LVM sācis vēsturisko un degradēto purvu lietderīgas izmantošanas iespēju apzināšanu
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ir sākusi vēsturisko kūdras ieguves vietu un degradēto purvu apzināšanas procesu, lai atrastu labākos un lietderīgākos zemes platību izmantošanas veidus un paaugstinātu zemju izmantošanas lietderību, informēja kompānijā.
Izpētes procesā LVM veido sadarbību ar Latvijas un ārvalstu purvu rekultivācijas jomas speciālistiem, kopīgi apsekojot purvus dažādu rekultivācijas projektu ietvaros.
LVM skaidro, ka vēsturisko kūdras ieguves vietu un degradēto purvu turpmāko izmantošanas veidu nosaka dažādi faktori, kas tiek novērtēti, konkrēto teritoriju apsekojot dabā.
Esot uz vietas, tiek novērtēts hidroloģiskais režīms un meliorācijas sistēmas stāvoklis, atlikušā kūdras slāņa biezums, kūdras veids, reljefs, pieplūstošā minerālūdens ķīmiskais sastāvs, pieguļošās teritorijas un citi faktori.
"Ja, apsekojot purvu teritoriju, tiek secināts, ka purva atjaunošana ir iespējama, tad tiek meklēti labākie risinājumi, kā to izdarīt, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījums nākamajām paaudzēm, nodrošinot potenciālu kūdras ieguvi, kas ir nozīmīgs ienākumu avots Latvijas ekonomikai," norāda "LVM Zemes dzīles" rekultivācijas speciāliste Dārta Amelija Pūliņa.
Pēc viņas teiktā, ņemot vērā, ka purva atjaunošanās process ir ļoti lēns, LVM šī rekultivācijas procesa ietvaros izskata dažādas iespējas, piemēram, sfagnu ieaudzēšanu, paludikultūru audzēšanu, kas ir daļa no purvu veidošanās procesa.
Pūliņa min, ka šie ir inovatīvi risinājumi, kas vēl ir pētījumu stadijā, bet šādas zināšanas un pieredze LVM noderētu arī nākotnes mērķu sasniegšanai, meklējot alternatīvas izsīkstošo dabas resursu kompensēšanai vai jaunus ekoloģiskus risinājumus esošo izejmateriālu aizstāšanai.
Tajās vietās, kur tuvākajā laikā purvam raksturīgo vidi nav iespējams atjaunot, tiek meklēti citi lietderīgi un videi draudzīgi izmantošanas veidi, norāda LVM. Viens no tiem ir apmežošana, savukārt vietās, kur nav iespējams purvu atjaunot vai apmežot, tiek izskatītas alternatīvas, piemēram, saules paneļu un vēja ģeneratoru uzstādīšana atjaunojamās enerģijas ražošanai.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā šogad 1.janvārī purvu platība bija 119 000 hektāru.
Jau ziņots, ka LVM pērn strādāja ar 566,612 miljonu eiro apgrozījumu un 242,193 miljonu eiro peļņu. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.