Menu
 

Māris Zanders. Par augstmaņu dzimtām un Rīgas domi Apriņķis.lv

  • Autors:  Māris Zanders
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Nesen Spānijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums ir visnotaļ interesanta tēma, tomēr tālākais teksts nebūs par to. Vēlēšanu kontekstā atcerējos par to, cik kvēli daļa Latvijas sabiedrības jūsmoja un atbalstīja katalāņu neatkarības centienus. Ir pagājuši nieka pieci gadi, un – cik daudz ir to, kuri šo tēmu vispār atceras? Tāda nu cilvēku atmiņa ir. Tomēr ir viena profesionāla grupa, kurai pagātne ir arods – vēsturnieki. Un kādā Katalonijas vēsturei veltītā grāmatā autors nedaudz uzjautrinās par to, cik viegli sajaukt valdniekus šajā vēsturiskajā reģionā senākos laikos. Bija tāds Ramon Berenguer, kuram dēls savukārt bija Berenguer Ramon, un tādā manierē arī citi.

Un tagad jautājums – kāds saprot, kurš ir un grasās būt pie varas Rīgā? It kā tie paši, it kā ne tie paši, kuri līdz šim. Jūs varat kaut cik saturīgi formulēt atšķirības?

Augusta sākumā būs apritējis mēnesis, kopš no Rīgas mēra amata aizgāja Mārtiņš Staķis, un faktiski vienīgais, kas ir skaidrs, ir – visticamāk, kolektīvajā "Ramon Berenguer" viens vārdiņš tomēr kritīs laukā, proti "Progresīvie". Nu, labi. Tā kā ar "Ramon" vai "Berenguer" jaunas koalīcijas izveidei vien nepietiek, tad mēģināšot piesaistīt "Latvijas attīstībai" frakciju ar veseliem trim deputātiem un tad domāšot par tālākiem soļiem, jo ar to arī par maz valdīšanai.

Es nojaušu, ka vietvaru ap Rīgu iedzīvotāji ne tādus vien pigorus redzējuši paši savās pašvaldībās, tomēr, vienalga, paliek divi jautājumi. Pirmais: pat, ja jaunajā Rīgas koalīcijā būs ne tikai savulaik no tās aizgājušie attīstībnieki, bet arī "Gods kalpot Rīgai" pieci pārstāvji, vai atšķirība jaunās varas darbībā būs lielāka, nekā starp iepriekš minētajiem katalāņu tēti un dēlu? Un otrais tāds parupjš: pašiem neapnīkst? Kāda visā šajā rosībā jēga?

Latvijas iekšpolitikā rūdīts lasītājs zinās teikt, ka gan jau jēga ir tikšanā pie naudas plūsmu dalīšanas. Tiesa, tad ir nedaudz cinisks jautājums, kā var vienu un to pašu pīrāgu tā sadalīt, lai pietiktu ne tikai pašiem un minētajām trīs un piecu personu grupām, bet arī čupiņai pavisam neatkarīgu deputātu, no kuriem daži arī katrs pienesīšot savu bezgala vērtīgo vienu balsi. Baigi vērienīgi no ieguvumu (proti, ieguvuma apmaiņā pret balsi) viedokļa neizklausās, un tāpēc šis otrais jautājums – priekš kam tas viss?

Man šķiet, ka mēs bieži aizmirstam, ka politika ir darbs, turklāt ne gluži tāds, kā var padomāt sarūgtināts komentētājs tīmeklī. Politiķim ir jābūt varā, pat, ja liela materiāla labuma no tā nav, un šī būšana ir margināla. Protams, var veģetēt klusi vairāku gadu garumā, palēnām noēdot valsts finansējumu ("Latvijas attīstībai", arī "Konservatīvo" gadījums). Kaut kāda iztikšana ir, bet vispār, ja nav atmestas ambīcijas pēc diviem trim gadiem atkal mēģināt atgriezties, tad ar to nepietiek. Pat bez frakcijas palikušajiem t.s. neatkarīgajiem deputātiem ir vērts pastāvēt kaut varas attālā flangā, jo tas dod iespēju sevi parādīt (piemēram, izteikties medijos), pieteikt savu dalību kolektīvajā baļķa nešanā, un tad jau, raugi, varbūt kāds spēcīgāks "jumts" pamanīs un paaicinās savā paspārnē.

Citiem vārdiem sakot, iespējamā koalīcija galvaspilsētā izskatās tik, ja tā var teikt, lupatdeķaina, cik vien iespējams izskatīties, tomēr zināma loģika šajā balsu pielasīšanā ir.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.