Ekonomists: Zemāka inflācija pagaidām nav veicinājusi patēriņa pieaugumu Apriņķis.lv
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, AS "Citadele banka" ekonomists
Foto - publicitātes
Inflācija Latvijā pēdējos mēnešos ir strauji samazinājusies, un kopš jūnija tā ir noslīdējusi jau ievērojami zem 10%. Tomēr Latvijas ekonomikā tas būtiskus uzlabojumus pagaidām nav nesis, un mazumtirdzniecības fiziskie apjomi Latvijā nav auguši kopš 2021.gada aprīļa. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt mēneša laikā saruka par 0,5%. Mazumtirdzniecības stagnācija vai pat kritums šobrīd vērojams arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Lietuvā jūlijā mazumtirdzniecības apjomi saruka par 1,4%.
Inflācija ir nozīmīgs iemesls, kādēļ tirdzniecības apjomi Latvijā pēdējā pusotra gada laikā nav auguši, taču tas nav vienīgais cēlonis. Ārvalstu tūristu skaits Latvijā joprojām ir ievērojami mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas, un, kopš pandēmijas ierobežojumu atcelšanas, ir strauji auguši iedzīvotāju izdevumi par pakalpojumiem un mazāk ticis tērēts uz precēm. Piemēram, tūrisma braucieniem Latvijas iedzīvotāji šogad ir tērējuši par 27% vairāk nekā pērn. Mazumtirdzniecībā visstraujāko kāpumu jūlijā piedzīvojusi tirdzniecība internetā un auto degvielas tirdzniecība – šajās nozarēs tirdzniecības apgrozījums jūlijā ir audzis attiecīgi par 6,4% un 5,2%. Tikmēr pārtikas tirdzniecība jūlijā saruka par 5%, bet mājsaimniecības elektropreču pārdošanas apjomi kritās par 11,8%.
Tomēr pārtikas tirdzniecības kritums, manuprāt, ne pārāk precīzi raksturo tirdzniecībā notiekošo. Ļoti augstās pārtikas cenu inflācijas dēļ iedzīvotāji ir būtiski mainījuši savu pārtikas iepirkuma grozu, un tēriņi pārtikas produktiem ir auguši lēnāk nekā cenas. Statistikā šāda patērētāju uzvedības izmaiņa tiek uztverta kā pārtikas tirdzniecības kritums, un līdzīgs pārtikas tirdzniecības kritums statistikā šobrīd ir redzams arī daudzās citās valstīs, lai arī, visticamāk, neesam sākuši ēst mazāk.
Lai arī preču fiziskie tirdzniecības apjomi Latvijā neaug jau ilgāku laiku, jūlijā nedaudz pārsteidz mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums arī faktiskajās cenās par 1,6% salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju. Arī Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu darījuma dati liecina, ka iedzīvotāju kopējie tēriņi jūlijā ir auguši vien par 6% salīdzinājumā ar pērno gadu, un tas ir ievērojami lēnāk kā šī gada sākumā, neskatoties uz vidējās darba algas pieaugumu par 12% šī gada pirmajā ceturksnī. Ilgstoši augstā inflācija un procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis mājsaimniecību finansiālo situāciju – šogad Latvijā par vairāk nekā 20% ir audzis no jauna izsniegto patēriņa kredītu apjoms. Arī mājsaimniecību noguldījumu apjoms bankās jūlijā bija vien par 0,8% augstāks nekā pērn.
Tomēr ir arī labas ziņas. Pēc pusotra gada Latvijas iedzīvotāju pirktspēja atkal sāk augt, bezdarbs ir rekordzems, un šoziem apkures cenas būs jūtami zemākas nekā pērn. Tādēļ domāju, ka šī gada nogalē tirdzniecības apjomi Latvijā atkal sāks augt, lai arī uz strauju apgrozījuma pieaugumu pagaidām nav pamata cerēt.