Menu
 

Bioloģiskā lauksaimniecība – saskatīt iespējas (1.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Arnis Švānfelds
Foto – Viesturs Lārmanis Foto – Viesturs Lārmanis

Pieaugot cilvēku skaitam un arī to patēriņa vēlmēm, lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā cilvēce panākusi milzīgu progresu apgādē ar pārtiku, bet tas radījis problēmu, kā apvienot lauksaimniecisko darbību ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides aizsardzību, kam nācis klāt arī specifiskāks mērķis – nodrošināt prasības, kas saistītas ar rūpēm par klimata pārmaiņu mazināšanu. Bioloģiskā saimniekošana ir viens no veidiem, kā to risināt.

Bioloģiskā saimniekošana ļauj izmantot arī to, ka Latvijā ir salīdzinoši tīrāka un dabiskāka vide nekā lielākajā daļā Eiropas un pat pasaules valstu, tā ir piemērota tīrākas, veselīgākas produkcijas ražošanai. Bez bioloģiskās saimniekošanas priekšrocībām, kas ļauj radīt veselīgus produktus un saudzēt vidi, ir arī mīnusi – kopumā bioloģiskās produkcijas ražošana ir dārgāka nekā parastās jeb konvencionālās saimniecībās. Tomēr, lai gan tā tiek pārdota dārgāk par konvencionāli ražoto, šī starpība nekompensē ražošanas izmaksas. Ja mūsdienās tiek subsidēta visa lauksaimniecība, tad bioloģiskajai lauksaimniecībai bez vispārīgiem atbalsta mehānismiem nepieciešama arī specifiskāka pieeja.

Latvijā ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojas apmēram 4000 saimniecību, kas saimnieko bioloģiski, ir sertificējušas savu produkciju un tiek regulāri un skrupulozi kontrolētas, vai atbilst visiem kritērijiem. Nevar par tipisku bioloģisko saimniecību uzskatīt tādu, kas ražo sev un kaimiņiem un īpaši nedomā par izaugsmi. Pētījums rāda, ka bioloģisko lauku saimniecību ekonomiskais lielums pēdējo 10 gadu laikā ir palielinājies trīs reizes, kas liecina par saimniecību attīstību. 98% bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta saņēmēju standarta izlaide (raksturo saražoto produkciju) ir virs 4000 eiro.

Kopš 2013. gada bioloģiskās lauksaimniecības platības Latvijā ir palielinājušās par 52% – tādus datus sniedz Agroresursu un ekonomikas institūts pētījumā “Lauksaimniecības atbalsta politikas 2014.–2020. atbalsta ietekme uz bioloģiskās lauksaimniecības attīstību” citētā statistikā. Pētījumā secināts, ka saimniecību skaita un platības izmaiņas ir cieši saistītas ar iespēju pieteikties bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta pasākumiem ar atbalstu jaunām saimniecībām vai iespējām pieteikt jaunas platības.

Institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja Elita Benga vērš uzmanību uz to, ka saimniecību skaits pa gadiem ir apmēram vienāds, bet pieaug to platības. Tomēr kopējā lauksaimnieciskajā ražošanā bioloģiskās produkcijas apjoms aizvien ir samērā mazs. Pēc statistikas datiem, “bioloģiskie produkti veido tikai nepilnus 3% no augkopības produkcijas apjoma, bet bioloģisko lopkopības produktu pārdošanas ieņēmumi veido aptuveni 8% no visas lopkopības produkcijas Latvijā, ar tendenci palielināties”.

Elita Benga arī atklāj, ka ir samērā liela starpība starp bioloģiskajās saimniecībās saražoto un realizēto apjomu. To varētu skaidrot gan ar statistikas metožu pielietojumu, gan ar pelēko tirgu, gan ar faktu, ka, piemēram, nododot bioloģiski iegūtu pienu pārstrādei, no tā var tikt ražots ne-bioloģisks produkts.

Bioloģiskās saimniecības var ražot vairāk – saimniekot bioloģiski nebūt nenozīmē ar zemi neko nedarīt vai darīt maz. Piemēram, ir ļoti lielas iespējas strādāt pie ražas palielināšanas, izmantojot pieejamos bioloģiskos preparātus. Ir gan jomas, kur produkcijas apjoms strauji audzis, piemēram, biškopība. Pētījums parādījis, ka bioloģiskajiem lauksaimniekiem aizvien trūkst saiknes ar zinātniekiem, kas ļautu ieviest bioloģiskus, bet ražīgus saimniekošanas veidus. Pievēršanās neparastākiem produkcijas veidiem ar lielāku pievienoto vērtību ļauj ienākt nozarē jauniem dalībniekiem, jo nepieciešams mazāk zemes un ieguldījumu.

Bioloģiskā saimniecība var arī nodarboties ar ļoti netradicionālu ražošanu. Piemēram, ir veiksmīgi uzņēmumi, arī jaunuzņēmumi, kas nodarbojas ar produkcijas un izejvielu ražošanu lielākām farmācijas kompānijām, ir veiksmīgi uzņēmumi, kas ražo tējas. Šādi nišas produkti var būt ļoti veiksmīgi un pieprasīti. Tiesa, lai ražotu, piemēram, lielajiem ārvalstu noņēmējiem, atkal ir jautājums par Latvijas saimniecību spēju ražot lielus apjomus, kā arī tos garantēt ar stabilu kvalitātes līmeni.

Nobeigums sekos.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.