Ekonomists: Eksports šogad būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas dzinējiem
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists
Publicitātes foto
Rūpniecība un preču eksports šobrīd ir viena no spēcīgākajām Latvijas ekonomikas sastāvdaļām, kuru nav ietekmējis Covid-19 otrais vilnis un ar to saistītie ierobežojumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, martā Latvijas preču eksportā ir pat izdevies sasniegt jaunu eksporta rekordu un salīdzinājumā ar 2020.gada martu Latvijas preču eksports pieauga par 20,6%, sasniedzot 1,34 miljardus eiro. Protams, gada pieaugumus šobrīd ietekmē zemā ekonomiskā aktivitāte pērnā gada pavasara mēnešos, kad sākās Covid-19 pandēmija, taču arī salīdzinājumā ar 2019.gadu eksporta apjomi ir auguši par 21,1%, un tas ir ļoti labs rādītājs.
Domāju, ka pašlaik varam diezgan droši apgalvot, ka eksports šogad būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas dzinējiem. Globālais preču pieprasījums šobrīd ir ļoti spēcīgs, jauni eksporta pasūtījumi aug gan pasaulē, gan Latvijā, un mūsu eksportam palīdz arī cenu kāpums Latvijas lielākajām eksporta precēm – koka izstrādājumiem un pārtikai. Tā rezultātā koka izstrādājumu eksports martā audzis par 35,9%, bet graudaugu – 5,9%. Vienlaikus priecē tas, ka koks un pārtika nav vienīgais eksporta dzinējspēks, un martā preču eksports audzis plašā spektrā. Salīdzinājumā ar 2020.gada martu par 29,7% audzis mehānismu un iekārtu eksports, par 21,4% pieaudzis elektropreču eksports un par 20,9% – auto detaļu eksports. Protams, daļa no šī pieauguma ir tirdzniecība un reeksports, tomēr kopumā eksporta rādītāji atbilst apstrādes rūpniecības pieaugumam pēdējos mēnešos.
Kopā ar eksportu martā ir pieaudzis arī imports, taču ierobežojumi mazumtirdzniecībā un piesardzība investīcijās nozīmē to, ka importa pieaugums šobrīd ir būtiski lēnāks nekā eksporta kāpums. Salīdzinājumā ar 2020.gada martu imports ir audzis par 11,9%, bet tirdzniecības bilance šī gada pirmajos trijos mēnešos ir uzlabojusies par 169 miljoniem eiro.
Šobrīd pieejamie signāli par Latvijas eksporta iespējamo attīstību tuvākajos 6–12 mēnešos ir pozitīvi, un nav pamata domāt, ka Latvijas eksporta kāpums neturpināsies. Eksporta pasūtījumi pasaulē un Latvijā aug, cenu dinamika mūsu eksporta precēm ir pozitīva, un daudzās preču nozarēs ir vērojams ne tikai spēcīgs pieprasījums, bet pat preču un izejvielu deficīts. Tā rezultātā aug resursu un transporta cenas, un būs nepieciešams vēl zināms laiks, līdz globālā ražošanas sistēma normalizēsies pēc Covid-19 pandēmijas radītā satricinājuma. Pēc manām prognozēm, Latvijas preču eksporta pieaugums šogad varētu būt tuvu 10%, taču tas, protams, būs atkarīgs gan no globālā ražošanas cikla tālākas attīstības, gan vietējiem faktoriem, piemēram, lauksaimniecības ražas.
Protams, ir jautājums, cik noturīgs būs pašreizējais globālais rūpniecības cikls. Covid-19 pandēmijai mazinoties, pakalpojumu pieejamība pieaugs un patēriņa struktūra mainīsies tiem par labu. Daudzām valstīm būs jādomā par ekonomikas atbalsta instrumentu mazināšanu un ekonomikas politikas normalizēšanu, savukārt atsevišķu preču patēriņa, piemēram, elektropreču vai būvmateriālu, pašreizējais līmenis varētu būt virs ilgtermiņa potenciāla, un, ekonomikai normalizējoties, tas varētu atkal mazināties. Tāpēc nākamajos gados eksporta pieaugumus Latvijā, visticamāk, atpaliks no ekonomikas kopējā pieauguma tempa.