Bijušais aizsardzības ministrs: Pēc "Vagner" līderu nāves lielais šī grupējuma "eposs" ir beidzies
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Pēc algotņu grupējuma "Vagner" līderu nāves lielais šī grupējuma "eposs" ir beidzies, aģentūrai LETA pētniecības centra "Northern European Policy Centre" izveidotājs, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pēc "Vagner" līdera Jevgeņija Prigožina nāves noteikti būs sazvērestības teorijas par to, ka viņš patiesībā ir dzīvs, tomēr praktiski šādas teorijas ir mazāk ticamas. Pabrika ieskatā Prigožina nāve ir tiešā mērā saistīta ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina atriebību un varas konsolidāciju Kremlī ap Putinam lojāliem cilvēkiem.
Pabriks atgādināja, ka šādas izrēķināšanās vēsturē jau bijušas. Piemēram, pagājušajā gadsimta 30.gados Vācijas nacistisko varas iestāžu režīma ārpustiesas slepkavību sērijā jeb tā dēvētajā Garo nažu naktī tika iznīcināti nacistu paramilitārās organizācijas (SA) pārstāvji.
"Tagad virkne līderu iznīcināti un "Vagner" kaut kādā mērā ir palicis bez vadības. Tāpēc ir grūti iedomāties kādi uzvārdi varētu pārņemt tāda līmeņa vadību," norādīja Pabriks.
Pabriks prognozēja, ka līdz ar līderu nāvi grupējums beidzis eksistēt tādā formā kāds viņš bijis. Grupējums varētu turpināt eksistenci mazākos izmēros Krievijā vai citos kontinentos. Varbūt daļa grupējuma kaujinieku ieplūdīs bruņotajos spēkos vai atradīs darbu citās privātās drošības struktūrās, ņemot vērā, ka viņiem patīk darboties ārpus likuma. " To visu noteiks "Vagner" augsta ranga virsnieku un kaujinieku privātās izvēles. Tas lielais "Vagner" eposs ir beidzies," uzsvēra Pabriks.
Neraugoties uz "Vagner" līderu nāvi, Krievija noteikti ir padomājusi, kā turpmāk organizēt savu šķeltniecības politiku Āfrikā, kur līdz šim "Vagner" aktīvi darbojies, par savu galveno mērķi izvirzot naudas iegūšanu.
"Krievijai intereses šajā kontinentā turpina saglabāties, un Krievijai būs vajadzīgi savi cilvēki interešu aizstāvēšanai, proti, vai nu ar "Vagner" kā organizāciju, jaunu vadītāju, vai arī ar citu organizāciju," uzsvēra eksperts.
Runājot par Baltijas drošību, Pabriks uzskata, ka draudi pēc "Vagner" pārcelšanās uz Baltkrieviju tika sākotnēji nedaudz pārspīlēti, tomēr tāpat draudu līmenis pie Latvijas robežām ir palicis iepriekšējais. Pat ja Prigožins būtu starp dzīvajiem, Pabrikam būtu grūti iedomāties lielas militāras akcijas pie NATO valstu robežām. Savukārt provokāciju risks ar vai bez "Vagner" dalības pastāvēs līdz brīdim, kamēr turpināsies karadarbība Ukrainā.
Kā ziņots, rīkojumu nogalināt algotņu grupējuma "Vagner" vadītāju Jevgeņiju Prigožinu, kurš gāja bojā trešdien, nogāžoties lidmašīnai, visticamāk, devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).
ISW piekrīt viedoklim, ka Prigožina lidmašīnas nogāšanās nenotika nejauši 23.augustā - tieši divus mēnešus pēc dumpja sākuma 23.jūnijā.
Prigožins trešdien gāja bojā, nogāžoties lidmašīnai Krievijas Tveras apgabalā. Katastrofā dzīvību zaudēja visi 10 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, viņu vidū vairāki "Vagner" komandieri.