Eksperts: Tūrisma nozarē nav #vissslikti
- Autors: Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors
Foto - publicitātes
Lai gan no daudziem tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmējiem šobrīd izskan neapmierinātība ar pastāvošo situāciju, valda neziņa par nākotni un darbinieki joprojām atrodas dīkstāvē, nozare kopumā turpina pastāvēt un darbosies arī nākotnē. Šobrīd nozare saņēmusi ievērojamu finansējumu mārketinga aktivitātēm, tāpēc būtiskākais ir strādāt pie atšķirīgiem produktiem un to pasniegšanas metodēm.
Investīcijas mārketinga aktivitātēm
Tūrisma un viesmīlības nozare neizzudīs. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai piešķirti vairāk nekā 3 miljoni eiro tūrisma mārketinga aktivitātēm, arī tūrisma informācijas birojs “LIVE RIGA” uzsācis kampaņu 700 000 eiro apmērā, kas kopumā nozīmē pietiekami lielu summu, lai piestrādātu pie pilsētas un valsts tēla un viesu piesaistes. Pandēmija, protams, viesusi būtiskas korekcijas un fokuss liekams uz vietējo ceļotāju, meklējot iespējas, kā reģionu iedzīvotājus ieinteresēt dodies uz Rīgu, ne tikai rīdziniekus – uz reģioniem.
Domāju, ka Rīgā tiks apgūtas daudzas jaunas teritorijas un vietas, kas kļūs pievilcīgas tūristiem. Jautājums – cik labu Rīgas mārketingu spēsim radīt? Rīdzinieki zina par takām visā Latvijā, kur doties brīvdienās, bet cik daudzi Latvijas iedzīvotāji zina par takām jeb vietām Rīgā, kuras apmeklēt? Rīgai, tāpat kā Latvijai, ļoti svarīgi ir arī ārvalstu tūristi un šobrīd Latvija ir labās pozīcijās, lai veiksmīgi startētu ar savu stāstu pasaulē. Baltijas tūrisma burbulis ir lieliska izdevība radīt interesi paraudzīties – kā tad te īsti ir?
Atšķirīgi produkti un pasniegšanas veids
Tūrisms šodien ir stāsts par atšķirīgu produktu radīšanu un dažādiem veidiem, kā tos pasniegt. Tāpat tā ir iespēja izmēģināt jaunas lietas un šī gada vasara viennozīmīgi kļūs par eksperimentu laiku nozarē. Ja līdz šim tūrisma nozares mārketinga netika piešķirti nepieciešamie līdzekļi, šobrīd tas beidzot ir izdarīts. Turklāt pietiekami, lai radītu labas iestrādnes un bāzi turpmākajam laikam.
Arī darbiniekus nozarei vajadzēs
Šis gads nozarei nebūs viegls, bet pasaule nebeidzas ar šo ziemu. Daudzi tūrisma galamērķi ir piedzīvojuši vērienīgas dabas katastrofas, kas iznīcina visu infrastruktūru, bet tomēr spējuši atjaunot darbību. Šobrīd visa infrastruktūra ir pieejama un darbojas. Nenoliedzami, būs uzņēmumi, kuri beigs savu darbību, tomēr nozare neapstāsies.
Arī darbiniekus nozarei vajadzēs, jo jaunā kārtība tūrismā un viesmīlībā, piemēram, pastiprināti drošības un higiēnas noteikumi nozīmē, ka būs nepieciešama profesionāļu iesaiste. Pat, ja koncerts vai pasākums tiek rīkots tikai 25 vai 50 apmeklētājiem, ir nepieciešamas gaismas, skaņa, biļešu kontrole, pasākuma organizatori, koordinatori, reklāmas veidotāji u.tml. Iespējams, jaunie apstākļi pat radīs nepieciešamību pēc jaunām profesijām. Pasākumi nākotnē darbosies arī hibrīda modeļu veidā, piemēram, noteikts skaits skatītāju klātienē, bet daļa – attālināti.
Nākotnē cilvēki vēlēsies ceļot
“Jaunais normālais” tūrismā būs ļoti ilgi, iespējams, uz visiem laikiem. Jau šobrīd top jauni servisa standarti un visa nozare kopā mācās, apzinot iespējas. Tūrisma burbulis, kas veidojas Eiropas Savienības ietvaros un atbalsts mārketinga aktivitātēm skaidri parāda – tūrisms ir svarīgs. Protams, fizisko pārvietošanos nekas nevar aizstāt, jo, neraugoties uz visu digitālo, arī 21. gadsimta cilvēks vēlas socializēties. Un tas nozīmē, ka arī nākotnē cilvēki vēlēsies ceļot.
2023.gadā mēs varam būt 2019.gada līmenī
Piecu gadu griezumā tūrismam ir visas iespējas izaugt. 2020. gads ir norakstītais gads, 2–3 turpmākie būs atkopšanās gadi, bet jau 2023. gadā mēs varam būt 2019. gada līmenī. Ja kāds domā par iespēju studēt tūrismu, es teiktu, ka šis ir pats piemērotākais laiks to darīt – lai cik paradoksāli tas arī neskanētu. Šobrīd ir iespējams mācīties kopā ar visu nozari un ielekt jauno tendenču vilcienā būs daudz vieglāk.
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pielāgoties būs vieglāk
Domāju, ka šobrīd arī daudzi tūrisma un viesmīlības uzņēmēji apzināsies, cik būtiska ir attiecīga izglītība un dažādas papildus prasmes, piemēram, mārketings, digitālās iemaņas u.tml. Liela daļa jau ir spējuši pielāgoties, piedāvājot pakalpojumus, par kuriem agrāk nebija pat iedomājušies. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, iespējams, pielāgoties būs vieglāk, tomēr Latvijas tūrisms kopumā var izmantot izdevību, lai samazinātu plaisu ar citām ES valstīm.
Jo dinamiskāki būsim, jo ātrāk mainīsim to, kā Latviju uztver ārvalstu viesi. Mēs varam pozicionēt sevi kā primāro galamērķi, nevis papildinājumu Krievijai vai kādai ES valstij.