Menu
 

AT: Ierobežojot personu tiesības izmantot īpašumu, pašvaldībai jāievēro teritorijas plānošanas principi

  • Autors:  LETA
Ilustrācija - pixabay.com Ilustrācija - pixabay.com

Ierobežojot personu tiesības izmantot īpašumu, pašvaldībai ir jāievēro teritorijas plānošanas principi, atzinusi Augstākā tiesa (AT), izskatot kādas sievietes sūdzību par Ogres novada domes lēmumu, ar kuru pašvaldība bija liegusi pieteicējas īpašumā ierīkot kapu pieminekļu pārdošanas vietu.

Kā informēja tiesā, AT Administratīvo lietu departaments 25.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, kurā par tiesisku atzīts Ogres novada domes būvvaldes lēmums noteikt pieteicējai pienākumu sakārtot nekustamā īpašuma teritoriju, atbrīvojot to no kapu pieminekļiem.

AT akcentēja, ka, ierobežojot personu tiesības izmantot īpašumu, pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja dotais pilnvarojums - noteiktos teritorijas plānošanas principus.

Iepriekš Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka pieteicējai pieder nekustamais īpašums Ogrē, kura atļautā izmantošana atbilstoši pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem ir zaļā teritorija jeb parks. Pieteicēja nekustamajā īpašumā tirdzniecības vajadzībām bija izvietojusi kapu pieminekļus, bet Ogres novada pašvaldības būvvalde, apsekojot pieteicējas īpašumu, konstatēja, ka pieteicēja šādā veidā izmanto nekustamo īpašumu neatbilstoši konkrētās teritorijas atļautajai izmantošanai, tāpēc uzdeva pieteicējai atbrīvot nekustamā īpašuma teritoriju no kapu pieminekļiem.

AT piekrita apgabaltiesas secinātajam, ka kapu pieminekļu izvietošana tirdzniecības vajadzībām neatbilst konkrētās teritorijas atļautajai izmantošanai. Vienlaikus AT atzina, ka, vērtējot pieteicējai noteiktā pienākuma tiesiskumu, nepieciešams pārliecināties, vai pašvaldības teritorijas plānojums, ciktāl tas noteic pieteicējas nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu, pieņemts atbilstoši likumdevēja dotajam pilnvarojumam.

AT akcentēja, ka pieteicējas nekustamais īpašums nav sabiedrības vajadzībām nodots zemesgabals, bet privātpersonas īpašumā esoša nožogota teritorija, un pieteicējai nav pienākuma nodrošināt, lai tās īpašums būtu pieejams plašākai sabiedrībai.

Tāpēc AT radās šaubas, vai pieteicējas īpašuma atļautā izmantošana atspoguļo pašvaldības izsvērtu, vides ilgtspējīgas attīstības un interešu saskaņotības apsvērumos balstītu izvēli, jo konkrētais īpašuma izmantošanas veids būtiski ierobežo pieteicējas rīcību ar tās īpašumu, vienlaikus nesniedzot sabiedrībai reālu labumu no konkrētā ierobežojuma.

AT atzina, ka apgabaltiesa nav pārbaudījusi, vai pašvaldība, nosakot pieteicējas nekustamā īpašuma izmantošanu, ir ņēmusi vērā teritorijas plānošanas principus, un tādējādi nav noskaidrojusi, vai pieteicējas īpašuma atļautā izmantošana noteikta atbilstoši likumdevēja dotajam pilnvarojumam.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.