Ražots Pierīgā: arktisko zivju bizness Latvijā ^{Apriņķis.lv}

Arktikas jeb arktiskās palijas (Salvelinus alpinus) dzīvo ziemeļu arktiskos un arī skaidros, aukstos kalnu ūdeņos. Latvijas ūdeņi tai nav piemērotākā dzīves vide. Tomēr, izrādās, palijas audzēt Latvijā var. Tas paveikts Ropažos, kur modernā audzētavā angāros, slēgtā augšanas vidē palijas tiek sekmīgi audzētas kopš 2019. gada. Latvijā mazumtirdzniecībā nedēļā nonāk aptuveni divarpus trīs tonnas augstākās kvalitātes zivju.

Sākums

Pirms septiņiem gadiem brāļi Lauris un Helmuts Apši domājuši, ko iesākt ar vecvectēva īpašumu Ropažos, kurā bijis arī zivju dīķis. Laurim bijusi darba pieredze bankā un uzņēmumu mārketingā, bet zivsaimniecībā tā abiem bijusi precīzi nulle, ja neskaita makšķerēšanu. Iepazīstoties ar situāciju Latvijā, kļuvis skaidrs, ka redzētie saimniekošanas veidi nešķiet vilinoši un gribētos attīstīt ko citu. Meklējumi un izstāžu apmeklējumi aizveduši pie idejas par arktisko paliju. Tā ir lašveidīga zivs, bet ar augstvērtīgāku gaļu nekā lašiem un forelēm. Tas atbildis sākotnējai domai, ka bizness nebūs vērsts uz cīņu par lētākās produkcijas ražošanu, bet jāražo augstas kvalitātes zivis par pamatotu cenu un ar savu patērētāju.

Brāļi atraduši somu uzņēmumu “Clewer Aquaculture”, kas jau pirms 40 gadiem sācis domāt, kā zivju audzēšanu no atklātām platībām dabūt zem jumta un pilnībā kontrolēt visu audzēšanas procesu. Ar savu entuziasmu brāļiem izdevies pārliecināt potenciālos investorus, un viņu radītais uzņēmums “Blue Circle” ir piesaistījis divus stratēģiskos investorus – “Salmela Group” un “Nordic Environment Finance Corporation” jeb NEFCO. Somiem bijis interesanti pārbaudīt, vai šī akvakultūras tehnoloģija strādā un vai to var ieviest arī citviet. Acīm redzami tas ir stāsts par uzņēmīgu Latvijas cilvēku darbu un spēju organizēt procesu, kas sastāv no daudzām detaļām.

Lauris stāsta, ka audzētavā ir somu un ziemeļvalstu investīcijas. Audzētavas izveidošanai tika saņemts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts ar attiecīgu valsts līdzfinansējumu, ražotne būvēta pēc somu izstrādāta dizaina, tā izmanto Kanādas, Norvēģijas un Zviedrijas zivju ikrus un audzē zivis eksportam. Vienā no Baltijas valstīs lielākajām un modernākajām ražotnēm, izmantojot recirkulācijas sistēmu, zivis tiek audzētas ar Latvijas cilvēku darbu un aizrautību. Zivju produkciju bija plānots eksportēt uz ziemeļvalstīm patēriņam HORECA jeb viesnīcu un restorānu biznesā, bet...

Labdien, te Covid-19!

Neilgi pēc tam, kad ražotne bijusi izveidota, ražošana uzsākta un uzņēmums sācis eksportu uz Somiju, sakārtotā sistēma apstājās. Noiets pazudis burtiski dienas laikā. Covid-19 dēļ restorānu un viesnīcu ēdināšanas bizness ziemeļvalstīs tika aizvērts, un noņēmēji pateikuši, ka zivis vairs nepirks. Kā stāsta Lauris, uz vairākām dienām iestājies pārdomu brīdis, pat šoks. Zivis nevar nolikt plauktiņā, lai pagaida labākus laikus. Palicis viens variants – mēģināt realizēt zivis tepat Latvijā. Tikai dažu dienu laikā izstrādāts zīmols “Zivs uz ledus”.

Arī šoreiz Latvijā izdevies piesaistīt īstos cilvēkus, labus speciālistus, lai sakārtotu mārketingu un noietu. Pat necerēti, bet tirdzniecība veikusies labi. Cilvēki palijas sākuši pirkt gan tiešajā tirdzniecībā, gan veikalos. Lauris teic, ka jānoņem cepure veikalu “Stockmann” un “Sky” priekšā, kas uzreiz bijuši atvērti piedāvājumam, paši pagaršojuši, novērtējuši un ieguvuši atsauksmes no klientiem, ka produkts patīk. Vēlāk palijas nonākušas pastāvīgā tirdzniecībā arī citviet. Tādējādi situāciju izdevies glābt, jo pierādījies, ka, ja ir labs produkts un vajadzīgās pārdošanas iemaņas, pircēju var atrast arī tepat Latvijā.

Covid-19 pamazām atkāpjas (cerams), restorānu darbība ziemeļvalstīs atjaunojas, līdz ar to atjaunojas arī eksports. Tomēr zivis paliks tirdzniecībā arī Latvijā. Pašlaik tās veikalos pieejamas izķidātas, bet drīzumā pircēji varēs izvēlēties arī filētas zivis.

Darbs un aizrautība

Lauris stāsta, ka bez īstajiem cilvēkiem un viņu darba nekas neizdotos. Ražotni pastāvīgi pieskata seši cilvēki, kas pārzina procesu un strādā pārmaiņus. Pa šo laiku iegūtas iemaņas visu kontrolēt ne tikai pēc aparātu un analīžu rādījumiem. Lai cik modernas būtu tehnoloģijas, cilvēka klātbūtnei ir jābūt. Darbdiena jāsāk, apejot zivju baseinus. Ar laiku nāk pieredze, kad pēc aparātu, ūdens plūsmas skaņas, pēc zivju uzvedības jau var saprast, ar ko jāsāk darbi – kas ir svarīgākais. Iespējams, kādā baseinā jāsamazina barības daudzums, citur nepieciešamas kādas korekcijas.

Darbs uzņēmumā rit saskaņoti. Zinot piemērus, kā nereti notiek, veidojot biznesu kopā ar radiniekiem, brāļi nolēmuši par galveno vienoties jau iepriekš. Skaidri sadalītas lomas: Lauris atbild par ārējo biznesu, Helmuts par ražošanu, bet abi var aizstāt viens otru. Galavārds lēmumos pieder tam, kura jomā ir atbildība. Darbā domstarpības esot bijušas, bet vienmēr arī esot skaidrs, kuram kurā jautājumā ir galavārds.

Ceļš uz strādājošu ražotni nav bijis viegls, un, ja tagad būtu atkal jāsāk no nulles, Lauris teic, ka viņš vēl padomātu. Ir dabūti arī puni, taču pareizā pieeja bijusi uztvert neveiksmes nevis kā katastrofu, bet kā vērtīgu mācību.

Perfekta ražošana – garšīgs un videi draudzīgs produkts

Akvakultūra ir joma, kuru atbalsta Eiropas Savienība, bet Latvijā par šo jomu atbildīga ir Zemkopības ministrija. Akvakultūra ražo garšīgu un uztura ziņā vērtīgu produkciju. Tai ir salīdzinoši mazs tā sauktais ekoloģiskās pēdas nospiedums, jo tā tērē mazāk resursu un rada mazāk oglekļa izmešu uz kilogramu saražotās produkcijas nekā vistas, cūkas vai liellopa gaļa. Lauris Apsis saka, ka viņu uzņēmums “Blue Circle” strādā faktiski ar bezatkritumu tehnoloģiju: ražošanā tiek izmantots pazemes ūdens, bet tā patēriņš ir mazs, jo recirkulācijas tehnoloģija ūdeni attīra un izmanto to atkal un atkal, tādējādi tā papildināšana vajadzīga vien nedaudz.

Zivju audzēšanai recirkulācijas sistēmās un faktiski cauru gadu slēgtā, kontrolētā vidē ir daudzi plusi arī tieši patērētājam: šajā vidē nav piesārņojuma, piemēram, smago metālu, dioksīnu, mikroplastmasas, kas mēdz būt jūru un okeānu ūdeņos. “Blue Circle” klienti var rēķināties ar stabilām un regulārām piegādēm, jo šim ražošanas veidam nav sezonalitātes – ziemā vai vasarā zivju audzēšanas apstākļi nemainās, ūdens temperatūra svārstās grāda robežās.

Par pārdošanai sagatavoto paliju kvalitāti Lauris var stāstīt ilgi un aizrautīgi: tām faktiski neesot zivs smaržas, un par gaļas izcilo kvalitāti un svaigumu varot pārliecināties, uzspiežot ar pirkstu un sajūtot, ka iespiedums atnāk atpakaļ. Audzēšanā nav sīkumu – tiek kontrolēts, lai zivij neveidotos tauku slānis starp muskuļiem, kas pazemina gaļas kvalitāti. Pārdošanai paredzēto zivju lielums viena līdz pusotra kilograma robežās ir optimāls audzēšanai un padara tās ērti sagatavojamas veselā veidā vai filējot.

Laiks izaugsmei

Uzņēmuma princips jau no sākuma bijis, kā saka Lauris, strādāt balti, t.i., pilnībā ievērojot visus likumus, un tiekties uz perfektumu. Tas palīdzējis gan ikdienas darbā, gan arī saņemt pretimnākošu attieksmi no valsts puses. Palīdzējusi arī pieredze projektu gatavošanā, bet sākumā baidījusi birokrātija Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai. Tomēr tagad pēc pieredzes varot teikt tikai to labāko par Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta speciālistiem par viņu attieksmi un palīdzību šķēršļu pārvarēšanā. Tāpat nepieciešamajā brīdī varējis saņemt ministrijas un dienesta speciālistu konsultācijas.

Attiecības ar kontrolējošo Pārtikas un veterināro dienestu uzņēmumam esot pozitīvas, viņi uzskatot par labu iespēju ar dienesta palīdzību atrast trūkumus, lai tos varētu novērst. 2021. gadu Lauris Apsis uzskata par stabilizācijas gadu, bet esot jāskatās nākotnē – gan uzņēmumam sasniedzot maksimālo ražošanas jaudu, gan attīstoties zivsaimniecības nozarei kopumā.

Latvijā ir ekonomisks pamatojums slēgtās recirkulācijas audzētavās audzēt zivis, kam nepieciešams auksts ūdens, bet nevajadzētu to mēģināt ar kultūrām, kam nepieciešams silts ūdens, jo tas būs pārāk dārgi. Lai gan šajā biznesa nišā uzņēmumam “Blue Circle” līdzīgu Latvijā nav (Lauris teic: “Varbūt tas ir labi, bet brīžiem jūtamies vientuļi”), viņš uzskata, ka Latvijai ir labas perspektīvas kļūt par akvakultūras lielvalsti, ja Zemkopības ministrija turpinās strādāt nozares attīstībai un sniegs attīstības vadlīnijas.

Priekšrocības ir arī Latvijas atrašanās vietai starp ziemeļvalstīm, Centrāleiropu un Krieviju, ko var izmantot. Piemēram, daudziem būs pārsteigums, bet audzētava ir eksportējusi zivju mazuļus uz Krieviju. Šeit darbojas princips, ka nav aizlieguma no valstīm ar labāku epidemioloģisko līmeni eksportēt šo produkciju uz valstīm ar zemāku līmeni. Tātad zivsaimniecībā iespējas ir, bet tās jāprot saskatīt un izmantot. Ar darbu un uzņēmību, sadarbībā ar valsti un ar Eiropas Savienības atbalstu var atrast un realizēt jaunus un Latvijai inovatīvus biznesa veidus.