties un izdzenāt sastrēgušās venozās asinis kājās. Līdz ar to uzlabojas asinscirkulācija, liekās asinis tiek aizpumpētas pa lielo asinsvadu loku augšā uz plaušām. Kājas var arī uzlikt uz neliela soliņa, tās mazliet paceļot, tad ir pasīvā attece, kad asinis tek uz zemāko punktu.
Ja sanāk ilgstoši stāvēt, stundu starpbrīžos vajadzētu apsēsties uz dažām minūtēm un kājas pacelt augstāk.
Vakaros ieteicama kontrastduša – virzienā no pēdām uz augšu, procedūru beidzot ar aukstu ūdeni. Tas uzlabo asinsvadu sieniņu tonusu.
Ieteicamas fiziskās aktivitātes – skriešana, riteņbraukšana, nūjošana, peldēšana u.c., bet nevajadzētu cilāt svarus ar lielu smagumu.
Ieteicams valkāt kompresijas zeķes. Tās neļauj asinsvados uzkrāties liekajām asinīm, pasargā no hroniskās vēnu mazspējas progresēšanas, no trombu veidošanās un citiem sarežģījumiem. Tomēr jāņem vērā, kompresijas zeķēm ir dažādas kompresijas pakāpes un to, kāda pakāpe nepieciešama, flebologs nosaka katram pacientam individuāli. Jāņem vērā kājas apkārtmērs, lai zeķes nebūtu ne par lielu, ne par mazu. Vienā gadījumā no tām nebūs nekāda efekta, otrā – tiks panākts pretējais efekts: nevis uzlabojums, bet drīzāk pasliktinājums.
Pietiekamā daudzumā jāuzņem šķidrums – vidēji tie ir 1,5 litri ūdens klāt tam, kas tiek uzņemts, dzerot tēju, kafiju u.c.
Svarīgi ir uzturēt veselīgu ķermeņa svaru ar sabalansētu uzturu, samazināt sāls lietošanu, atteikties no smēķēšanas.
Ja ir parādījušās sūdzības, noteikti konsultējieties ar ārstu, kurš veiks izmeklējumus, diagnosticēs jūsu stāvokli un noteiks atbilstošu ārstēšanu vai terapiju, lai mazinātu simptomus un uzlabotu jūsu vēnu veselību.