Aptauja: Latvijā vecākus visvairāk uztrauc svešinieku radīti apdraudējumi bērniem

(Komentēt)
Aptauja: Latvijā vecākus visvairāk uztrauc svešinieku radīti apdraudējumi bērniem Foto: publicitātes
14. jūnijs, 12:46

90% Latvijas vecāku atzīst, ka ir saskārušies ar situācijām, kad nezina, kur atrodas viņu atvases, jo ar viņām nav iespējams sazināties. Savukārt drošības riski, kas, domājot par bērnu drošību, vecākus uztrauc visvairāk, ir svešinieku radīti apdraudējumi, bērnu pārgalvīgie lēmumi, kas vairumā gadījumu saistīti ar noteikumu neievērošanu, un noklīšana sabiedriskās vietās.

Par to liecina mobilo sakaru operatora "Bite" un pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" veiktās aptaujas dati.

"Bērni ir ļoti aktīvi un zinātkāri. Viņi uztver pasauli savādāk nekā pieaugušie. Tieši tāpēc vecākiem, runājot ar atvasēm par dažādām tēmām, tostarp personīgo drošību, nereti šķiet, ka bērni viņus nedzird. Tomēr mācīt bērnus atpazīt dažādus drošības riskus un pareizi rīkoties, nokļūstot bīstamās, bailīgās situācijās, ir ļoti svarīgi," norāda aptaujas rīkotāji.

Uz jautājumu, kā ikdienā rūpējas par bērnu drošību, 86% vecāku atbildēja, ka preventīvi māca bērniem, kā identificēt dažādus drošības riskus un kā no tiem izvairīties. Piemēram, kā rīkoties situācijā, kad svešinieks aicina doties līdzi, cik tālu drīkst doties ārpus mājas, ko darīt, ja esi apmaldījies u.c. Savukārt teju 70% respondentu māca atvasēm arī to, kur un kā vērsties pēc palīdzības dažādās situācijās, piemēram, piezvanīt 112, uzrunāt garāmgājējus u.tml.

Bērni rīkojas spontāni un ir viegli ietekmējami
Bērnu psihologi norāda, ka bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem raksturīga vēlme ne tikai uzzināt ko jaunu, bet arī pašiem visu izmēģināt un piedzīvot. Bērnu uzvedība ne vienmēr ir vienkārši prognozējama, turklāt viņi savas rīcības sekas sāk apzināties tikai ap septiņu gadu vecumu – šī prasme pilnveidojas soli pa solim, cilvēkam pieaugot. Līdz tam bērni ir viegli ietekmējami, tāpēc viņiem nepieciešama pastiprināta uzraudzība.

"Mēs, vecāki, bieži aizmirstam, ka bērni nav mazi pieaugušie. Viņu domāšana un uzvedība dažādos vecumposmos atšķiras. Taču to lielā mērā ietekmē vecāku attieksme, kā arī vienaudži. Piemēram, bērns, kurš ikdienā saņem maz uzmanības – kuru slavē maz, bet strostē regulāri, drīzāk pakļausies cilvēkiem, kuri viņu slavē, uzmundrina, nekā bērns, kurš ikdienā saņem atzinību un uzmanību pietiekami," skaidro bērnu psiholoģe Inese Elsiņa.

Bērni mācās no reāliem piemēriem
Eksperti norāda, ka, runājot par drošību, ir jāatceras, ka bērni dažādas lietas vislabāk apgūst caur praksi, nevis teoriju, tostarp spēlējot spēles un pildot uzdevumus. Tāpēc vecākiem ikdienā ir jārāda atvasēm savs pozitīvais piemērs – braucot ar riteni, vienmēr jālieto ķivere, iela jāšķērso tikai tam paredzētajās vietās, ar vērtīgām lietām nav jālielās publiski u.tml.

Īpaši efektīvi ir reāli piemēri par to, kādas sekas var būt tai vai citai rīcībai dažādās situācijās, jo bērniem ir spilgta iztēle. Tajā pašā laikā nav vēlams izmantot iebiedēšanas politiku, jo ar to var panākt pretēju efektu.

"Piemēram, daudzi vecāki pieļauj nopietnu kļūdu, draudot bērniem situācijās, kad viņi neklausa, ar policistu, kurš atnāks un aizvedīs blēņdari prom uz mežu. Bērniem ir jāmāca, ka policists ir draugs un palīgs, kuram var un vajag uzticēties, lai, nokļūstot bīstamās situācijās, viņi nebaidās vērsties pie likumsargiem un lūgt palīdzību," uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Tehnoloģijas atvieglo bērnu pieskatīšanu
Domājot par bērnu pieskatīšanu, vecāki saskaras ar realitāti – viņiem ir darbs un dažādi ikdienas pienākumi, kas neļauj būt līdzās atvasēm 24 stundas diennaktī. Tāpēc pieaugušie meklē iespējas parūpēties par bērnu drošību attālināti. Piemēram, teju 60% aptaujāto vecāku atzīst, ka justos ievērojami drošāk, ja vienmēr zinātu, kur konkrētajā brīdī atrodas viņu atvases.

"Pasaule kļūst aizvien dinamiskāka, tāpēc drošības risku kļūst vairāk, attiecīgi – ar preventīvu bērnu izglītošanu vairs nepietiek. Domājot par bērnu drošību, ir jāmeklē kompleksi risinājumi. Šeit var lieti noderēt mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, bērnu drošības pulksteņi, atslēgu piekariņi un mobilās aplikācijas, kurās iestrādāta izsekošanas funkcionalitāte, tāpēc atvases ikdienas gaitām var sekot attālināti. Šādus risinājumus bērnu pieskatīšanai izmanto katrs ceturtais aptaujātais, bet 49% vecāku atzīst, ka labprāt tās izmēģinātu," norāda "Bites" Mārketinga direktore Diāna Šmite.

 

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Foto: Ikšķili @Ikskilelv pieskandina vasaras lielkoncerts aprinkis.lv/kultura/item/4… pic.twitter.com/QS8L23d7AG
aprinkislv
Lai arī kā Dziesmu svētku nedēļā šķita, ka esam vienoti un uz viena viļņa, nu atkal sāk izskatīties, ka diemžēl kat… twitter.com/i/web/status/1…
aprinkislv
Salaspils novadā atkal ķeza ar būvniecību aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/mhAaxciVPj

Twitter Citi raksta

Adazu_novads
No 23. līdz 25.jūlijam remontdarbu laikā apgrūtināta satiksmes Muižas ielā goo.gl/hNuye6
Adazu_novads
6.augustā Ādažos Donoru diena goo.gl/kuePtR
sigulda_lv
Šovakar plkst.19.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”, XIII Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu laikā, n… twitter.com/i/web/status/1…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018