Speciālisti apseko Nāves salas pieminekli un piemiņas vietas; Kara muzejā atklāj izstādi

(Komentēt)
Speciālisti apseko Nāves salas pieminekli un piemiņas vietas; Kara muzejā atklāj izstādi Foto: www.kekavasnovads.lv
2016. gada 14. aprīlis, 16:30

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji šonedēļ apsekoja Nāves salu Daugmales pagastā, lai iepazītos ar Nāves salā esošo piemiņas vietas un pieminekļa tehnisko stāvokli un kopā ar Ķekavas novada pašvaldības pārstāvjiem pārrunātu iespējas to sakopšanā un uzturēšanā.

Ķekavas novada domē informēja, ka šobrīd pašvaldība turpina uzsāktos sagatavošanās darbus, lai 23.–25. septembrī veiksmīgi noritētu pasākumu cikls "Latviešu strēlnieki Nāves salā", kas būs veltīts simtgadei kopš pirmās ķīmisko ieroču izmantošanas Rīgas frontē 1. Pasaules karā. Arī šogad, 23. aprīlī, Lielās talkas ietvaros Nāves salā rosīsies Nacionālo bruņoto spēku karavīri, lai sakoptu salas teritoriju.


Savukārt ceturtdien Latvijas Kara muzejā atklāja izstādi "Latviešu strēlnieki Nāves salā. 1916. gads". Izstādē aplūkojami unikāli eksponēti, piemēram, strēlnieku darināti gredzeni, Kumanta–Zeļinska gāzmaska un Nāves salas militāra karte, kas ir unikāla, tieši pateicoties izgatavošanas veidam. Tā veidota uz koka planšetes, kur iespieddarbs – militārā karte ir uzklāta uz reljefas ģipša pamatnes.

Ikšķiles priekštilta nocietinājumi jeb Nāves sala izveidojās 1915. gada rudenī, kad pēc straujās atkāpšanās no Kurzemes un Zemgales, Krievijas karaspēks bija spiests pārcelties uz Daugavas labo krastu un ieņemt aizsardzības pozīcijas. Daugavas kreisajā krastā iepretim Ikšķilei – nelielā pussalā – izveidojās uzbrukuma operācijām paredzēts placdarms (aptuveni 3 km garumā un 1,5 km platumā).

No 1916. gada aprīļa līdz septembrim Nāves salu kopā ar krievu daļām aizstāvēja 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljoni. Tieši latviešu strēlnieki placdarmu iesauca par "Nāves salu", jo priekšā bija vācieši, aizmugurē – Daugava.

Kopumā aptuveni 3 500 abu latviešu bataljonu strēlnieki Nāves salu aizstāvēja 119 dienas. 2. Rīgas un 3. Kurzemes bataljons kopā zaudēja 167 kritušos. 449 strēlnieki pēc ievainošanas vai kontūzijas tika evakuēti.

1916. gada 8. oktobrī vācu karaspēks veica lielāko gāzu uzbrukumu Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā. Smagi cieta 173. Kameņecas kājnieku pulka karavīri, no kuriem 240 zaudēja dzīvību, pārējie smagi saindējās. No neredzamā ienaidnieka cieta arī Ikšķiles civiliedzīvotāji, apkārtējā daba.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
FOTO: Pie kūpošām krāsmatām. Nelaime Siguļos @Carnikavas_nov aprinkis.lv/sabiedriba/pas… pic.twitter.com/uuZucFJeN3
aprinkislv
Naktī nodedzis Carnikavas dievnams Siguļos aprinkis.lv/sabiedriba/dzi… pic.twitter.com/xSKmzUKcjH
aprinkislv
Ķekavas novada @Kekavas_novads domes deputāte: Piederība partijai nemainīs dotos solījumus aprinkis.lv/sabiedriba/pol… pic.twitter.com/6igtA58n9M

Twitter Citi raksta

Carnikavas_nov
Carnikavas domes vadītāja @DJurevica: Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas jāuztic plānošanas reģionam: lsm.lv/raksts/zinas/l…
Marupes_novads
Mārupes novada Zelta kāzu pāru godināšanas pasākums 2017 youtu.be/hqBnD8-hyS8 via @YouTube
muzejsbaldone
Aicinām baldoniešus piedalīties Baldones pašdarbības kolektīvu vēstures izstādes veidošanā: līdz 19. janvārim bijuš… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017